GENDERDOC-M UN M.D. PRET MOLDOVU (2022) naida noziegums uz seksuālās orientācijas pamata

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2022 | Ievietošanas datums: jūnijs 1, 2022

GENDERDOC-M UN M.D. PRET MOLDOVU (iesniegums Nr.23914/15, 2022. gada 14. marta Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums)

Kopsavilkums

Lietas fakti:

Iesniedzēji ir organizācija Genderdoc-M, kas pārstāv LGBT intereses Moldovā un Moldovas pilsonis M.D. [2] Persona M. aicināja nepieļaut homoseksuāļu pieņemšanu darbā izglītības, medicīnas un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un nepatiesi apgalvoja, ka 92% homoseksuāļu ir inficēti ar HIV. [5] 2014.g. 5.jūlijā Genderdoc-M iesniedza sūdzību pret M. par personu vienlīdzības pārkāpumu plašsaziņas līdzekļos atbilstoši Moldovas Krimināllikuma 176. panta 2. daļai. [6] Prokuratūra atteicās uzsākt kriminālprocesu, konstatējot, ka M. rīcība nevar tikt kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums. [8] 

2014.g. 5. oktobrī 12-14 gadīgu personu grupa fiziski un verbāli aizskāra M.D., saucot  viņu par geju. Notikums tika nofilmēts un ievietots internetā. [11] Dažas dienas vēlāk, 17. oktobrī, persona A.P. piegāja pie M.D. uz ielas un apvainoja viņu, sakot, ka M.D. ir gejs un ka ir redzējis M.D. minētajā video. [12] Trīs dienas vēlāk, A.P. atkal satika M.D. uz ielas un pēc īsas vārdu apmaiņas viņu piekāva. [13] Tajā pašā dienā M.D. iesniedza sūdzību policijā. M.D. paskaidroja, ka A.P. viņu uz ielas pastūma, pēc tam pajautāja viņa vārdu, un bez jebkāda iemesla sāka viņu sist. M.D. sūdzībā norādīja, ka 2014. gada 17. oktobrī viņš nejauši sastapa A.P. uz ielas un A.P. viņu apsaukāja. Vēlākā paskaidrojumā policijai M.D. piebilda, ka 2014.g. 17. oktobrī A.P. viņu nosauca par “pediņu” un “pedofilu”. [14] Prokuratūra atteicās uzsākt kriminālprocesu, konstatējot, ka A.P. rīcība nevar tikt kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums. [16] Prokuratūra uzskatīja, ka A.P. neuzbruka M.D. tādēļ, ka viņš bija homoseksuālis, bet gan tāpēc, ka A.P. bija piedzēries un nejauši uzgrūdās M.D., un M.D. par to pārlieku sāka sūdzēties. Prokurors uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pret A.P. par viegla miesas bojājumu tīšu nodarīšanu.

Genderdoc-M iesniedza pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – Tiesa), pret Moldovu par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. panta (izteiksmes brīvība), 14. panta (diskriminācijas aizliegums) pārkāpumu. [23] Savukārt M.D. iesniedza pieteikumu par Konvencijas 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 8. panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) un 14. panta pārkāpumu. [27] 

Spriedums:

Apgalvotais Konvencijas 8. panta pārkāpums kopsakarā ar 14. pantu attiecībā uz pirmo iesniedzēju

Tiesa lēma, ka Genderdoc-M sūdzība ir jāizskata atbilstoši Konvencijas 8. un 14. pantam. [23] Tiesa uzsvēra, ka “cietušā puse” Konvencijas 34. panta (individuālās sūdzības) izpratnē apzīmē personu vai personas, kuras tieši vai netieši ietekmējis apgalvotais pārkāpums. [23] Genderdoc-M ir organizācija un nevar tikt uzskatīta par cietušo pusi, ja pārkāpums ir ietekmējis tās biedru tiesības vai brīvības (biedri paši var iesniegt pieteikumu Tiesā). [25] Pamatojoties uz šiem iemesliem, Tiesa noraidīja Genderdoc-M pieteikumu saskaņā ar 35. panta 4. daļu (lietu pieņemamības kritēriji). [26]

Apgalvotais Konvencijas 3. panta pārkāpums kopsakarā ar 14. pantu attiecībā uz otro iesniedzēju

Tiesa atzina, ka iesniedzēja sūdzība būtu jāizskata kā iespējams Konvencijas 3. panta pārkāpums kopsakarā ar 14. pantu. [34] Tiesa uzsvēra, ka vardarbībai ir jāsasniedz noteikta smaguma pakāpe, lai uz to varētu attiecināt 3.pantu. [35] Nepieciešamā minimuma novērtējums ir atkarīgs no lietas apstākļu kopuma, piemēram, no vardarbības mērķa vai motivācijas. Tiesa norādīja, ka, lai uz vardarbību varētu attiecināt 3. pantu, fiziski ievainojumi nav nepieciešami, ja vardarbība pazemo vai dehumanizē tās upuri. Vērtējot pierādījumus par Konvencijas 3. panta pārkāpumu, Tiesa pielietoja pierādījumu standartu “ārpus saprātīgām šaubām” (beyond reasonable doubt). Tiesa norādīja, ka Konvencijas 3. pantā noteikts, ka iestādēm jāveic efektīva izmeklēšana par iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pat, ja par to ir atbildīgas privātpersonas. [36] Valsts pienākums izmeklēt, vai vardarbības pamatā ir diskriminācija, ir pienākums darīt visu iespējamo. Bet, ja valsts ir mēģinājusi un tomēr nespēj noteikt vai vardarbības pamatā ir diskriminācija, tas vien nenozīmē, ka valsts ibso facto nav izpildījusi savu pienākumu. [37] Ja valdība neatšķir vardarbību, kuras pamatā ir diskriminācija, no cita veida vardarbības, šāda attieksme var tikt uzskatīta par nepamatotu un pretrunā ar Konvencijas 14. pantu.

Tiesa atzina, ka, pat ja vardarbību nemotivēja homofobija, A.P. pazemojoši izturējās pret M.D., bez iemesla piekaujot viņu. Tādēļ Tiesa uzskatīja, ka iesniedzēja sūdzība sasniedz tādu smaguma pakāpi, lai uz to attiecinātu Konvencijas 3. pantu. [39] M.D. apgalvoja, ka notikuma izmeklēšana nav bijusi efektīva un ka lietā pret A.P. netika piemērots likums (Kriminālkodeksa 176. pants), kas pieņemts, lai apkarotu naida noziegumus. [40] Tiesa tāpat kā valdība atzīmēja, ka sākotnējajā sūdzībā M.D. nepieminēja diskrimināciju vai to, ka A.P. rīcību motivēja homofobija. [41] Bet jāņem vērā, ka M.D. iesniedza sūdzību tajā pašā dienā, kad viņam uzbruka A.P., un viņš bija cietis no smadzeņu satricinājuma. [42] Tiesa uzskatīja, ka iestādes izturējās pārlieku formāli, veicot cietsirdīgās izturēšanās izmeklēšanu tikai ņemot vērā cietušā pirmo sūdzību.

Tiesa nepiekrita nacionālo tiesu argumentācijai, ka M.D. nesūdzējās par to, ka vardarbību pret viņu motivēja diskriminācija. [43] Nacionālo tiesu argumentācija norādīja, ka valsts iestādes nepārbaudīja, vai cietsirdīgā izturēšanās pret M.D. bija naida noziegums. Tiesa konstatēja, ka valsts iestādes nav izpildījušas savu procesuālo pienākumu izmeklēt 2014. gada 20. oktobrī notikušo uzbrukumu M.D., īpašu uzmanību pievēršot vardarbības diskriminējošā motīva noteikšanai. [45] Līdz ar to Tiesa atzina, ka ir noticis Konvencijas 3.panta pārkāpums kopsakarā ar 14. pantu, jo Moldova nav izpildījusi savu pozitīvo pienākumu. [46]

Tiesa piesprieda Moldovai samaksāt otrajam iesniedzējam 7 500 eiro kompensāciju par morālo kaitējumu un 1 500 eiro par tiesāšanās izdevumiem.

Sprieduma pilnais teksts angļu valodā ir pieejams: Genderdoc-M and M.D. v. the Republic of Moldova