LIETA NAČOVA UN CITI pret Bulgāriju

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2014 | Ievietošanas datums: jūlijs 9, 2014

NAČOVA UN CITI pret BULGĀRIJU[1]

(Iesniegumi Nr. 43577/98 un 43579/98)

(2005.gada 6.jūlija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums)

2005.gada 6.jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta pasludināja spriedumu lietāNačova un citi pret Bulgāriju,vienbalsīgi nolemjot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 2.panta pārkāpums (t.sk.,saistībā ar varas iestāžu veiktās izmeklēšanas efektivitāti), kā arī Konvencijas 14.panta (diskriminācijas aizliegums) sasaistē ar 2.pantu pārkāpums sakarā ar to, ka varas iestādes nebija izmeklējušas iespējamos rasistiskos motīvus, kas noveda pie personu nāves. Ar 11 balsīm „par” un sešām balsīm „pret” ECT nolēma, ka nav noticis Konvencijas 14.panta sasaistē ar 2.pantu pārkāpums attiecībā uz apgalvojumu, ka notikumi, kas noveda pie personu nāves ir uzskatāmi par rasistiskas vardarbības aktu.

ECT no valsts piesprieda EUR 25 000 viena bojāgājušā jaunieša tuviniekiem un EUR 22 000 otra bojā gājušā jaunieša tuviniekiem kā atlīdzību par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu un kopā EUR 11 000 kā izmaksu un izdevumu kompensāciju.

Lietas fakti:

1998.gaa 15.maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesā vērsās četri Bulgārijas pilsoņi, kuri apgalvoja, ka divi viņu tuvinieki tikuši nonāvēti, pārkāpjot Konvencijas 2.panta prasības un šo notikumu pamatā ir diskriminējoša attieksme pret romu izcelsmes personām, kā arī, valsts iestādes nav veikušas efektīvu nāves apstākļu izmeklēšanu.

Divi romu izcelsmes jaunieši dienēja armijas vienībā, kas bija atbildīga par dzīvojamo māju un citu civilo objektu celtniecību. 1996.gada sākumā viņi tika arestēti par atkārtotu patvaļīgu prombūtni, taču tā paša gada 15. jūlijā aizbēga no celtniecības objekta, kas atradās ārpus cietuma teritorijas. 1996.gada 19.jūlijā, veicot aizturēšanu, militārās policijas darbinieks abus jauniešus nošāva, kad viņi mēģināja bēgt no mājas, kurā bija paslēpušies.

Militārā policija par notikušo uzsāka izmeklēšanu, taču tā tika veikta pavirši un gala rezultātā tika pieņemts lēmums par izmeklēšanas izbeigšanu. Gan izmeklētājs, gan prokurori uzskatīja, ka militārās policijas amatpersona, kura nošāva abas personas bija rīkojusies saskaņā ar Militārās policijas noteikumiem un viņa darbībās nesaskatīja nozieguma sastāvu. Bojā gājušo tuvinieku sūdzības tika noraidītas.

2004.gada 26.februārī ECT Palāta vienbalsīgi konstatēja Konvencijas 2.panta un 14.panta pārkāpumus. Pēc Bulgārijas valdības lūguma lieta tika nodota izskatīšanai Lielajā palātā.

Tiesa secināja, ka valsts nav izpildījusi tās pienākumu, kas izriet no Konvencijas 2.panta, jo tās spēka pielietošanas tiesiskajam regulējumam bija būtiskas nepilnības un personas tika nošautas apstākļos, kuros šaujamieroču pielietošana, lai viņus aizturētu, nebija savietojama ar Konvencijas 2.panta prasībām. Turklāt, tika pielietots acīmredzami pārmērīgs spēks.

Iestādes nebija izpildījušas pienākumu minimizēt dzīvības zaudēšanas risku, jo virsnieki, kas veica aizturēšanu, tika instruēti pielietot visus pieejamos līdzekļus, lai aizturētu bēgļus, neskatoties uz faktu, ka viņi bija neapbruņoti un neradīja draudus ne dzīvībai, ne veselībai.

Lielā palāta secināja, ka lietā ir pārkāpts valsts pienākums veikt efektīvu dzīvības atņemšanas gadījumu apstākļu izmeklēšanu.  ECT atkārtoti uzsvēra, ka varas iestāžu ātra un efektīva reaģēšana, veicot nāvējoša spēka pielietošanas izmeklēšanu, ir būtiski svarīga, lai uzturētu sabiedrībā pārliecību par likuma varas ievērošanu un novēršot jebkādas aizdomas, ka prettiesiskas darbības varētu tikt noklusētas vai pieciestas.

Pretēji Palātas viedoklim, Lielā palāta nekonstatēja rasistisku motīvu šo divu romu jauniešu nogalināšanā, taču atzina, ka varas iestādes nebija izpildījušas pienākumu spert visus nepieciešamos soļus, lai izmeklētu, vai notikumi ir bijuši saistīti ar diskrimināciju un atzina, ka ir noticis Konvencijas 14.panta sasaistē ar 2.panta procesuālo pusi pārkāpums.

[1] Kopsavilkums sagatavots Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta „NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros, ko īsteno Latvijas Cilvēktiesību centrs kopā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda apakšprogrammas „NVO projektu programma” ietvaros.

 

 

Pielikumi

Datubāze

No 1. 01.2021 līdz 31.12.2022. datubāze par diskriminācijas un naida runa/naida noziegumu jautājumiem tiek papildināta projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība". Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds"

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datubāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.