Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā E.B. pret Franciju (lietas Nr. 43546/02)
Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse
Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 6, 2012
2008. gada 22. janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta ar 10 balsīm „par” un 7 balsīm „pret” pasludināja spriedumu lietā E.B. pret Franciju. ECT uzskatīja, ka ticis pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 14. pants (diskriminācijas aizliegums) kopā ar 8. pantu (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi).
1998. gadā Francijas pilsone E.B. pretendēja uz bērna adopciju un adopcijas pieteikumā atklāti minēja savu homoseksualitāti, kā arī no 1990. gada ilgstošo, stabilo kopdzīvi ar sava dzimuma partneri R.
Neskatoties uz to, ka Francijas kompetento iestāžu lēmumos par E.B. piemērotību adoptētājas lomai tika norādīts, ka viņai piemīt „neapšaubāmas personiskas dotības un spējas audzināt bērnus”, viņas pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz E.B. nespēju nodrošināt bērna audzināšanā tēva lomas atveidotāju un neskaidrību par viņas partneres R. attieksmi pret adopciju. E.B. uzskatīja, ka viņa ir piedzīvojusi diskriminējošu attieksmi, kas balstīta uz viņas seksuālo orientāciju un kas iejaukusies viņas tiesībās uz privāto dzīvi.
Francijas normatīvie akti paredz tiesības vienai personai adoptēt bērnus, tādēļ ECT savā spriedumā norādīja, ka prasība nodrošināt bērnam ģimenes lokā tēva lomas atveidotāju ir pretrunā ar šīm tiesībām. Savukārt prasību noskaidrot partneres attieksmi pret adopciju ECT atzina par pamatotu ar bērna interesēm.
Fakts, ka E.B. homoseksualitāte tik bieži tika minēta Francijas kompetento iestāžu apsvērumos, bija būtisks, neskatoties uz to, ka Francijas tiesas norādīja, ka seksuālā orientācija nebija iemesls adopcijas liegumam. Iestāžu atzinumi atklāja, ka E.B. homoseksualitāte vai viņas personas statuss ir bijis noteicošais atteikuma faktors, neņemot vērā to, ka normatīvie akti paredz tiesības vienai personai adoptēt bērnus.
Tādējādi ECT uzskatīja, ka pret E.B. tika piemērota atšķirīga attieksme. Tā kā konkrētajā lietā Francija nespēja pamatot atšķirīgo attieksmi uz seksuālās orientācijas pamata privātās dzīves aizsardzības jomā ar būtiskiem apsvērumiem, kas to attaisnotu, tā uzskatāma par diskrimināciju saskaņā ar Konvenciju.