Budinova un Chaprazov pret Bulgāriju un Behar un Gutman pret Bulgāriju - kopsavilkums (2021)

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2021 | Ievietošanas datums: marts 19, 2021

Budinova un Chaprazov pret  Bulgāriju   iesniegums  No 12567/13

Behar un Gutman  pret Bulgāriju,  iesniegums No 29335/13

Kopsavilkums

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums

2021. gada 16. februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietās Budinova un Čaprazov pret  Bulgāriju   un Behars un Gutmans pret Bulgāriju konstatēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas  8. panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) pārkāpumu kopsakarā ar 14. panta (diskriminācijas aizliegums) pārkāpumu.

Lietu fakti:  

2006. gada janvārī iesniedzēji un sešpadsmit citas personas, kā arī sešdesmit sešas nevalstiskās organizācijas uzsāka tiesvedību pret Volenu Siderovu (Volen Siderov). Prasība tika pamatota ar  Bulgārijas 2003. gada Likumu par aizsardzību pret diskrimināciju un Bulgārijas Konstitūcijas 32. panta 1. punktu  norādot, ka šī norma nodrošina aizsardzību pret cilvēka cieņas aizskaršanu. Iesniedzēji apgalvoja, ka vairāki Siderova publiski paustie izteikumi ir romu, turku, ebreju, katoļu un seksuālo minoritāšu aizskaršana un aicinājums uz to diskrimināciju. Pieteikuma iesniedzēji cita starpā apgalvoja, ka Siderova izteikumi personīgi aizskāra katru no viņiem – kā attiecīgās mazākumtautību grupas piederīgo. Iesniedzēji pieprasīja Siderova publisku atvainošanos un turpmāku atturēšanos no šādiem izteikumiem. Nacionālās tiesas noraidīja iesniedzēju sūdzības, to pārsūdzība arī bija neveiksmīga.

V. Siderovs ir Bulgārijā labi pazīstams politiķis un politiskās partijas “Ataka” priekšsēdētājs, kurš neilgi pēc lietās vērtēto izteikumu paušanas ieguva otro vietu prezidenta vēlēšanās. Siderova pret minoritātēm, tostarp, romiem un ebrejiem, vērstā nostāja bija viņa partijas politiskā vēstījuma galvenā sastāvdaļa.

Iesniedzēji ir etniskie ebreji un romi. Behars un Gutmans savā pieteikumā apgalvoja, ka Siderovs ir aizskaris viņu tiesības ar publiskiem izteikumiem divās grāmatās, kas aicināja uz ebreju diskrimināciju un pazemošanu. Savukārt Budinova un Čapzarov apgalvoja, ka Siderovs ir paudis viņiem un daudziem romiem aizskarošus izteikumus un aicinājis uz to diskrimināciju savā televīzijas programmā, intervijās, runās un grāmatā.  Kopumā tiesa vērtēja vairāk kā 30 Siderova izteikumus pret romiem un 20 citātus pret ebrejiem divās viņa grāmatās un priekšvēlēšanu runās.

Iesniedzēji uzskatīja, ka noraidot viņu prasību pret Siderovu, Bulgārijas tiesas faktiski ir leģitimējušas viņa izteikumus.

Spriedums. ECT konstatēja, ka Bulgārija pārkāpa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 8. panta (tiesības uz privāto dzīvi) kopsakarā ar 14. pantu (diskriminācijas aizliegums).

Attiecībā uz 8. pantu abās lietās tiesa vērtēja, vai negatīvie publiskie izteikumi par sociālo grupu var tikt uzskatīti par tādiem, kas ietekmē atsevišķu šīs grupas locekļu “privāto dzīvi” tādā līmenī, lai varētu piemērot ECK 8. pantu. Atsaucoties uz lietu Aksu pret Turciju Tiesa uzsvēra, ka izteikumiem, kas negatīvus stereotipus par grupu, ir jāsasniedz “noteikts līmenis”, lai to uzskatītu par tādu, kas spēj ietekmēt etniskās vai sociālās grupas identitātes apziņu un šīs grupas locekļu pašvērtību un pašapziņu un varētu piemērot ECK 8.pantu. Atsaucoties uz lietu Denisov  pret Ukrainu Tiesa vērsa uzmanību, ka izteikuma vai darbības ietekmei uz privāto dzīvi ir jāpārsniedz noteikta “smaguma pakāpe”. Tiesa arī uzsvēra, ka šādos gadījumos ir jāvērtē konkrētās lietas apstākļu kopums.

Budinova un Čaprazova lietā Tiesa ir uzskaitījusi vairākus kritērijus, kas ir jāņem vērā lemjot par 8. panta piemērošanu. Kritēriju uzskaitījums nav izsmeļošs:

1. grupas raksturojums (piemēram, tās lielums, viendabīguma pakāpe, īpašā neaizsargātība vai stigmatizācijas vēsture un tās stāvoklis attiecībā pret sabiedrību kopumā);

2. precīzs negatīvo izteikumu saturs attiecībā uz grupu (jo īpaši tas, cik lielā mērā tie satur negatīvus stereotipus par grupu kopumā, un šo stereotipu konkrēts saturs);

3. izteikumu forma un konteksts, kurā tie ir pausti, to sasniedzamība (kas var būt atkarīga no tā, kur un kā tie tika izteikti), to autora nostāja un statuss, un cik lielā mērā tie varētu ietekmēt grupas identitātes un cieņas pamataspektus.

Tiesa uzsvēra, ka ir svarīga visu šo faktoru mijiedarbība. Tāpat varētu būt svarīgs arī katra gadījuma kopējais konteksts, jo īpaši sociālā un politiskā vide, kāda pastāvēja izteikumu paušanas laikā.

Atbilstoši šiem kritērijiem, Budinova un Čaprazova  lietā, Tiesa secināja, ka sen ir atzīts, ka romi ir grupa, kas atrodas nelabvēlīgā un mazaizsargātā situācijā, un uzsvērts, ka ir nepieciešams apkarot negatīvus stereotipus par šo grupu. Siderova izteikumi bija tīši formulēti tā, lai attēlotu, ka romiem Bulgārijā ir īpaša nosliece uz noziedzību un netikumību. Izteikumi bija sistemātiski un tos raksturo īpašs dzēlīgums. Tiesas ieskatā nav šaubu, ka Siderova izteikumi, kuru galvenais vēstījums bija, ka “romi ir netikumīgi sociālie parazīti, kas ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, pakļauj Bulgārijas sabiedrības vairākumu vardarbībai un noziegumiem, un vēlas pārņemt visu valsti” ir veicinājuši galējus negatīvus stereotipus, aizspriedumus un naidu pret viņiem. Ņemot vērā to, cik daudzus komunikācijas kanālus Siderovs izmantoja, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, ir pamatoti apgalvot, ka viņa izteikumi ir sasnieguši plašu auditoriju. Tiesa ņēma vērā arī to, ka Siderovs bija plaši pazīstams politiķis, partijas priekšsēdētājs, to, ka viņš ir ieguvis otro lielāko balsu skaitu prezidenta vēlēšanās, īsi pēc izteikumu paušanas, un to, ka viņa nostāja pret romiem veidoja viņa partijas politiskā vēstījuma kodolu. Tādēļ Tiesa secināja, ka Siderova izteikumiem bija pietiekama ietekme uz romu indentitātes apziņu, pašvērtību un pašapziņu un tādēļ tie sasniedza “pietiekamu līmeni” vai “smaguma slieksni”, kas ietekmē iesniedzēju privāto dzīvi.

Līdzīgi arī Behara un Gutmana lietā Tiesai nebija šaubu, ka ebreji, ņemot vērā to vēsturisko vajāšanu, īpaši Otrā pasaules kara laikā, ir mazāk aizsargāta grupa. Siderova izteikumi bija dzēlīgi antisemītiski. Atsaucoties uz ECT judikatūru, Tiesa uzsvēra, ka Holokausta noliegšana ir uzbrukums ebreju kopienai un ir naida kurināšanas, antisemītisma un ksenofobijas izpausme. Tiesa ir pārliecināta, ka visi šie izteikumi izraisa galējus negatīvus stereotipus, kas nomelno ebrejus un veicina aizspriedumus un naidu pret viņiem. Lai gan lielākā daļa vērtējamo izteikumu bija publicēta divās grāmatās, kuras nebija plaši izplatītas un tādēļ to ietekme bija ierobežota, tomēr fakts, ka Siderovs kļuva par partijas priekšsēdētāju un ieņēma otro vietu prezidenta vēlēšanās, piešķīra viņa izteikumiem lielāku atpazīstamību. Līdz ar to, izteikumi pret ebrejiem arī sasniedza “pietiekamu līmeni” vai “smaguma slieksni” ietekmējot iesniedzēju privāto dzīvi.   

Tiesa  arī secināja, ka Bulgārija tiesas nebija veikušas nepieciešamo samērīguma testu saskaņā ar ECT judikatūru starp tiesībām uz vārda brīvību (ECK 10.pants) un tiesībām uz privātas dzīves aizsardzību kopsakarā ar valsts pozitīvo pienākumu cīnīties ar rasu diskrimināciju (kura ietver arī etnisko piederību), kas izriet no ECK 14.panta.  Tiesa secināja, ka Bulgārijas tiesas nav pienācīgi izvērtējušas Siderova izteikumus. Lai gan nacionālās tiesas atzina izteikumu dzēlīgumu, tomēr tās neizvērtēja to ietekmi uz grupu stigmatizāciju, naida un aizspriedumu veicināšanu, uzskatot, ka šādi izteikumi ir daļa no leģitīmām debatēm. Tiesas arī ir ignorējušas faktu, ka izteikumi, kas aicina vai attaisno naidu un neiecietību nebauda vai bauda ļoti ierobežotu aizsardzību ECK 10. panta tvērumā. Tādēļ tiesa atzina, ka Bulgārijas tiesām noraidot iesniedzēju prasību pēc atlīdzinājuma, Bulgārija ir pārkāpusi ECK 8.pantu kopsakarā ar 14. pantu.  

ECT piesprieda Bulgārijas valstij samaksāt Beharam un Gutmanam 2762,53 eiro   un 2900 eiro Budinovai un Čaprazovam  sedzot tiesāšanās izdevumus.

 

Siderova citāšu piemēri, ko tiesa vērtēja abās lietās:

Citāti no Siderova grāmatas “Mamona spēks”, kas tika publicēta Sofijā 2004. gadā:

“… Līdz [Kristus laikam] jūdaisms bija neatgriezeniska atteikšanās no Dieva par labu Mamonam…” (28. lpp.)

“[Jūdaisms] ... ir elitāra, ksenofobiska, rasistiska un teomātiska filozofija” (42. lpp.)

“Apbrīnojama ir to autoru demagoģija, kuri ebreju laicīgo laupīšanu kristiešos izceļ kā sīkumu. … [E] visur, kur atrodas Eiropas kontinents, ebreji nokļuva zem valdnieku ādas, virzīja viņus uz kariem un kataklizmām, lai viņiem būtu akūta naudas vajadzība ... ”(58. lpp.)

“… Genocīds pret krievu, bulgāru un citām pareizticīgajām tautām tika veikts tiešās komandās no Talmudu rietumu aprindām, kuru vadīja Rotšildu ģimene. Šis genocīds ietvēra ne tikai tiešu iznīcināšanu, izmantojot karus, ‘revolūcijas’ un terorismu (kas gadsimtiem ilgi bija jūdaisma preču zīme). Šis genocīds tika veikts arī aprēķinot un konsekventi izlaupot kristīgo tautu naudu un resursus ... ”(135. lpp.)

“… Talmudiskais pasaules uzskats ir: paverdzināšana…” (143. lpp.)

… Elitisms ir jūdu, talmudu pasaules uzskatu pamats. Tas ietver priekšstatu, ka apzagt ‘otru’ - ne-jūdu - drīzāk varoņdarbs, nevis grēks. Tas, ka viņus sabojāt, ir drīzāk labs darbs nekā grēks. … ”(147. lpp.)

 

Citāti no Siderova izteikumiem pret romiem:

“… Un čigānu terors pār bulgāriem aug burtiski ik nedēļu…”

“… Nav nevienas pilsētas, apdzīvotās vietas Bulgārijā, kuru neskāra čigānu terora smagums…”

“… Es jums gribu pateikt, ka čigānu terora jautājumu var atrisināt tikai apkarojot… apkarojot šo grupu kopumā – noliekot to, kur tai vieta.”

“…man ir jāsaka, ka pēdējo gadu laikā – šķiet pēdējo septiņu vai astoņu gadu – ap 102 pilsētām un ciematiem Bulgārijā ir pārvērtušies no pārsvarā bulgāru uz pārsvarā čigānu. Tas norāda uz Bulgārijas iekarošanu – “čiganizācija”, kas vedīs uz …. Es personīgi neuzdrošinos zīmēt gleznu par to, kas būs, jo šo grupu, etnisko grupu nekaunība aug kā sniega lavīna.”

Pilni spriedumi ir pieejami: 

Budinova and Chaprazov v. Bulgaria: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22languageisocode%22:[%22ENG%22],%22appno%22:[%2212567/13%22],%22documentcollectionid2%22:[%22CHAMBER%22],%22itemid%22:[%22001-207928%22]}

Behar and Gutman v. Bulgaria: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22languageisocode%22:[%22ENG%22],%22appno%22:[%2229335/13%22],%22documentcollectionid2%22:[%22CHAMBER%22],%22itemid%22:[%22001-207929%22]}

Sprieduma kopsavilkums ir veikts projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbībā"