Venēcijas Komisija atzinums par simbolu, kas asociējas ar Krievijas militāro agresiju aizliegumu un atsevišķu plašsaziņas līdzekļu aizliegumu Molodovā

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2022 | Ievietošanas datums: Sept. 21, 2022

2022.gada 25.oktobrī Eiropas Padomes ekspertu grupa konstitucionālajos jautājumos jeb Venēcijas Komisija (turpmāk arī – Komisija) ir publiskojusi atzinumu par simbolu, kas asociējas ar Krievijas militāro agresiju aizliegumu Moldovā, kā arī atsevišķu plašsaziņas līdzekļu darbības aizliegumu un šādu aizliegumu ietekmi uz vārda brīvību.

2022. gada 14.aprīlī un 2.jūnijā Moldovas parlaments pieņēma grozījumus likumos, kas ir vērsti uz tādu simbolu ierobežošanu, kas asociējas ar Krievijas kara agresiju (pamatā, simbolus “Z”, “V” un Georga lentes), kā arī uz Krievijas propagandas mediju darbības aizliegumu Moldovas teritorijā. Abi likumu grozījumi tika pieņemti steidzamā kārtā un salīdzinoši ļoti īsā laikā. Grozījumi, kas ir vērsti uz simbolu aizliegumu tika pieņemti nedēļas laikā.

Ar lūgumu sniegt atzinumu Komisijā vērsās Moldovas parlamenta frakcija “Komunistu un sociālistu bloks”, kā arī Molodovas konstitucionālā tiesa.

Secinājumi saistībā ar simbolu aizliegumu

Analizējot simbolu aizliegumu, Komisija atzina, ka simboliem ir liela nozīme politiskajā dzīvē. Cilvēki tos izmanto, lai parādītu savu piederību noteiktiem politiskajiem spēkiem vai savu piekrišanu noteiktām politiskām idejām. Komisija uzsvēra, ka simbolu lietošana attiecas uz izteiksmes brīvību jeb Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10.pantu. Turklāt simbolu lietošana var būt saistīta arī ar citām pamattiesībām, piemēram, reliģijas brīvību, pulcēšanas brīvību. Tomēr, kā atzīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, atbilstoši Konvencijas 17.pantam izteiksmes brīvību nevar izmantot ļaunprātīgi. Piemēram, slavinot vardarbību vai terora propagandu, vai kara noziegumus. Tādējādi tiek pārkāptas Konvencijā aizsargātas pamatvērtības.

Venēcijas komisija atzinumā teikts, ka valstīm nav liegts pieņemt tiesību aktus, kas aizliedz vai pat nosaka kriminālatbildību noteiktu simbolu izmantošanai. Tomēr, tā kā šāds tiesību akts aizskar tiesības uz vārda brīvību, ko aizsargā Konvencijas 10. pants un Moldovas Republikas Konstitūcijas 32. pants, ir jāievēro trīs likumīgo ierobežojumu prasības, t.i., likumības prasība (tam ir jābūt noteiktam likumā), leģitimitātes prasība (ir jābūt noteiktam leģitīmam mērķim), un tam ir jābūt nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā.

Venēcijas komisijas ieskatā Moldovas gadījumā ar likumu ieviestie grozījumi principā atbilst šiem nosacījumiem. Likumdevējs ir skaidrojis, ka  “Ukrainas kara kontekstā Moldovā pieaug kara agresijas atbalstošu, attaisnojošu un slavinošu simbolu izmantošanas gadījumi”. Tas savukārt veicina sociālo spriedzi un starpetniskā naida izplatīšanos. Venēcijas komisija uzskata, ka ņemot vērā konkrēto kontekstu ir pamatoti apgalvot, ka Krievijas bruņoto spēku karā izmantoto simbolu demonstrēšana var radīt reālus un tūlītējus draudus sabiedriskai kārtībai un apdraudēt valsts drošību un citu cilvēku tiesības, tostarp Ukrainas kara bēgļu tiesības. Līdz ar to pastāv steidzama sociāla nepieciešamība aizliegt šādu simbolu izmantošanu.

Vienlaikus Komisija ieteica Moldovai veikt dažus precizējumus regulējumā, piemēram, ieviešot skaidrāku definīciju aizliegtu simbolu kategorijai un terminiem “propaganda vai slavināšana”. Komisija arī norādīja, ka ļoti ātrā grozījumu pieņemšanas procedūra rada bažas par to, vai jauns regulējumu tika pienācīgi apspriests gan Parlamentā, gan ar sabiedrību saskaņā ar Eiropas standartiem likumdošanas procesā. Izmaiņām, kas negatīvi ietekmē vārda brīvību, kura ir demokrātijai būtiska pamattiesība, parasti ir nepieciešams rūpīgs apspriešanas process. Tomēr, ņemot vērā jautājuma steidzamību Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ, ir pamatoti, ka likumdevējs rīkojies ātri.

Par mediju darbības ierobežojumiem

Komisija secināja, ka mediju darbības ierobežošanas mērķis ir aizsargāt informācijas drošību valstī, izvirzot mediju pakalpojumu sniedzējiem un izplatītājiem nosacījumus attiecībā uz audiovizuālo programmu ģeogrāfisko izcelsmi un liedzot tiem pārraidīt noteikta veida audiovizuālās televīzijas pārraides un radio programmas. Arī šajā gadījumā, ņemot vērā, ka regulējums aizskar tiesības uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, tam ir jāatbilst vārda brīvības ierobežošanas kritērijiem.

Venēcijas komisija secināja, ka Moldovas Republika ir lielā mērā pakļauta ārējo informācijas avotu ietekmei un pret to ir vērsti dažādi ārējo avotu dezinformācijas pasākumi. Tādēļ Komisija atzina, ka grozījumiem ir leģitīms mērķis un to pieņemšana atbilst neatliekamām sociālajām vajadzībām. Vienlaikus Komisija norādīja, ka likuma tekstā lietotie termini un formulējumi nav pietiekami precīzi, lai plašsaziņas līdzekļi zinātu, uz kurām programmām attiecas aizliegums, un tādēļ šādam regulējumam var būt atturošā ietekme (chilling effect) uz medijiem valstī. Tāpēc Komisija ieteica precizēt likumā lietotos terminus, piemēram, definēt kas ir  “militāras agresijas propaganda”, “ekstrēmisks saturs”, “militārs saturs”, un “ teroristiska rakstura saturs”, aizstāt terminu “informācijas drošība” ar terminu “valsts drošība”.

Venēcijas Komisijas atzinums ir pieejams: https://www.venice.coe.int/webforms/documents/?pdf=CDL-AD(2022)026-e