Fona pētījums Cilvēku ar garīgās attīstības un garīgi slimu cilvēku interešu aizstāvības programmai

Šajā pētījumā tiek pievērsta uzmanība pamatproblēmām psihiatriskās palīdzības jomā un pamatota deinstitucionalizācijas un pacientu institucionalizācijas novēršanas nepieciešamība. Pētījuma mērķis bija noteikt Sorosa fonda - Latvija (SFL) iespējamo lomu psihiatriskās palīdzības jomā.

Kā pamatvirziens SFL darbībai tiek ieteikts atbalsts institūcijām (psihoneiroloģiskajām slimnīcām un pansionātiem) alternatīvas aprūpes pakalpojumu veidošanai, kas nodrošinātu klientu aprūpi pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pacientam "draudzīgākā" vidē. Pētījuma rezultātā tiek uzrakstīta stratēģiska trīs gadu programma, kuras finansēšanai ir piesaistīts SFL un Open Society Institute (Ņujorka) finansējums. Kopš 2001. gada maija šo programmu īsteno LCESC.

Garīgi slimās personas un personas ar garīgās attīstības traucējumiem ir viena no sabiedrības mazaizsargātākajām grupām, kam stigmatizācijas dēļ ir īpaši grūti aizstāvēt savas tiesības un intereses. Parasti pacienti ir izolēti no sabiedrības, jo atrodas vai nu psihoneiroloģiskajās slimnīcās, vai specializētajos aprūpes centros personām ar garīgās attīstības traucējumiem. Garīgi slimo pacientu izolēšana, ievietojot viņus slimnīcās vai pansionātos, vai arī turot mājās, gadiem ilgi bijusi izplatīta Eiropas un bijušās Padomju Savienības valstu prakse. Taču institūcijās bieži vien ir necilvēcīgi, pazemojoši apstākļi, savukārt mājās, dzīvesvietas aprūpes trūkuma un sabiedrības aizspriedumainās attieksmes dēļ, tiek turpināta izolēšana. Diemžēl trūkst apmācītu garīgi slimo cilvēku aprūpētāju, un līdz ar to, tie, kas aprūpē garīgi slimo ģimenes locekli, ir spiesti palikt mājās, nevar strādāt algotu darbu, un tas savukārt ietekmē šīs ģimenes budžetu un dzīves kvalitāti.

Lai gan šobrīd esam ceļā uz atvērtu pilsonisku sabiedrību, vēl arvien būtiska šīs sabiedrības daļa atrodas izolācijā. Pacientu ilgstoša turēšana institūcijās neattīsta patstāvības iemaņas, kas nepieciešamas, lai pilnvērtīgi funkcionētu sabiedrībā. Institūcionālā aprūpe nereti būtiski ierobežo cilvēktiesības, tādēļ personas ar garīgās veselības un attīstības traucējumiem cieš no sistemātiskas stigmatizācijas un diskriminācijas. Tāpēc vienīgais risinājums kā iekļaut un reintegrēt garīgi slimos pacientus sabiedrībā, ir veicināt deinstitucionalizāciju un institucionalizācijas novēršanu, ieviešot alternatīvās aprūpes formas.

Rīga, 2000 
Pētījuma autore: Ieva Leimane 
Pētījuma pasūtītājs: Sorosa fonds - Latvija

Pielikumi

Publicēts: 2004-01-13