Patvēruma meklētājs no Tadžikistānas Latvijā pieprasīja patvērumu. Taču izrādījās, ka viņš iepriekš bija saņēmis Ungārijas izsniegtu uzturēšanās atļauju. Saskaņā ar Dublinas regulas noteikumiem, atbildīgajai dalībvalstij par patvēruma procedūras izskatīšanu šādā gadījumā būtu jābūt Ungārijai.
Latvijas Cilvēktiesību centrs piedāvā vienas dienas bezmaksas semināru skolēniem, kura mērķis ir uzlabot jauniešu izpratni par cilvēktiesībām, to nozīmi un lomu.
Kopš šī gada vasaras, 2024. gada 1. jūlija, Latvijas Cilvēktiesību centrs īsteno projektu “Reģionālās sadarbības stiprināšana bēgļu jomā – solis uz priekšu cilvēktiesību un ilgtspējas virzienā” (angļu valodā – “Strengthening regional cooperation for refugees–one step forward to human rights and sustainability”), kuru atbalsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma (Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā) Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā. Projekta laikā ir notikušas divas aktivitātes – šajā rakstā stāstīsim par semināru juridiskās palīdzības sniedzējiem.
Kopš šī gada vasaras, 2024. gada 1. jūlija, Latvijas Cilvēktiesību centrs īsteno projektu “Reģionālās sadarbības stiprināšana bēgļu jomā – solis uz priekšu cilvēktiesību un ilgtspējas virzienā” (angļu valodā – “Strengthening regional cooperation for refugees–one step forward to human rights and sustainability”), kuru atbalsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma (Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā) Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā. Projekta laikā ir notikušas divas aktivitātes – šajā rakstā stāstīsim par pieredzes apmaiņas braucienu.
Projektā “Cilvēktiesības Latvijā – pagātne, tagadne, nākotne” Latvijas Cilvēktiesību centrs (turpmāk – LCC) stiprināja savu kapacitāti cilvēktiesību aizsardzībā, dalījās ar savām zināšanām un pieredzi ar citām nevalstiskajām organizācijām, jauniešiem un pedagogiem, veicinot to izpratni par cilvēktiesībām un pilsoniskās sabiedrības lomu to aizsardzībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tādām cilvēktiesībām kā vienlīdzība, diskriminācijas aizliegums un vārda brīvība – jo šīs tiesības ir demokrātiskas sabiedrības pamats un ir nesaraujami saistītas ar citu cilvēktiesību īstenošanu. Projektu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds.