Spriedums FERĒ [FÉRET] pret BEĻĢIJU

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2014 | Ievietošanas datums: Sept. 22, 2014

FERĒ [FERET] pret Beļģiju[1]

(Iesniegums Nr. 15615/07)

(2009.gada 16.jūlija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums)

2009.gada 16.jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietāFerē [Feret] pret Beļģiju,ar četrām balsīm „par” un „trim” balsīm „pret” nolemjot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10.panta pārkāpums.

Beļģijas Karalistes pilsonis Daniels Ferē [Daniel Feret] (turpmāk - iesniedzējs) bija politiskās partijas „Nacionālā Fronte” [„Front National – Nationaal Front”] priekšsēdētājs, šīs partijas izdevumu galvenais redaktors un attiecīgās tīmekļa vietnes īpašnieks.

Laika posmā no 1999.gada jūlija līdz 2001.gada oktobrim par partijas īstenoto kampaņu gan privātpersonas, gan organizācijas iesniedza vairākas sūdzības par kūdīšanu uz naidu, diskrimināciju un vardarbību rases, ādas krāsas vai nacionālās vai etniskās izcelsmes dēļ. Sūdzības bija pamatotas ar 1981.gada 30.jūlija likuma normām, kas atzīst par krimināli sodāmu noteiktu rīcību, kas ir izdarīta ar rasistisku vai ksenofobisku motivāciju.

Pārstāvju palāta pēc Ģenerālprokurora lūguma atcēla iesniedzēja deputāta imunitāti,  pret viņu tika ierosināta krimināllieta  un viņš tika saukts pie kriminālatbildības kā apstrīdēto skrejlapu autors, šo skrejlapu galvenais redaktors un tīmekļa vietnes īpašnieks, kurā bija ievietotas dažas no skrejlapām.

Ar 2006.gada 18.aprīļa Briseles apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedzējs tika atzīts par vainīgu un viņam tika piespriests piespiedu darbs uz 250 stundām ārzemnieku integrācijas sektorā vai brīvības atņemšana uz 10 mēnešiem un aizliegums kandidēt vēlēšanās uz 10 gadiem. Tiesa arī piesprieda iesniedzējam izmaksāt provizorisku summu 1 EUR apmērā katram civilprasītājam.

Iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību, taču tā tika noraidīta.

2007.gada 29.martā iesniedzējs vērsās ECT ar sūdzību, ka ir pārkāptas Konvencijas 10.pantā noteiktās tiesības uz vārda brīvību.

ECT atzina, ka politiskai runai ir noteikts augsts aizsardzības līmenis, kas ir paredzēts vairāku valstu, tostarp Beļģijas, nacionālajos tiesību aktos. Ar šo ir saistīta deputāta imunitāte un aizliegums saukt pie kriminālatbildības par parlamentā izteiktajiem viedokļiem. Tiesa neapstrīd, ka politiskajām partijām ir tiesības aizstāvēt savu viedokli publiski, pat tad, ja daži no tiem aizskar, šokē vai uztrauc kādu iedzīvotāju daļu. Tās var atbalstīt risinājumus problēmām, kas ir saistītas ar imigrāciju. Tomēr, to darot, tām ir jāizvairās no kūdīšanas uz rasu diskrimināciju, maldinošiem vai pazemojošiem paziņojumiem vai attieksmes, jo šāda rīcība var radīt sabiedrībā reakcijas, kas nav savienojamas ar sabiedrisko mieru un mazina uzticību demokrātiskām institūcijām.

 ECT konstatēja, ka kūdīšana uz ārzemnieku atstumtību ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums un tādēļ tas pamato īpašu aizsardzības pasākumu piemērošanu attiecībā uz ikvienu, tostarp arī politiķiem.

Iesniedzēja deputāta statuss nevar tikt uzskatīts par atbildību mīkstinošu apstākli. Šajā sakarā ECT atgādināja, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai politiķi savās publiskajās runās izvairītos no neiecietības veicinošu paziņojumu publiskas izplatīšanas. Politiķiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība demokrātijas un tās principu aizstāvēšanai, jo viņu galvenais mērķis ir varas pārņemšana.

ECT atzina par pilnībā pamatotiem nacionālo tiesu secinājumus attiecībā uz iesniedzēja radītajiem tekstiem un publikācijām. Iesniedzēja lietotā valoda atklāti kūda uz diskrimināciju un rasu naidu, ko nevar noslēpt vēlēšanu aizsegā. Nacionālo tiesu minētie iemesli, kas pamatoja iejaukšanos iesniedzēja vārda brīvības īstenošanā, bija atbilstīgi un pietiekami, ņemot vērā spiedīgu sociālu vajadzību ar mērķi aizsargāt sabiedrisko kārtību un citu personu, proti, imigrantu kopienas locekļu tiesības. 

[1] Kopsavilkums sagatavots Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta „NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros, ko īsteno Latvijas Cilvēktiesību centrs kopā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda apakšprogrammas „NVO projektu programma” ietvaros.

 

 

Pielikumi

Datubāze

No 1. 01.2021 līdz 31.12.2022. datubāze par diskriminācijas un naida runa/naida noziegumu jautājumiem tiek papildināta projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība". Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds"

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datubāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.