Makuchyan un Minasyan pret Azerbaidžānu un Ungāriju (2020) - naida noziegums uz tautības pamata

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2021 | Ievietošanas datums: Nov. 16, 2021

 Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 26. maija spriedums (iesniegums Nr.17247/13)

Lietas fakti:

2004. gadā Makuchyan un G. M., Armēnijas armijnieki, piedalījās NATO organizētos angļu valodas kursus Budapeštā, Ungārijā. [8] Kursu laikā Azerbaidžānas militārpersona, R.S., nogalināja G.M., nocērtot viņam galvu ar cirvi kamēr viņš bija aizmidzis. R.S. arī mēģināja uzlauzt Makuchyan istabas durvis, it kā kliedzot: “Atver durvis, tu, armēni! Mēs pārgriezīsim jums visiem rīkles!” bet Ungārijas policija viņu laicīgi aizturēja. [9] Azerbaidžānas valdība apstrīdēja, vai R.S. tiešām kliedza: "Mēs jums visiem pārgriezīsim rīkles!" [10] 

Turpmākajā kriminālprocesa laikā Ungārijā R.S. atzina, ka viņam ļoti nepatīk armēņi, jo viņš zaudēja radiniekus Kalnu Karabahas konfliktā (konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu par apstrīdēto Kalnu Karabahas reģionu). [11] R.S. apgalvoja, ka mācību laikā armēņu dalībnieki viņu vairākkārt provocēja un ņirgājās par viņu un Azerbaidžānas karogu, tāpēc viņš nolēma iegādāties cirvi un viņus nogalināt Kalnu Karabahas konflikta sākuma gadadienā. R.S. atzina, ka noslepkavoja G.M. viņa armēņu izcelsmes dēļ, un neizrādīja nožēlu par izdarītajiem noziegumiem. [11] Azerbaidžānas valdība nepiekrita, ka R.S. nogalināja G.M. tikai viņa armēņu tautības dēļ. [13] 2006. gada 13. aprīlī Budapeštas Augstākā tiesa notiesāja R.S. par G.M. tīšu prettiesisku nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību un par gatavošanos nonāvēt pirmo iesniedzēju (Makuchan). Tiesa arī secināja, ka noziegumi bija zemiski (vile) un tika veikti upuru armēņu tautības dēļ. R.S. tika piespriests mūža ieslodzījums, ar iespēju tikt nosacīti atbrīvotam pēc 30 gadiem. [15] 

2012. gada 12. jūlijā Azerbaidžāna iesniedza atkārtotu pieprasījumu par R. S. pārvietošanu saskaņā ar Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai. [19] 2012. gada 31. augustā R.S. tika nodots Azerbaidžānai un tajā pašā dienā saņēma prezidenta apžēlošanu un tika atbrīvots. [20] Ierodoties Azerbaidžānā, R.S. tika uzņemts kā valsts varonis. Publiskā ceremonijā viņu paaugstināja majora pakāpē, kā arī viņam tika piešķirts dzīvoklis un izmaksāta alga par astoņiem gadiem [21] Azerbaidžānas prezidenta mājaslapā tika izveidota īpaša sadaļa ar nosaukumu “Atzinības raksti [R.S.]”, kur personas (ieskaitot amatpersonas) izteica apsveikumus par viņa atbrīvošanu un apžēlošanu. [25]

Makuchyan un G.M. radinieks (iesniedzēji) iesniedza pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – Tiesa), pret Azerbaidžānu par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 2. panta (tiesības uz dzīvību) pārkāpumu gan tāpēc, ka R.S. bija Azerbaidžānas armijas karavīrs un tādējādi valsts amatpersona, gan tāpēc, ka Azerbaidžāna viņu atbrīvoja no cietumsoda. [4] Iesniedzēji arī argumentēja, ka Azerbaidžāna pārkāpa 2.pantu, kopsakarā ar Konvencijas 14. pantu (diskriminācijas aizliegums), jo R.S. uzbrukums un atbrīvošana bija saistīti ar upura armēņa tautību. Iesniedzēji arī sūdzējās, ka Ungārija pārkāpa 2. pantu, nododot R.S. Azerbaidžānai un nesaņemot atbilstošu solījumu, ka viņš šajā valstī izcietīs cietumsodu. [4]

Spriedums: 

1. Vai Azerbaidžāna ir atbildīga par 2.panta pārkāpumu saistībā ar G.M. slepkavību un Makuchyan dzīvības apdraudējumu

Iesniedzēji argumentēja, ka Azerbaidžāna pārkāpa Konvencijas 2. pantu un tādējādi ir atbildīga par slepkavību un slepkavības mēģinājumu, jo noziegumus veica Azerbaidžānas militārpersona. [96] Azerbaidžāna norādīja, ka R.S. nozieguma raksturs bija ļaunprātīgs, bet pilnībā nesaistīts ar viņa oficiālo statusu un tādēļ viņa rīcību nevar attiecināt uz Azerbaidžānu. [105]

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk -Tiesa) uzsvēra, ka, kaut arī R.S. bija Azerbaidžānas militārpersona, viņš neveica savus dienesta pienākumus, kad nogalināja G.M. un gatavojās nogalināt pirmo iesniedzēju. [111] Starptautisko tiesību komisijas 2001. gada “Panti par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību” nosaka augstu valsts atbildības slieksni par darbību, kas citādi nav attiecināma uz valsti notikuma laikā. [112] 11. pants pieprasa “skaidru un nepārprotamu” rīcības “atzīšanu” un “pieņemšanu.” Lai Azerbaidžāna būtu atbildīga par R.S. noziegumiem, tai attiecīgā rīcība būtu “jāatdzīst” un “jāpieņem” nevis tikai “jāapstiprina” vai “atzinīgi jānovērtē.” Azerbaidžānas valdības darbība kopumā, ieskaitot lēmumu apžēlot R.S. un paaugstināt viņu majora pakāpē, Tiesas izpratnē norādīja uz rīcības “apstiprinājumu” un “atzinīgu novērtējumu”. [117] Tomēr Tiesa nepiekrita, ka Azerbaidžāna “skaidri un nepārprotami” “atzina” un “pieņēma” R.S. rīcību kā savu rīcību. [118] Ņemot vērā, ka slepkavība notika naktī un ārpus apmācības laika, Tiesa secināja,  ka nav iemesla uzskatīt, ka R.S. rīkojās pēc virsnieku pavēles. [111] R.S. nerīkojās kā militārpersona, bet gan kā privātpersona un viņa rīcību nevarēja paredzēt viņa komandējošie virsnieki. Tiesa secināja, ka Azerbaidžāna nevar būt atbildīga par R.S. rīcību tikai tāpēc, ka viņš bija valsts amatpersona, un tāpēc Azerbaidžāna nav pārkāpusi 2. pantu pēc būtības.

2. Vai Azerbaidžāna pārkāpa Konvencijas 2.pantu saistībā ar R.S. apžēlošanu

Iesniedzēji norādīja, ka Azerbaidžāna ir pārkāpusi Konvencijas 2. pantu, jo nav izpildījusi pienākumu ieviest un īstenot efektīvu krimināltiesisku regulējumu, lai nodrošinātu sodu izpildi noziegumiem, kas pārkāpj tiesības uz dzīvību. [121] Iesniedzēji argumentēja, ka neizpildot Ungārijas tiesas spriedumu un apžēlojot R.S. politisku iemeslu dēļ, Azerbaidžāna pārkāpa 2. pantu. [125] Azerbaidžāna argumentēja, ka Prezidenta apžēlošana tika piešķirta, ņemot vērā humānas bažas par R. S. ģimenes vēsturi Kalnu Karabahas konflikta teritorijā, viņa garīgo stāvokli un viņa kā valsts iekšienē pārvietotas personas statusu. [135]

Vērtējot 2. panta pārkāpumu, Tiesa uzsvēra, ka gadījumā, kad valsts amatpersona tiek notiesāta par noziegumu, kas pārkāpj Konvencijas 2. vai 3. pantu, apžēlošana reti atbilst soda mērķim. [157] Valstīm jābūt it īpaši stingrām, sodot savas amatpersonas par smagiem dzīvību apdraudošiem noziegumiem. [157] Tiesa norādīja, ka R.S. tika pārvietots uz Azerbaidžānu, lai turpinātu cietumsoda izciešanu dzimtenē. [158] Ņemot vērā konflikta situāciju starp Armēniju un Azerbaidžānu, Azerbaidžānas valdībai bija jābūt vēl piesardzīgākajai, uzņemot R.S., jo nozieguma upuri bija armēņi. [163] Tā vietā, lai izpildītu R.S. cietumsodu, Azerbaidžāna viņu atbrīvoja un uzskatīja par it kā nevainīgu personu. [170] Tiesu nepārliecināja neviens no Azerbaidžānas argumentiem par labu R.S. atbrīvošanai. [165] Tiesa uzskatīja, ka R.S. personīgā vēsture un psiholoģiskās problēmas nebija pietiekami iemesli, lai pamatotu Azerbaidžānas izvēli atbrīvot R.S. no cietumsoda, kurš piespriests par smagu naida noziegumu ārvalstīs. [168] R.S. atbrīvošana no cietumsoda pārkāpa Azerbaidžānas 2. pantā noteikto pienākumu efektīvi atturēt no tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kas apdraud citu cilvēku dzīvības. [172]

3. Konvencijas 14. panta pārkāpuma izvērtējums 

Iesniedzēji uzskatīja, ka Azerbaidžāna pārkāpa 14. pantu, jo nenodrošināja atbilstošu sodu par noziegumiem, kuru pamatā bija upuru etniskā izcelsme. [206] Iesniedzēji apgalvoja, ka R.S. nepārprotami izvēlējās savus upurus viņu tautības un etniskās izcelsmes dēļ, kā to secināja Ungārijas tiesa. [201] Savukārt, Azerbaidžānas apžēloja R. S. un veica citas darbības tieši tāpēc, ka nozieguma upuri bija armēņu militārpersonas. [202] Iesniedzēji atsaucās uz ECT lietu Nachova u.c. pret Bulgāriju, norādot uz Tiesas viedokli par rasistisku vardarbību un īpašo prasību ievērot krimināltiesības šajos gadījumos. [203]

Azerbaidžāna noliedza 14. panta pārkāpumu, norādot uz grūtībām, kas ir raksturīgas šāda pārkāpuma pierādīšanai. Valdība atsaucās uz lietu Nachova u.c. pret Bulgāriju, uzstājot, ka nav iespējams pierādīt, ka nozieguma vienīgais motīvs bija upuru etniskā izcelsme. Azerbaidžāna argumentēja,  ka R.S. rīcībai bija vairāki motīvi, tostarp armēņu militārpersonu provokācijas un viņa personīgo pieredzi. [207] Azerbaidžāna atkārtoja R.S. apžēlošanas iemeslus, kuri tika izskatīti saistībā ar 2. panta pārkāpumu un norādīja, ka apžēlošanas pamats nebija saistīts ar diskrimināciju. [208] 

Tiesa atgādināja, ka pierādīšanas pienākums ir cieši saistīts ar lietas faktiem, izvirzītā apgalvojuma raksturu un Konvencijas pantu, kura pārkāpums tiek izskatīts. [211] Tiesa uzskatīja, ka ne vienmēr jāpiemēro principsaffirmanti incumbit probatio jeb personai, kura kaut ko apgalvo, ir jāpierāda savs apgalvojums [212]. Gadījumos, kad notikumu apstākļi ir saistīti ar tikai valdības rīcībā esošo informāciju, pierādīšanas pienākums tiek pārnests uz valdības iestādēm, kurām jāsniedz Tiesai apmierinoša un pārliecinoša atbilde par attiecīgo notikumu gaitu. [212] Tiesa ņēma vērā Ungārijas tiesas atzinumu, ka vienīgais R.S. noziegumu motīvs bija cietušo armēņu tautība un Tiesa neredzēja iemeslu apšaubīt šo atzinumu. [213]

Tiesas vērtēja Azerbaidžānas rīcībā pēc R.S. izdošanas bija saistīta ar cietušo armēņu izcelsmi. [214] Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēji pamatoja savu prasību ar vairākiem piemēriem, ieskaitot to, ka R.S. tika atbrīvots tikko kā atgriezās Azerbaidžānā bez oficiālas atbrīvošanas prasības. [215] Tiesa norādīja arī uz Azerbaidžānas amatpersonu izteikumiem, kuros tika pausts īpašs atbalsts tam, ka R.S. noziegumi bija vērsti pret armēņu armijniekiem. [216] Sadaļa “Atzinības raksti [R.S.]”, Azerbaidžānas prezidenta mājaslapā arī liecina par to, ka R.S. tika apžēlots nozieguma etniskā rakstura dēļ. [218] Balstoties uz iepriekšminētajiem iemesliem, Tiesa uzskatīja, ka iesniedzēji ir pārliecinājuši par to, ka pirmsšķietami ir notikusi diskriminācija. [218] Tiesa norādīja, ka lietas apstākļos iesniedzēji nevar bez šaubām pierādīt, ka Azerbaidžānas rīcība bija diskriminējoša. Tāpēc pierādīšanas pienākums tika pārnests atbildētājam un Azerbaidžānai bija jāpārliecina Tiesu par iesniedzēju diskriminācijas apgalvojuma nepatiesumu. [218] Tiesa norādīja, ka Azerbaidžāna centās attaisnot savu rīcību ar tiem pašiem iemesliem, kas tika izvirzīti, lai pamatotu R.S. apžēlošanu. [219] Tomēr Tiesa atzina šos iemeslus par nepārliecinošiem, izskatot 2. panta pārkāpumu, un nemainīja savu vērtējumu 14. panta pārkāpuma ietvaros. [219] Lai gan Azerbaidžānas valdība iesniedza divus valsts amatpersonu paziņojumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka viņu rīcība nebija diskriminējoša, ar paziņojumiem nepietika, lai atspēkotu iesniedzēju apkopotos pierādījumus. [220] Tādējādi, Tiesa secināja, ka Azerbaidžānas valdība nav atspēkojusi iesniedzēju apgalvojumu par notikušo diskrimināciju. [221]

4.Konvencijas 2. panta pārkāpuma izvērtējums saistībā ar Ungārijas rīcību

Iesniedzēji uzstāja, ka Ungārija pārkāpa 2. pantu, jo nodeva R.S. Azerbaidžānai, nesaņemot saistošas garantijas, ka R.S. turpinās izciest cietumsodu pēc izbraukšanas no valsts. [174] Tiesa atzina, ka, izdodot R.S., Ungārijas varas iestādes ievēroja procedūru, kas noteiktaEiropas padomes konvencijā par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai. [196] Tiesa uzskatīja, ka Ungārijas varas iestādes nepārkāpa 2. pantu, jo Ungārija ievēroja iepriekšminētās konvencijas noteikto nodošanas procedūru un paļāvās, ka otra Eiropas Padomes valsts (Azerbaidžāna) rīkosies godprātīgi. [196]

Tiesa konstatēja, ka Azerbaidžāna pārkāpa Konvencijas 2. pantu, jo atbrīvoja R.S. no cietumsoda kopsakarā ar 14. pantu, jo lēmums atbrīvot R.S.  bija balstīts uz diskriminējošo attieksmi pret armēņiem. Tiesa lēma, ka Azerbaidžāna nebija atbildīga par dzīvības atņemšanu un Ungārija nebija atbildīga par R.S. nodošanu Azerbaidžānai. Tiesa lēma, ka Azerbaidžānai jāmaksā 15,143.33 sterliņu mārciņas (BGP) iesniedzējiem, lai segtu tiesāšanās izdevumus. 

https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-202524%22]}