Pētījuma „Naida noziegumu psiholoģiskās sekas — cietušā pieredze un ietekme uz plašāku sabiedrību” mērķis ir izcelt jautājumu par naida noziegumu psiholoģisko ietekmi uz cietušajiem, to ģimenēm un kopienām, kurām tie pieder.
Pētījums “Naida noziegumi Latvijā: likumdošana un policijas prakse” sniedz pārskatu un analīzi par naida noziegumiem Latvijā, t.sk. likumdošanu un policijas praksi, lai identificētu trūkumus un uzlabotu likumdošanu un policijas kapacitāti naida noziegumu apkarošanā.
Šis pētījums ir sagatavots Eiropas Savienības finansētā projekta “Naida noziegumu apkarošana Latvijā un Čehijas Republikā: likumdošana, policijas prakse un NVO loma” ietvaros. Šo projektu laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam īstenoja Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar partnerorganizāciju Čehijas Helsinku komiteju.
Lai veicinātu diskusiju par Konvencijas ietekmi uz nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu Latvijā, Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) ir sagatavojis alternatīvo jeb ‘ēnu ziņojumu’, kura mērķis ir sniegt ieskatu atsevišķu konvencijas pantu īstenošanā Latvijā. ‘Ēnu ziņojumā’ esošie likumi un citi normatīvie akti plaši analizēti netiek. Papildinot citus ziņojumus, tai skaitā valsts, galvenais uzsvars likts uz konvencijā noteikto tiesību īstenošanu praksē.
2005. gada 26. maijā Saeima pieņēma likumu Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas noslēdza desmit gadus ilgušo Konvencijas apspriešanas un ratifikācijas periodu (Latvijas valdība konvenciju parakstīja 1995. gada 11. maijā). 2006. gada 3. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par Konvencijas izpildi Latvijā. Lai arī valsts institūcijas bija solījušas rīkot plašas diskusijas un ziņojuma gatavošanā iesaistīt arī nacionālo minoritāšu organizācijas, tas netika darīts.
