Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta SPRIEDUMS lietā Nr. A42513007
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamenta
Rīgā 2011.gada 27.maija
SPRIEDUMS
Lietā Nr. A42513007
SKA – 6/2011
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore D.Mita
senators J.Neimanis
senatore R.Vīduša
piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvei I.O.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz B.K. pieteikumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmuma Nr.1/6-K/624 atzīšanu par prettiesisku un par Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras faktisko rīcību, sakarā ar B.K. kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 15.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Jelgavas cietumā 2006.gada 19.decembrī tika konstatēts, ka pieteicējs, neņemot vērā aizrādījumus, gulējis gultā cietuma dienas kārtībā neparedzētā laikā, kā arī aizskāris iestādes amatpersonas cieņu un godu. Par minēto pārkāpumu cietuma priekšnieks 2006.gada 27.decembrī izteica pieteicējam brīdinājumu.
2006.gada 20.decembrī tika konstatēts, ka pieteicējs gulējis gultā cietuma dienas kārtībā neparedzētā laikā. Par minēto pārkāpumu cietuma priekšnieks 2006.gada 28.decembrī aizliedza pieteicējam kārtējo telefonsarunu.
2007.gada 16.janvārī tika konstatēts, ka pieteicējs gulējis gultā dienas kārtībā neparedzētā laikā. Par minēto pārkāpumu cietuma priekšnieks 2007.gada 17.janvārī ievietoja pieteicēju izolatorā uz septiņām diennaktīm.
Izskatījusi pieteicēja sūdzības, Ieslodzījuma vietu pārvalde ar 2007.gada 20.februāra lēmumu Nr.1/6-K/624 atstāja spēkā pieteicējam piemērotos disciplinārsodus.
Sūdzības par disciplinārsodiem pieteicējs iesniedza arī Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā, kura tās pārsūtīja Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra atzina, ka sūdzību pārsūtīšana bijusi pamatota.
[2] Pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot:
1) atcelt Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmumu;
2) atzīt par prettiesisku Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras faktisko rīcību, kas izpaudusies gan kā atbildes nesniegšana pēc būtības uz pieteicēja sūdzību, gan kā pienākumu nepildīšana.
Pieteikumā cita starpā norādīts, ka pieteicējs nepamatoti sodīts par atrašanos gultā dienas brīvajā laikā.
[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2009.gada 15.oktobra spriedumu:
1) noraidīja pieteicēja pieteikumu daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku;
2) izbeidza tiesvedību daļā par prokuratūras faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku.
Spriedums attiecībā uz lēmumu pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 41.panta ceturto daļu un 42.panta pirmo daļu brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas cita starpā paredz notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.423) 22. un 23.punktam brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu nosaka notiesāto dienas kārtību, kura ietver darba laiku un laiku izglītības, audzināšanas un režīma pasākumiem, ēdienreizes, skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru.
[3.2] Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojuma Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” (turpmāk – rīkojums Nr.38) 1.punktā noteikts, ka notiesātajam pēc rīta celšanās pulksten 6.00 jāsakārto sava guļamvieta atbilstoši vienotam paraugam un ka pēc guļamvietu sakārtošanas notiesātajam līdz pulksten 22.00 aizliegts gulēt uz sakārtotas gultas. Savukārt Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojumā Nr.41 (turpmāk – rīkojums Nr.41) noteikts, ka laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 cietuma I un II korpusā notiek televizora skatīšanās, no pulksten 9.00 līdz 15.00 – pastaigas, no pulksten 9.00 līdz 17.00 – audzināšanas darbs.
[3.3] Neievērojot Jelgavas cietumā noteikto dienas kārtību, pieteicējs pārkāpa noteikumu Nr.423 44.1.apakšpunktu, saskaņā ar kuru notiesātajiem ir pienākums ievērot dienas kārtību.
[3.4] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka cietuma administrācija disciplinārsodus viņam piemērojusi nepamatoti, pamatojot tos ar iekšēju normatīvo aktu un nepaskaidrojot gulēšanas aizliegumu.
[4] Pieteicējs par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 15.oktobra spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Kasācijas sūdzība pamatota ar tālāk minētajiem argumentiem.
[4.1] Tiesa nepamatoti piemēroja Jelgavas cietuma iekšējos normatīvos aktus, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 7. un 11.pantu, kā arī 104.panta trešo daļu.
[4.2] Tiesa neņēma vērā apstākli, ka prokuratūra rīkojuma Nr.38 1.punktā paredzēto aizliegumu gulēt dienas brīvajā laikā ir atzinusi par neatbilstošu noteikumiem Nr.423 un ka minētais aizliegums ir ticis atcelts. Tādējādi tiesa pārkāpa Administratīvā procesa likuma 149.pantu, 153.panta ceturto daļu, 250.panta pirmās daļas 2.punktu, kā arī 251.panta piektās daļas 1. un 3.punktu.
[4.3] Tiesa neizvērtēja, vai aizliegums gulēt dienas brīvajā laikā atbilst Latvijas Republikas Satversmes 94. un 95.pantam kopsakarā ar Eiropas Padomes pieņemtajiem Eiropas cietumu noteikumiem.
[5] Ņemot vērā, ka atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 71.panta piektajai daļai kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, kas taisīts par notiesātā ievietošanu soda izolatorā (bet ne par brīdinājumu un telefonsarunas aizliegšanu), kasācijas tiesvedība ir ierosināta par rajona tiesas spriedumu daļā, ar kuru pieteikums noraidīts daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmuma Nr.1/6-K/624 atzīšanu par prettiesisku daļā par 2007.gada 17.janvārī uzlikto sodu.
[6] Sakarā ar to, ka Satversmes tiesas kolēģija, izskatot pieteicēja konstitucionālo sūdzību, 2009.gada 11.marta lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu norādīja, ka noteikumu Nr.423 44.1.apakšpunkts paredz aizliegumu gulēt dienas laikā, Senāts vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā par minētās tiesību normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam. Ar Satversmes tiesas 2011.gada 8.marta lēmumu lietā tika izbeigta tiesvedība. Lēmumā norādīts, ka ne Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ne noteikumos Nr.423, ne arī brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības regulējumā nav ietverts aizliegums notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties sakārtotā gultā.
[7] Tiesas sēdē Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve kasācijas sūdzību neatzina.
Motīvu daļa
[8] Latvijas Sodu izpildes kodeksa 41.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību. Noteikumu Nr.423 44.1.apakšpunkts kā vienu no notiesātās personas pienākumiem nosaka pienākumu ievērot noteikto dienas kārtību.
[9] Konkrētajā gadījumā pieteicējam disciplinārsods piemērots par to, ka viņš nav ievērojis noteikto dienas kārtību, jo gulējis gultā dienas kārtības noteikumos neparedzētā laikā. Tādējādi papildus noteikumu Nr.423 44.1.apakšpunktam Ieslodzījuma vietu pārvalde pārsūdzētajā lēmumā atsaukusies arī uz otru tiesību normu, kuru pieteicējs nav ievērojis – 44.4.apakšpunktu –, saskaņā ar kuru notiesātajam ir pienākums no celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam paraugam. Pārsūdzētajā lēmumā Ieslodzījuma vietu pārvalde norādījusi, ka dienas kārtība ietver darba laiku un laiku izglītības, audzināšanas un režīma pasākumiem, ēdienreizes, skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru. Šādu dienas kārtības sadalījumu paredz noteikumu Nr.423 23.punkts.
Rajona tiesa piekritusi iestādei, ņemot vērā notiesātā pienākumu strikti ievērot dienas kārtības noteikumus, kuros neietilpst gulēšana dienas laikā. No sprieduma nav skaidrs, vai pieteicējs bija aizmidzis vai arī tikai atradies gultā un bijis nomodā. Līdz ar to nav saprotams, kuru no minētajiem gadījumiem tiesa domājusi.
[10] Senāts vairākkārt ir atzinis, ka ieslodzījumā esoša persona ir neaizsargāta, tā ir absolūtā valsts pakļautībā un līdz ar to arī aizsardzībā. Lai kādu iemeslu dēļ persona atrastos ieslodzījumā, Latvijas Republikas Satversmes 95.pants prasa, ka apstākļiem jābūt tādiem, kas neizbēgami izriet no ieslodzījuma fakta un kas atbilst cieņas pilnai attieksmei pret cilvēku. Ieslodzījuma apstākļi nedrīkst pārsniegt ar ieslodzījuma faktu neizbēgami saistīto ciešanu slieksni (sk., piemēram, 2010.gada 6.maija sprieduma lietā Nr.SKA-160/2007 18.punktu, 2010.gada 9.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-126/2010 14.punktu). Līdzīgi ir arī attiecībā uz ieslodzītas personas dienas kārtību. Nav šaubu, ka vienotiem noteikumiem un dienas kārtībai ieslodzījuma vietā ir jābūt, tomēr izvirzītās prasības ir izvērtējamas pēc būtības, apsverot to samērīgumu.
[11] Saistībā ar notiesāto personu pamattiesību ierobežojumiem Satversmes tiesa ir norādījusi, ka attiecīgie pasākumi nedrīkst būt lielāki, kā nepieciešams piespriestā soda veida un rakstura, kā arī soda izpildes režīma dēļ, un tie pieļaujami tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk. 2006.gada 6.feburāra sprieduma lietā Nr.2005-17-01 6.punktu, 2011.gada 8.marta lēmuma lietā Nr.2010-52-03 9.punktu). Brīvības atņemšanas iestādē noteiktajai kārtībai un uzvedības noteikumiem jābūt vērstiem uz soda izpildes režīma nodrošināšanu un soda mērķu sasniegšanu. Viens no soda izpildes mērķu sasniegšanas līdzekļiem ir stingri reglamentēta kārtība (sk. Satversmes tiesas 2011.gada 8.marta lēmuma lietā Nr.2010-52-03 9. un 10.punktu).
Attiecībā uz notiesāto atrašanos gultā Satversmes tiesa atzinusi, ka ne Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ne noteikumos Nr.423, ne arī brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības regulējumā nav ietverts aizliegums notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties sakārtotā gultā. No noteikumos Nr.423 ietvertā regulējuma izriet, ka notiesātais no celšanās līdz naktsmieram var izmantot gultu, taču tikai tādā veidā, lai tā joprojām būtu uzturēta brīvības atņemšanas iestādes noteiktajā kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2011.gada 8.marta lēmuma lietā Nr.2010-52-03 10.punktu).
[12] Ievērojot iepriekš teikto, pārkāpuma konstatēšanai nav pietiekami ar apstākli, ka pieteicējs ir atradies gultā. Šāds apstāklis pats par sevi nav pamats disciplinārsoda piemērošanai. Lai secinātu, vai pieteicējs ir izdarījis pārkāpumu, piemēram, ir konstatējams, ka pieteicējs ilgstoši gulējis, tādējādi radot šaubas, vai viņš gulēs arī naktī, vai arī, ka šajā laikā viņam bija pildāmi kādi citi pienākumi. Ņemot vērā, ka rajona tiesa pārsūdzēto lēmumu šādi nav izvērtējusi, tās spriedums ir atceļams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 2.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments
nosprieda
Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 15.oktobra spriedumu daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmuma Nr.1/6-K/624 atzīšanu par prettiesisku daļā par 2007.gada 17.janvārī uzlikto sodu un nosūtīt lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore D.Mita
Senators J.Neimanis
Senatore R.Vīduša
Publicēts: 2015-11-16