2023. gada 15. maija spriedums Sanchez pret Franciju, iesnieguma Nr. 45581/15

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2023 | Ievietošanas datums: Dec. 11, 2023

Lietas faktiskie apstākļi:

Pieteicējs Juliēns Sančess (Julien Sanchez) (turpmāk – pieteicējs)  no Nacionālās frontes (FN) kandidēja Parlamenta vēlēšanās Nīmes vēlēšanu apgabalā.  Viens no viņa politiskajiem oponentiem, FP, bija Eiropas Parlamenta deputāts un Nīmes pilsētas mēra pirmais vietnieks.

2011. gada 24. oktobrī pieteicējs sava publiski pieejamā Facebook konta, kuru viņš pārvaldīja publicēja ierakstu par FP: "Kamēr FN ir laicīgi atklājusi savu jauno nacionālo tīmekļa vietni, padomājiet par Nīmes deputātu no UMP (FP), kura tīmekļa vietnei šodien bija jāsāk darboties, taču tās sākumlapā ir redzama draudīga trīskārša nulle...".

Cits lietotājs, SB, uzrakstīja šādu komentāru: "Nav ielas bez kebabu veikala un mošejas, valda narkotiku tirgotāji un prostitūtas, nav brīnums, ka viņš izvēlējās Briseli, šariāta jaunās pasaules kārtības galvaspilsētu ..... Paldies UMPS [UMP un Sociālistiskās partijas apvienojums], tas vismaz ietaupa mums lidojumus un viesnīcu... Man patīk šī bezmaksas Club Med versija... Paldies [F.] un skūpsti Leilai ([L.])... Beidzot blogs, kas maina mūsu dzīvi..." Vēl viens lietotājs, LR, pievienoja trīs citus komentārus, kas bija vērsti pret musulmaņiem.

 Kad FP partnere LT uzzināja par šiem komentāriem, viņa iesniedza sūdzību SB, kas nekavējoties izdzēsa viņa komentāru. Pieteicējs, SB un LR tika uzaicināti ierasties Nīmas krimināltiesā saistībā ar minēto komentāru publicēšanu pieteicēja Facebook kontā, lai sniegtu paskaidrojumus par naida kurināšanu pret personu grupu, pamatojoties uz tās izcelsmi vai piederību kādai noteiktai etniskai grupai, tautai, rasei vai reliģijai.

 2013. gada 28. februārī Krimināltiesa atzina Pieteicēju, SB un LR kungus par vainīgiem izvirzītajās apsūdzībās un piesprieda katram no viņiem samaksāt naudas sodu 4000 eiro apmērā, kā arī piesprieda SB un pieteicējam solidāri samaksāt 1000 eiro civilprasītājam LT kā kompensāciju par morālo kaitējumu.

 Tiesa secināja, ka, pēc savas iniciatīvas izveidojis publiskās saziņas pakalpojumu ar elektroniskiem līdzekļiem viedokļu apmaiņas nolūkā un atstājis aizskarošos komentārus joprojām redzamus 2011. gada 6. decembrī, pieteicējs nav nekavējoties rīkojies, lai pārtrauktu to izplatīšanu, un tādējādi ir vainīgs kā tiešsaistes publiskās saziņas vietnes "izplatītājs" un līdz ar to kā galvenais pārkāpējs.

Pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, bet Nīmes tiesa apstiprināja notiesājošo pirmās instances spriedumu. Un trešās instances tiesa (Kasācijas instances tiesa) noraidīja viņa sūdzību. Pieteicējs 2015. gada 15. septembrī iesniedza pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apgalvojot, ka ir pārkāpts Konvencijas 10. pants (tiesības uz vārda brīvību).

 Spriedums:

 Galvenais izskatāmais jautājums bija par to, vai pieteicējs ir atbildīgs par trešās personas publicētajiem komentāriem. Tiesa konstatēja, ka nepārprotami bija iejaukšanās pieteicēja Konvencijas 10. panta tiesībās.  Tas bija "noteikts ar likumu" [69.-73. punkts] un "leģitīma mērķa" dēļ [74. punkts].

 Attiecībā uz jautājumu par to, vai iejaukšanās bija "nepieciešama demokrātiskā" sabiedrībā, Tiesa sāka ar atsauci uz vispāratzītiem principiem attiecībā uz vārda brīvību.  Apsverot, vai sankcija bija samērīga, tā ņēma vērā: komentāru kontekstu, pieteicēja veiktos pasākumus, lai komentārus novērstu, iespēju saukt autorus pie atbildības un sekas autoriem.

 1)      Komentāru konteksts

 Vispirms Tiesa norādīja, ka komentāri bija acīmredzami prettiesiski [81. punkts].  Komentāros bija skaidri definēta attiecīgā cilvēku grupa, proti, musulmaņu ticības cilvēki, un ka musulmaņu kopienas saistīšana ar noziedzību un nedrošību Nīmes pilsētā, pielīdzinot šo grupu "narkotiku tirgotājiem un prostitūtām", kas "valda", "zvēriem, kas visu dienu pārdod narkotikas", vai tiem, kas ir atbildīgi par "akmeņu mešanu uz balto cilvēku automašīnām", varēja izraisīt spēcīgu noraidošu vai naidīgu attieksmi pret musulmaņu ticības cilvēku grupu vai tiem, kas tika par tādiem uzskatīti; un, no otras puses, ka izteiciens "Kisses to [L. ]", kas attiecas uz L.T., kas bija saistīta ar F. P., Nīmes mēra vietnieku, kurš tika attēlots kā tāds, kas palīdzēja nodot pilsētu musulmaņu rokās un tādējādi radīt nedrošību, bija tāds, kas saistīja L. T., ņemot vērā viņas šķietamo piederību musulmaņu kopienai (pēc vārda), ar pilsētas pārveidošanu un tādējādi izraisīja naidu un vardarbību pret viņu [81. punkts].

Lai gan komentāri tika izteikti vēlēšanu kontekstā, politisko diskusiju brīvība nav absolūta [84. punkts].

 ECT uzsvēra, ka tā piešķir vislielāko nozīmi vārda brīvībai politisko debašu kontekstā. Tā uzskatīja, ka ir nepieciešami ļoti spēcīgi iemesli, lai attaisnotu politiskās runas ierobežojumus, un ka pirmsvēlēšanu laikā būtu jāļauj brīvi izplatīt visu veidu viedokļus un informāciju. Tomēr konkrētajos lietas apstākļos tā konstatēja, ka Francijas tiesu lēmums notiesāt pieteicēju bija pamatots ar atbilstošiem un pietiekamiem iemesliem, kas saistīti ar viņa nepietiekamo vērīgumu un atbildības trūkumu. Spriedumā ir atsauce uz ECT pieeju lietā Delfi AS pret Igauniju (IRIS 2015-7/1), kurā īpaši uzsvērta nepieciešamība demokrātiskā sabiedrībā apkarot naida runas, kā arī interneta starpnieka atbildība un pienākums rūpēties par šo jautājumu. ECT norādīja, ka personiski uzbrukumi, izmantojot apvainojumus, izsmieklu vai neslavas celšanu, kas vērsti pret noteiktām iedzīvotāju grupām, vai kūdīšana uz naidu un vardarbību pret personu sakarā ar piederību noteiktai reliģijai, ir pietiekami, lai iestādes par prioritāti noteiktu šādas rīcības apkarošanu, ja tās saskaras ar bezatbildīgu vārda brīvības izmantošanu, kas grauj attiecīgo iedzīvotāju grupu cieņu.

 ECT piekrita Francijas tiesu iestādēm, ka attiecīgie komentāri bija prettiesiski un pārkāpa Facebook lietošanas noteikumus. ECT norādīja, ka pieteicējs netika kritizēts par to, ka ir izmantojis savas tiesības uz vārda brīvību, jo īpaši politisko debašu kontekstā, bet gan tika apsūdzēts un notiesāts par nepietiekamu vērīgumu un atbildības trūkumu saistībā ar komentāriem, kas bija publicēti viņa Facebook konta kontā uz sienas. Pieteicējs apzināti bija padarījis sava Facebook kontu publisku, tādējādi ļaujot saviem draugiem tajā publicēt komentārus. Taču jānorāda, ka viņam bija pienākums uzraudzīt publicēto izteikumu saturu, un viņš nevarēja nezināt, ka viņa kontā varēja parādīties politiska rakstura komentāri, kas pēc definīcijas bija polemiski, un tādēļ viņam bija jāuzrauga vēl rūpīgāk. Aspekts, ka pieteicējs bija politiska persona tikai norāda uz to, ka pieteicējam vajadzēja izturēties atbildīgāk konstatējot komentārus ar naidīgu saturu savā Facebook kontā. Tā kā notiesāšana samaksāt naudas sodu EUR 3 000 apmērā nebija nesamērīga sankcija, attiecīgo iejaukšanos tādējādi varēja uzskatīt par "nepieciešamu demokrātiskā sabiedrībā".

 2)      Pieteicējam piemērotie pasākumi

Tiesa norādīja, ka Nīmas Krimināltiesa konstatēja, ka pieteicējs, kurš pēc savas iniciatīvas bija izveidojis publiski pieejamu saziņas vietni, bija atstājis aizskarošos komentārus redzamus aptuveni sešas nedēļas pēc to publicēšanas, neveicot tūlītējus pasākumus, lai apturētu to izplatīšanu.

 Nīmes apelācijas tiesa, apstiprinot pirmās instances spriedumu, bija norādījusi, ka pieteicējs, kā amatpersona un publiska persona, apzināti bija publiskojis savu Facebook kontu un tādējādi ļāvis saviem draugiem tajā publicēt komentārus, uzņemoties atbildību par publicēto izteikumu saturu. Tiesa uzskatīja, ka pieteicējs nav rīkojies operatīvi, lai pārtrauktu attiecīgo komentāru izplatīšanos. Papildus tam norādot, ka pieteicējs savu nostāju bija pamatojis arī ar to, ka, viņaprāt, šādi komentāri ir savienojami ar vārda brīvību, un tādēļ apzināti tos bija atstājis savā Facebook kontā.

 Tiesa norādīja, ka neapšaubāmi pastāv dalīta atbildība starp sociālā tīkla konta turētāju un operatoru. Tas tika pamatots ar EST spriedumu lietā Unabhängiges Landeszentrum für Datenschutz Schleswig-Holstein pret Wirtschaftsakademie Schleswig-Holstein GmbH [98. punkts].

3)      Iespēja saukt pie atbildības autorus

 Lai gan komentāru autori tika identificēti, pieteicējs tika apsūdzēts atsevišķos pārkāpumos.  Nacionālās tiesas raksturoja faktus, kas noteica pieteicēja atbildību, kurš tika saukts pie atbildības konkrētas rīcības dēļ, kas bija tieši saistīta ar viņa kā Facebook konta turētāja statusu.

"Tiesas ieskatā ir leģitīmi, ka šāds statuss rada īpašus pienākumus, jo īpaši tad, ja, tāpat kā pieteicējs, Facebook konta  turētājs, nolemj neizmantot viņam piedāvāto iespēju, t.i., ierobežot piekļuvi, izvēloties, gluži pretēji, padarīt to pieejamu visiem" [100. punkts].

 4)      Sekas pieteicējam

 Pieteicējam tika noteikts samaksāt naudas sodu 3000 eiro apmērā. Ņemot vērā sodu, kas viņam varēja tikt piespriests, un citu konstatēto seku trūkumu, iejaukšanās pieteicēja tiesībās uz vārda brīvību bija samērīga. Konkrētajos lietas apstākļos Tiesa konstatēja, ka nacionālo tiesu lēmums notiesāt pieteicēju par to, ka viņš nav nekavējoties rīkojies, lai izdzēstu citu personu publicētos prettiesiskos komentārus uz sava Facebook profila, kas tika izmantots saistībā ar viņa vēlēšanu kampaņu, bija balstīts uz atbilstošiem un pietiekamiem iemesliem, ņemot vērā atbildētājas valsts rīcības brīvību. Tādējādi iejaukšanos, par kuru tika iesniegta sūdzība, varēja uzskatīt par "nepieciešamu demokrātiskā sabiedrībā" [104. punkts]. Tāpēc 10. pants netika pārkāpts.

 Spriedums pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/fre#%7B%22itemid%22:%5B%22002-14074%22%5D%7D