MIKELKADZE UN CITI PRET GRUZIJU (2022)

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2022 | Ievietošanas datums: jūnijs 1, 2022

MIKELKADZE UN CITI PRET GRUZIJU (iesniegums 54217/16,2022. gada 16. februāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums)

Kopsavilkums 

Lietas fakti: 

Iesniedzēji, Teimuraz Mikeladze (T.M.), Otar Mikeladze (O.M.), Malkhaz Beridze (M.B.), un Gocha Beridze (G.B.) pieder pie musulmaņu minoritātes Gruzijā. [2] Iesniedzēji tika aizturēti 2014. gada 22. oktobrī vietējās musulmaņu kopienas protestā pret senas mošejas pārbūvi par bibliotēku. [7] Notikumi, kuru rezultātā iesniedzēji tika apcietināti, ir apstrīdēti un tika izmeklēti trīs reizes. Iesniedzēji tika atbrīvoti nākamajā dienā. [11] Pirmais iesniedzējs guva traumas apcietināšanas laikā, ieskaitot apsārtumu ap aci un sasitumu galvā. Pārējiem iesniedzējiem netika konstatētas traumas, bet O.M. sūdzējās par apgrūtinātu elpošanu, emocionālu nestabilitāti un trauksmi. [15,16] 

Saskaņā ar iesniedzēju notikumu versiju, policija aizturēšanas laikā pielietoja pārmērīgu spēku un izteica aizskarošus komentārus (piemēram, saucot viņus par “tatāriem”). [8] Iesniedzēji arī norādīja, ka vardarbība turpinājās policijas iecirknī. Saskaņā ar valdības notikumu versiju, iesniedzēji izrādīja fizisku un verbālu agresiju, un mēģināja pārraut policijas kordonu, lai ieņemtu apstrīdēto ēku. [9] Iesniedzēji tika aizturēti par pretošanos policijas likumīgajiem rīkojumiem un sabiedriskās kārtības pārkāpšanu; policija noliedza, ka izmantoja pārmērīgu spēku, vai izteica aizskarošas piezīmes.

Izmeklēšana

2014. gada 23. oktobrī pirmās instances tiesa konstatēja sīkā huligānisma pārkāpumu un lēma, ka iesniedzēji pretojās policijas izdotiem likumīgiem rīkojumiem. [17] Katram tika piespriests aptuveni 112 eiro sods. G.B. iesniedza apelācijas sūdzību, bet Tbilisi Apelācijas tiesa (Tibilisi Court of Appeal) noraidīja to kā nepamatotu. [17]

2014. gada 22. oktobrī pret pirmajiem trim iesniedzējiem tika ierosināts kriminālprocess, kas lietas izskatīšanas brīdī nebija slēgts. [18, 26] Policijas izmeklētāji (no tā paša policijas iecirkņa, kas bija iesaistīts iesniedzēju apcietināšanā) nopratināja aculieciniekus un policistus, kas apcietināja iesniedzējus. [19-21] 2014. gada 5. novembrī T.M., O.M. un M.B. vērsās Ģenerālprokuratūrā ar sūdzību par to, ka policija izteica aizskarošus izteicienus un pielietoja pārmērīgu spēku gan aresta laikā, gan policijas iecirknī. [22] 2021.g. 13. aprīlī prokurors konstatēja, ka divi policisti cietsirdīgi izturējās pret pirmo iesniedzēju policijas iecirknī. [35] Pret abiem policistiem tajā pašā dienā tika izvirzītas apsūdzības, bet tobrīd viņi vairs nestrādāja policijā. [36] Nebija novērojams progress attiecībā uz pārējo iesniedzēju sūdzību izmeklēšanu. [37] 

Iesniedzēji iesniedza pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – Tiesa), pret Gruziju par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas aizliegums) pārkāpumu gan atsevišķi, gan kopā ar 14. pantu (diskriminācijas aizliegums).  

Spriedums:

Apgalvotais Konvencijas 3. panta pārkāpums atsevišķi vai kopsakarā ar 14. pantu (izmeklēšana) attiecībā uz visiem iesniedzējiem

Tiesa vispirms izskatīja vai izmeklēšana bija efektīva un pēc tam vai valsts var būt atbildīga par policijas iespējamo cietsirdīgo izturēšanos. [57] Efektīva izmeklēšana ir tāda, kas spēj noskaidrot faktus un noteikt, vai pielietotais spēks bija pamatots attiecīgajos apstākļos, kā arī identificēt un vajadzības gadījumā sodīt vainīgos. [58] Izmeklēšana ar trūkumiem, kas mazina spēju identificēt vainīgos vai noteikt cietušo traumu cēloni, visticamāk nevarēs tikt uzskatīta par efektīvu. [58] Kā arī, lai izmeklēšana būtu efektīva, iestādēm un personām, kuras to veic, jābūt neatkarīgām no personām, pret kurām izmeklēšana ir vērsta. [59] Tiesa noteica, ka valdībai ir jāatšķir vardarbība, kuras pamatā ir diskriminācija, no cita veida vardarbības. Ja abi vardarbības veidi tiek uztverti kā vienlīdzīgi, šāda attieksme tiek uzskatīta par nepamatotu un ir pretrunā ar Konvencijas 14. pantu. [60]

Tiesa atzīmēja, ka valsts iestādes veica pirmo nepieciešamo pasākumu un reģistrēja iesniedzēju veselības stāvokli apcietinājuma laikā. [63] Neapstrīdamie pirmā iesniedzēja miesas bojājumi jau bija pietiekams pamats, lai uzsāktu izmeklēšanu. [64] Tiesa norādīja, ka izmeklēšanu veica izmeklētāji no tā paša iecirkņa kā policisti pret kuriem iesniedzēju sūdzība bija vērsta. [65] Šāda izmeklēšana nevar tikt uzskatīta par neatkarīgu. [65] Lieciniekus (bez advokāta klātbūtnes) iztaujāja policijas izmeklētāji nevis prokurors. [65] Tiesa norādīja, ka iesniedzēju sūdzību izmeklēšana nebija pienācīgi veikta; netika izmeklēts vai policisti izteica aizskarošus izteicienus, par ko sūdzējās iesniedzēji. [67] Valsts iestādes neizpildīja savu pienākumu veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai noskaidrotu, vai pārkāpumu motīvs bija reliģiski aizspriedumi. [67] Pēc 2015.g. augusta izmeklēšana nevirzījās uz priekšu līdz 2021.g. [66] Septiņu gadu laikā izmeklēšana nebija spējīga sniegt gala secinājumus. [68] Pārmērīga kavēšanās ir pretrunā ar Konvencijas 3. pantā noteikto valsts pienākumu veikt efektīvu izmeklēšanu. [68] Tiesa konstatēja 3. panta procesuālās daļas parāpumu, atsevišķi un kopā ar Konvencijas 14.pantu, attiecībā uz visiem iesniedzējiem. [69]

Apgalvotais Konvencijas 3. panta pārkāpums (cietsirdīga izturēšanās) attiecībā uz pirmo iesniedzēju

Tiesa atzīmēja, ka par notikumu gaitu pastāv domstarpības starp valdību un iesniedzējiem. [71] Iesniedzēju liecībās par cietsirdīgās izturēšanās ilgumu un intensitāti pastāvēja atšķirības (liecības tika sniegtas vairākas reizes gadu garumā). [72] Par spīti atšķirībām, Tiesa neuzskatīja, ka tās ir pietiekami būtiskas, lai noliegtu iesniedzēju sūdzību par pārmērīga spēka lietošanu. [72] Tiesa uzskatīja, ka valdība nav pietiekami izskaidrojusi pirmā iesniedzēja miesas bojājumu cēloni. [75] Tādējādi valdība nav pierādījusi, ka spēka pielietojums pret pirmo iesniedzēju bija likumīgs un absolūti nepieciešams, un neradās policijas cietsirdīgas izturēšanās rezultātā. [75] Tiesa konstatēja, ka ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums pēc būtības (substantive aspect) attiecībā uz pirmā iesniedzēja miesas bojājumiem. [75] 

Tiesa tālāk izskatīja pirmā iesniedzēja sūdzību ir par aizskārumiem, kurus viņaprāt izteica policijas darbinieki. [76] Tiesa norādīja, ka bija liecinieki, kas apstiprināja, ka policisti lietoja diskriminējošus izteicienus, kamēr citi liecinieki to noliedza. [76] Tādēļ Tiesa nevarēja atzīt, ka pastāv neapstrīdami pierādījumi par policijas diskriminējošo attieksmi, kas būtu pretrunā Konvencijas 14. pantam kopsakarā ar 3. pantu pēc būtības (substantive limb). 

Apgalvotais Konvencijas 3. panta pārkāpums (cietsirdīga izturēšanās) atsevišķi vai kopsakarā ar 14. pantu attiecībā uz visiem iesniedzējiem

Attiecībā uz pārējo trīs iesniedzēju sūdzību par cietsirdīgu izturēšanos, Tiesa norādīja, ka netika iesniegti medicīniskie pierādījumi, kas apliecinātu traumu esamību, un liecinieku liecības, kas attiecās uz iesniedzēju apgalvojumiem, bija pretrunīgas. [77] Tiesas uzsvēra, ka nespēja izdarīt secinājumus par to, vai izturēšanās pret trim iesniedzējiem viņu aizturēšanas laikā bija pretrunā Konvencijas 3. pantam (vai nu atsevišķi, vai kopsakarā ar Konvencijas 14. pantu), jo valsts iestādes neveica efektīvu izmeklēšanu. [77] Tiesa secināja, ka nav noticis Konvencijas 3. panta substantīvā aspekta pārkāpums attiecībā uz pārējiem trim iesniedzējiem. [78]

Tiesa piesprieda Gruzijai samaksāt 3 900 eiro kompensāciju pirmajam iesniedzējam un 1 800 eiro katram no pārējiem trim iesniedzējiem. Tiesa noraidīja prasību likt Gruzijai apmaksāt tiesāšanās izdevumus.

Sprieduma pilnais teksts angļu valodā ir pieejams: Mikeladze and Others v. Georgia

Datubāze

No 1. 01.2021 līdz 31.12.2022. datubāze par diskriminācijas un naida runa/naida noziegumu jautājumiem tiek papildināta projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība". Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds"

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datubāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.