ŠALTINYTĖ PRET LIETUVU (2022)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse

Gads: 2022 | Ievietošanas datums: jūnijs 1, 2022

ŠALTINYTĖ PRET LIETUVU (iesniegums Nr.32934/19,2022. gada 6. janvāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums)

Kopsavilkums

Lietas fakti:

2016. gadā iesniedzēja, Loreta Šaltinytė, māte, kas viena pati audzina savu meitu, pieteicās subsīdijai pirmā mājokļa iegādei, kas bija pieejama “jaunām ģimenēm” ar zemiem ienākumiem. [4] Pašvaldības iestādes noraidīja viņas pieteikumu, jo atbilstošie valsts tiesību akti definēja “jaunas ģimenes” kā tādas, kurās vecāki bija jaunāki par 35 gadiem, bet iesniedzējai tobrīd bija 37 gadi. [4]

Iesniedzēja un viņas meita iesniedza sūdzību administratīvajā tiesā. [5] Viņa apgalvoja, ka mājokļa subsīdija tika atteikta tikai vecuma dēļ, un tāpēc atteikums var tikt uzskatīts par diskriminējošu. [5] Iesniedzēja arī pieprasīja, lai lietu nodod izskatīšanai Konstitucionālajā tiesā, lai noteiktu, vai attiecīgā Mājokļa atbalsta likuma (Housing Assistance Act) norma atbilst Konstitūcijai. Administratīvā tiesa secināja, ka atteikums ir bijis pamatots. [7] Tiesa uzskatīja, ka likumdevējam ir rīcības brīvība lemt, kurām personu kategorijām vai ģimenēm ir tiesības uz noteiktiem labklājības pabalstiem. [7] Augstākā administratīvā tiesa atteicās viņas lietu nodot izskatīšanai Konstitucionālajā tiesā. [13] Tiesa nodotu lietu izskatīšanai tikai tad, kad tiesai rastos šaubas, ka attiecīgā tiesību normas varētu būt pretrunā ar Konstitūciju. [13] Tiesa uzskatīja, ka šajā gadījumā nav pamata apšaubīt Mājokļa atbalsta likuma atbilstību Konstitūcijai. [13] 

Iesniedzēja iesniedza pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – Tiesa), pret Lietuvu atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 14. pantu (diskriminācijas aizliegums) kopsakarā ar 1. protokola 1. pantu (īpašuma tiesību aizsardzība), kā arī 6. panta 1. daļu (tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu). [39, 84] 

Spriedums:

Apgalvotais Konvencijas 14. panta pārkāpums kopsakarā ar 1. protokola 1. pantu

Iesniedzēja norādīja, ka viņai tika atteikta mājokļa subsīdija tikai viņas vecuma dēļ, jo viņa izpildīja visas pārējās likumā noteiktās prasības. [41] Viņa apgalvoja, ka valsts nesniedza objektīvu pamatojumu, kāpēc minētā mājokļa subsīdija bija pieejama tikai vecākiem, kuru vecums nepārsniedza 35 gadus. [41] Viņa argumentēja, ka nepastāv “sabiedrības interese” ierobežot piekļuvi mājokļa subsīdijām tikai tāpēc, ka vecāki ģimenē ar mazu bērnu ir gados vecāki nekā citās šāda veida ģimenēs Lietuvā. [42]

Valdība norādīja, ka apstrīdētajai atšķirīgajai attieksmei bija objektīvs un saprātīgs pamatojums. [47] Pieņemot Mājokļa atbalsta likumu, likumdevējs centās labot faktisko nevienlīdzību starp jaunākām ģimenēm un ģimenēm ar māti un tēvu, kas ir gados vecāki, tādējādi īstenojot leģitīmo mērķi aizsargāt “sociāli mazāk aizsargātas grupas”. [48] Valdība minēja, ka, izvērtējot atšķirīgās attieksmes pamatojumu, jāņem arī vērā Lietuvas demogrāfiskā situācija. [49] Lietuvas sabiedrība strauji noveco, tāpēc, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, tika piedāvātas mājokļa subsīdijas jaunām ģimenēm. [49] Nosakot vecuma ierobežojumu, tika ņemts vērā vidējais vecums Lietuvā, kurā cilvēki precas un kurā sievietes dzemdē pirmo bērnu. [54] Valdība arī minēja, ka likumi Lietuvā paredz dažāda veida sociālo palīdzību ģimenēm, tostarp pabalstus personām ar ļoti zemiem ienākumiem, kuriem netiek piemēroti vecuma ierobežojumi. [50]

Tiesa atgādināja, ka saskaņā ar Konvenciju valstij ir atvēlēta plaša rīcības brīvība, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar vispārējo ekonomisko vai sociālo stratēģiju, jo valsts labāk pārzin savu sabiedrību un tās vajadzības. [64] Tiesa parasti pieņem likumdevēja stratēģijas izvēli, ja vien tā nav acīmredzami nepamatota. [64] Lai noteiktu 14. panta pārkāpumu, Tiesa vispirms izvērtēja, vai pastāv atšķirīga attieksme pret personām līdzīgās situācijās. Pēc tam Tiesa noteica, vai atšķirīgā attieksme bija pamatota, ņemot vērā tās leģitīmo mērķi un proporcionalitāti starp izmantotajiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi. [68]

Tiesa konstatēja, ka ir bijusi atšķirīga attieksme pret personām līdzīgās situācijās vecuma dēļ. [67] Iesniedzēja bija līdzīgā situācijā ar jaunāku māti, kura viena pati audzina savus bērnus un kurai tādos pašos apstākļos būtu piešķirta attiecīgā mājokļa subsīdija. [73] Izvērtējot leģitīmo mērķi, Tiesu nepārliecināja valdības arguments, ka pastāv faktiskas nevienlīdzības starp ģimenēm, kurās vecāks vai vecāki ir jaunāki par 35 gadiem, un ģimenēm, kurās vecākam vai vecākiem ir vairāk par 35. [73] Statistikas dati par vidējo laulību vai dzemdību vecumu paši par sevi neliecina par to, ka “jaunas ģimenes” ir pakļautas grūtībām kurām nav pakļautas ģimenes, kurās vecākiem ir vairāk par 35 gadiem. [73] Bet Tiesu pārliecināja valdības leģitīmais mērķis uzlabot Lietuvas demogrāfisko situāciju. [74] Tiesa atzina, ka, piešķirot mājokļa subsīdiju jaunākiem cilvēkiem, valsts iestādes ir centušās veicināt lielāku ģimeņu veidošanu un kompensēt emigrācijas un zemās dzimstības izraisīto iedzīvotāju skaita samazināšanos. [74] Izvērtējot proporcionalitāti, Tiesa ņēma vērā valdības argumentu, ka nav konstatēta vienprātība starp dalībvalstīm attiecībā uz nosacījumiem, kas jāizpilda, lai saņemtu atbalstu mājokļa nodrošināšanai. [78] Tiesa pieņēma, ka izvēlētais 35 gadu vecuma ierobežojums bija balstīts uz objektīviem datiem, nevis uz vispārīgiem pieņēmumiem vai sabiedrības attieksmi. [80] Tiesa secināja, ka valdība nav rīkojusies ārpus savas rīcības brīvības, lemjot par palīdzības sniegšanu ģimenēm, kurās vecāki bija jaunāki par 35 gadiem, un tādējādi nav pārkāpts Konvencijas 14. pants kopsakarā ar 1. protokola 1. pantu. [82]

Apgalvotais Konvencijas 6. panta 1. daļas pārkāpums

Tiesa konstatēja, ka Augstākā administratīvā tiesa atsaucās uz Konstitucionālās tiesas judikatūru, izskatīja iesniedzējas sūdzību, ņemot vērā Konstitūcijas principus, un detalizēti pamatoja sūdzības noraidījumu. [90] Līdz ar to iesniedzējai bija iespēja saprast, kāpēc viņas lūgums par lietas nodošanu izskatīšanai Konstitucionālajā tiesā tika noraidīts. [91] Tiesa noteica, ka Konvencijas 6. panta 1. daļa netika pārkāpta. 

Sprieduma pilnais teksts angļu valodā ir pieejams: Šaltinytė v. Lithuania

Datubāze

No 1. 01.2021 līdz 31.12.2022. datubāze par diskriminācijas un naida runa/naida noziegumu jautājumiem tiek papildināta projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība". Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds"

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datubāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.