Beizaras un Levickas pret Lietuvu (2020) - naida runa uz seksuālās orientācijas pamata

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2021 | Ievietošanas datums: maijs 21, 2021

Beizaras un Levickas pret Lietuvu (Beizaras and Levickas vs. Lithuania), iesnieguma Nr.   41288/15

2020. gada 14. janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – Tiesa) lietā Beizaras un Levickas pret Lietuvu konstatēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) kopsakarā ar 14.panta (diskrimināciju aizliegums) pārkāpumu, kā arī 13. panta (tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību) pārkāpumu.

Lietas fakti:

Pieteikuma iesniedzēji – Lietuvas pilsoņi Pijus Beizaras un Mangirdas Levickas ir cēluši prasību par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu viņu seksuālās orientācijas dēļ kopsakarā ar privātās dzīves aizsardzības pārkāpumu, kas izpaudies Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu atteikumā ierosināt kriminālprocesu saistībā ar naidīgiem komentāriem internetā

2014. gada 8. decembrī viens no iesniedzējiem savā Facebook lapā ievietoja fotogrāfiju, kurā abi iesniedzēji skūpstās. Fotogrāfijas ievietošanas mērķis bija paziņot par savu attiecību sākumu. Fotogrāfija bija publiski pieejama un zem tās tika publicēti vairāk kā 800 komentāri, vairākums no kuriem saturēja aicinājumus uz naidu un vardarbību pret LGBT[1] personām kopumā, kamēr daudzi saturēja draudus tieši abiem iesniedzējiem. Atbalstot prasības iesniedzējus, fotogrāfiju pārpublicēja arī Lietuvas LGBT organizācijas.

2014. gada 10. decembrī abi iesniedzēji iesniedza rakstisku lūgumu LGBT biedrībai, kuras biedri abi bija , lai tā savā vārdā iesniegtu sūdzību Ģenerālprokuratūrai par naida runu komentāros. Iesniedzēji vēlējās, lai tieši biedrība iesniedz sūdzību savā vārdā, jo uzskatīja, ka Lietuvas tiesību sistēma nesniedz papildu procesuālās garantijas homofobisku naida noziegumu upuriem.

LGBT biedrība iesniedza sūdzību prokuratūrā kopumā par 31 komentāru. Klaipēdas rajona prokuratūra ir atteikusi uzsākt pirmstiesas izmeklēšanu noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ. Prokuratūra argumentēja, ka šajā lietā iztrūkst noziedzīga nodarījuma objektīvā puse, jo pārsvarā visus komentārus ir uzrakstījuši dažādi cilvēki, tādēļ tie ir vērtējami atsevišķi, nevis kopā, un tas, savukārt, neveido sistemātisku darbību, kas mudinātu uz naidu vai vardarbību uz seksuālās orientācijas pamata. Tāpat prokuratūra argumentēja, ka iztrūkst arī subjektīvā puse jeb nodoms, jo komentāru autori vienkārši izteica savu viedokli. Un lai gan komentāru autori  reaģēja neētiski, tomēr šāda netikumīga uzvedība neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu atbilstoši Lietuvas Krimināllikuma 170.panta 2. un 3. daļai (naida kurināšana pret personu grupu uz nacionālā, rasu, etniskā, reliģiskā vai cita pamata).

Klaipēdas pilsētas rajona tiesa, izskatot pārsūdzību par prokuratūras lēmumu, atstāja to spēkā. Tiesa pievienojās prokuratūras argumentācijai, ka komentāru autori izvēlējās “neatbilstošus vārdus”, lai izrādītu savu nepatiku pret homoseksuāļiem, bet šādi komentāri neaicināja citus uz naidu vai diskrimināciju. Turklāt tiesa argumentēja, ka padarot fotogrāfiju, kurā divi vīrieši skūpstās, publiski pieejamu visiem Facebook lietotājiem, iesniedzējiem bija jāapzinās, ka “šāda ekscentriska uzvedība neveicina sabiedrības locekļu ar atšķirīgiem viedokļiem saliedētību vai iecietību.” Turklāt sabiedrības vairākums atbalsta tradicionālās ģimenes vērtības, kuras ir nostiprinātas Konstitūcijā.

Arī Klaipēdas apgabaltiesa atstāja spēkā prokuratūras un rajona tiesas lēmumus, pievienojoties to argumentācijai. Turklāt apgabaltiesa uzskatīja, ka to, ka iesniedzējs nav ierobežojis piekļuvi fotogrāfijai, lai tā būtu redzama tikai viņa draugiem vai līdzīgi domājošiem cilvēkiem, var interpretēt kā mēģinājumu tīšām kaitināt vai šokēt cilvēkus, kuriem ir atšķirīgs viedoklis, provocējot negatīvu komentāru rakstīšanu. Apgabaltiesa secināja, ka kriminālprocesa ierosināšana šajā lietā būtu laika un resursu izšķērdēšana vai pat prettiesiska citu cilvēku tiesību ierobežošana. 

Spriedums:

Spriedumā Tiesa uzsvēra, ka “demokrātiskas sabiedrības” raksturīgas iezīmes ir plurālisms, iecietība un plašs skatījums. Lai gan indivīdu intereses dažkārt ir jāpakārto grupas interesēm, tomēr “demokrātija nenozīmē to, ka vairākuma uzskatiem vienmēr ir jābūt dominējošiem: ir jāpanāk līdzsvars, kas nodrošina taisnīgu un pienācīgu attieksmi pret minoritātēm un jānovērš jebkāda dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.” Tāpat Tiesa uzsvēra, ka plurālisms un demokrātija balstās uz patiesu daudzveidības atzīšanu un tās cieņu. Harmoniska dažādu personu un personu grupu mijiedarbība ir īpaši svarīga sabiedrības saliedētības sasniegšanai.

Tiesa uzsvēra, ka valstīm ir pozitīvais pienākums nodrošināt efektīvu tiesību un brīvību baudīšanu atbilstoši Konvencijā noteiktajam. Šis pienākums ir īpaši svarīgs personām, kas pieturas pie nepopulāriem viedokļiem vai pieder minoritātēm, jo tās ir mazāk aizsargātas un vairāk pakļautas viktimizācijai.

Attiecībā uz 8.panta pārkāpumu kopsakarā ar 14. pantu, Tiesa vērtēja vai uzbrukums personas privātas dzīves neaizskaramībai, kuras tvērumā ietilpst arī seksuālā orientācija un dzimumdzīve, ir sasniedzis noteiktu nopietnības līmeni un vai tas veikts tādā veidā, kas kaitē tiesību uz cieņu pret privāto dzīvi baudīšanai (and be made in a manner causing prejudice to  the personal enjoyment of the right to respect for one’s private life). Tiesa uzsvēra, ka tikai efektīvi krimināltiesību mehānismi var nodrošināt atbilstošu aizsardzību noziegumos cietušajiem un būt par noziegumu preventīvo faktoru.

Tiesa atzina, ka komentāri, kurus saņēma iesniedzēji, ietekmēja viņu psiholoģisku labsajūtu un cieņu, sasniedzot pietiekamu nopietnības līmeni, tādēļ lieta ir skatāma privātās dzīves tvērumā. Vērtējot to, ka fotogrāfijas publicēšanas mērķis bija ne tikai paziņot par abu iesniedzēju attiecību sākumu, bet arī to, ka tādā veidā viņi vēlējās veicināt diskusijas par LGBT tiesībām valstī, Tiesa nepiekrita Lietuvas valdības skaidrojumiem, ka kāds no šiem mērķiem ir prettiesisks vai pelna personu apspiešanu (meriting their suppression). Turpretim publiskās diskusijas par LGBT personu tiesībām veicina sabiedrības saliedētību, nodrošinot, ka visi viedokļi ir sadzirdēti. Lietuvas tiesu secinājumi par pretējo norāda uz to, ka viens no pirmstiesas izmeklēšanas atteikuma iemesliem ir tiesu nepatika pret to, ka iesniedzēji izrādīja savu seksuālo orientāciju.

Tiesa uzsvēra, ka konvencija ir dzīvs instruments, un tā ir jāinterpretē atbilstoši mūsdienu dzīves situācijai. Tādēļ, valstij izvēloties līdzekļus ģimeņu aizsardzībai un cieņas pret privāto dzīvi nodrošināšanai ir jāņem vērā attīstības, kas notiek sabiedrībā un pārmaiņas, kas ir saistītas ar sociālajiem un civilajiem statusiem, ieskaitot faktu,  ka vairs nav tikai viens veids vai viena izvēle par ģimenes vai privāto dzīvi (no just one way or one choice in the sphere of leading and living one’s family or private life). Tādēļ Tiesa atzina par nepamatotu nacionālo tiesu argumentu par ģimenes vērtību saglabāšanu un homoseksualitātes atzīšanu kā nesavienojamām lietām.

Tiesa arī vērtēja to, ka iepriekš Lietuvas konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka ģimenes jēdziens nav ierobežots ar savienību tikai starp sievieti un vīrieti. Tiesa no savas puses uzsvēra, ka tas būtu pretrunā ar Konvencijas pamatvērtībām, ja minoritāšu tiesību īstenošana būtu atkarīga no tā, vai tās atzīst sabiedrības vairākums.

Tiesa arī nepiekrita nacionālo tiesu secinājumam, ka lietā izskatāmie komentāri nav prettiesiski, uzsverot, ka aicinājumiem uz naidu un vardarbību ir skaidri prettiesisks raksturs, kas pēc būtības prasa valsts pozitīvo rīcību.  Turklāt prettiesiska naida kurināšana var būt ne tikai aicinājumi uz vardarbību vai citām prettiesiskām darbībām, bet arī noteiktas personu grupas aizskaršana, izsmiešana vai neslavas celšana. Tiesa arī atzīmēja, ka Lietuvas tiesu praksē bija gadījumi, kad komentāri, kas nesatur aicinājumus uz vardarbību pret etnisko grupu, tika atzīti par prettiesiskiem.

Tiesa secināja,  ka nacionālo iestāžu lēmumi izskatāmajā lietā ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Tiesa arī atsaucās uz Lietuvas Konstitucionālās tiesas atziņu par to, ka attieksmes vai stereotipi, pie kuriem pieturas sabiedrības ilgāku laiku, nevar attaisnot cilvēku diskrimināciju vienīgi uz seksuālās orientācijas pamata vai ierobežot tiesības uz privātās dzīvēs neaizskaramību.

Tiesa arī nepiekrita secinājumiem par to, ka izskatāmajā lietā kriminālprocesu nevarēja ierosināt, jo komentāriem nebija sistemātisks raksturs. Tiesa vērsa uzmanību, ka Lietuvas tiesu prakse nav vienveidīga un tajā bija lietas, kur viens vienīgs komentārs tika atzīts par prettiesisku. Līdz ar to, lai gan komentāru skaits var būt par apstākli, kas nosaka noziedzīga nodarījuma smagumu, tomēr tas nav obligāts noziedzīga nodarījuma elements.

Kopumā  Tiesa secināja, ka, lai gan Lietuvas tiesību normas nodrošina aizsardzību pret naida runu, tomēr nacionālo iestāžu diskriminējoša attieksme liedza iesniedzējiem to saņemt. Tas rezultējās arī 13. panta pārkāpumā jeb tajā, ka iesniedzējiem netika nodrošinātas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Vērtējot šī panta pārkāpumu, Tiesa ņēma vērā nacionālo tiesu  praksi naida kurināšanas lietās, starptautisko organizācijas secinājumus par LGBT tiesībām Lietuvā (piem. ECRI), un valdības sniegtos statistikas datus.

Tiesa piesprieda Lietuvai samaksāt   5 000 eiro kompensāciju katram no iesniedzējiem par morālo kaitējumu un 5 000 eiro par tiesāšanās izdevumiem.

Pilns spriedums angļu valodā pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/spa?i=001-200344 

Sprieduma kopsavilkums ir veikts projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbībā"