Turcijas pilsoņa A.A. pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piešķirt pieteicējiem bēgļa vai alternatīvo statusu

Sprieduma datums

2010.gada 12.maijs (stājies spēkā 12.05.2010.)

Lietas dalībnieki

Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams,

Turcijas pilsonis A.A. pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Nr. A420545910 (A01647-10/19),

http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/05_2010/12_05_2010/AL_1205_raj_A-01647-10_19.pdf

Galvenie lietas apstākļi

Pieteicējs meklē patvērumu, jo Turcijā cietis savas politiskās pārliecības dēļ kā Turcijas Komunistiskās partijas (TKP) atbalstītājs. Ja pieteicējs atgriezīsies Turcijā, viņu spīdzinās vai nogalinās Turcijas policijas vai valdības darbinieki.

PMLP pārbaudot informāciju, konstatējusi, ka pieteicēja stāstījums nav ticams. PMLP nav guvusi pārliecību, ka darbības, no kurām pieteicējs cietis, ir saistītas ar viņa norādīto cēloni – darbību TKP. Tādejādi nav pamata pieteicējam piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

Galvenie apsvērumi, lēmums

Tiesa norāda, ka PMLP nav ņēmusi vērā pieteicēja iesniegto apcietinājuma spriedumu, kam ir būtiska nozīme lietā. Tiesas ieskatā apcietinājuma spriedumā iekļautā informācija kopsakarā ar publiski pieejamo informāciju un PMLP konstatēto ļauj atzīt, ka pastāv pietiekami liela iespējamība, ka pieteicējam izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas.

Tiesa atzīst, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka pieteicējs ir piedalījies demonstrācijās, līdz ar to pastāv iespēja, ka Turcijas policija ir piefiksējusi viņa dalību tajās, kādēļ arī pieteicējs vēlāk ticis sodīts.

Galvenie secinājumi (interpretācija)

Lai atzītu, ka vajāšana notiek personas politisko uzskatu dēļ, personai nav obligāti jābūt kādas politiskas partijas biedram. Pietiek ar to, ka vajātāji uzskata, ka personai ir noteikti politiski uzskati.

Tiesas ieskatā pieteicēja dalība demonstrācijās ir atzīstama par politisku uzskatu paušanu. Ja pēc dalības šādās demonstrācijās notiek vēršanās pret personu, personai tiek izvirzītas nepatiesas apsūdzības, kā rezultātā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu, tad to varētu atzīt par vajāšanu politisku uzskatu dēļ.

Atsauce uz ES Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ES tiesību aktiem patvēruma jautājumos, citi

ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija; ES 1996.g. 4.marta Kopējās Nostājas, ko Padome izstrādājusi par saskaņotu termina “bēglis” lietojumu;

ASV Valsts departamenta ziņojums par stāvokli Turcijā cilvēktiesību jomā 2008.g.;

Vācijas un Austrālijas tiesu prakse;

Organizācijas “Human Rights Watch” 2008.g. 5.decembra ziņojums par situāciju Turcijā.

Nolēmums (sankcijas), lietas ietekme attiecībā pret pastāvošo judikatūru

Tiesa pieteicēju pieteikumu apmierināja, uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu.

Galvenās tēzes, atziņas

[13] “Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, nav jābūt izslēgtām visām saprātīgām šaubām par to, ka vajāšana notiks. Kā pierādīšanas standarts šajās lietās nav izmantojams arī iespējamību pārsvars. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, varbūtībai, ka persona tiks vajāta, nav jābūt lielākai kā varbūtībai, ka vajāšana izraidīšanas gadījumā nenotiks. Bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, ja šādām bailēm ir saprātīgs iemesls, ja pastāv saprātīga iespēja, ka persona tiks vajāta.”

Publicēts: 2014-05-30