Naida runa un eiroskepticisms Latvijā. Nacionālais ziņojums.
Nacionālais ziņojums “Naida runa un eiroskepticisms Latvijā” apskata jautājumus, kas ir saistīti ar naida runu Latvijā un eiroskepticisma ietekmi uz tās izplatību. Ziņojumā ir aplūkota sabiedrības attieksme pret dažādām cilvēku grupām, esošie politikas dokumenti neiecietības mazināšanai, tiesiskais regulējums, kas ir saistīts ar naida runas ierobežošanu. Tāpat ziņojumā ir iezīmētas grupas, kuras ir visvairāk pakļautas neiecietībai un naida runai, apkopotas tendences attiecībā uz naida runas izplatību un faktori, kas to ietekmē, iezīmēti galvenie naida runas izplatīšanas kanāli, tostarp, tiešsaistes vide, apkopotas galvenās ar eiroskepticismu saistītas tendences Latvijā un eiroskeptiķu diskurss, kas veicina naida runas izplatību. Ziņojuma noslēgumā ir aplūkoti dažādu iniciatīvu piemēri, kuras ir vērstas uz neiecietības un naida runas novēršanu, un sniegtas rekomendācijas naida runas mazināšanai Latvijā.
Ziņojums pamatā aptver laika posmu no 2010. līdz 2021.gadam, bet ar atskatu arī uz tālākiem notikumiem labākai konteksta izpratnei. Ziņojuma sastādīšanā ir izmantota dokumentu izpētes metode, aplūkojot pētījumus, ziņojumus, aptaujas, politikas dokumentus, normatīvos aktus, politisko partiju programmas, rakstus plašsaziņas līdzekļos un citus materiālus. Dokumentu izpēte ir veikta laika posmā no 2020. gada novembra līdz 2021. gada septembrim. Dokumentu izpēti papildina sešas daļēji strukturētas intervijas ar ekspertiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un politikas veidotājiem. Papildus ziņojums ietver 2021. gada jūnijā un jūlijā veiktās aptaujas rezultātus par 16-25 gadu vecu Latvijas jauniešu pieredzi ar naida runu, kurā piedalījās 131 respondents.
Ziņojums ir veikts projektā “Eiropas pilsoņi pret naida runu”. Tādi paši ziņojumi ir veikti arī citās projektā iesaistītās valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā. Uz visu nacionālo ziņojumu pamata ir sastādīts valstu salīdzinošais ziņojums. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības “Eiropa pilsoņiem” programma un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Kopsavilkums un rekomendācijas
Situācijas apskats rāda, ka Latvijā naida runa ir vērsta pret dažādām cilvēku grupām sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu ietekmē un tā pieaug, reaģējot uz aktuāliem notikumiem vai manipulatīvā politiskā diskursa iespaidā, jo sevišķi saistībā ar sabiedrībā īpaši jūtīgām un strīdīgām tēmām. Augošā imigrācija un patvēruma meklētāju uzņemšana izraisa rasistiskās un ksenofobiskās runas pieaugumu. Cīņa par vienlīdzīgām tiesībām LGBT+ cilvēkiem izraisa homofobisko politiķu reakciju, kuru pavada naida runas vilnis gan internetā, gan ārpus tā. Antisemītiskā naida runa, kura sakņojas vairāku gadsimtu laikā izveidojošos mītos un aizspriedumos, ir vērojama interneta lietotāju diskusijās un ir dzīva gan vecajās, gan jaunajās sazvērestības teorijās. Naida runu starp etniskiem latviešiem un krieviski runājošo sabiedrības daļu uzkurina Kremļa propaganda un troļļu aktivitātes no vienas puses, un nacionālistiskie saukļi un diskurss – no otras. Romi kā viena no skaitliski mazākajām un vismazāk aizsargātājām etniskajām grupām Latvijā, saskaras ar naida runu, kuru periodiski provocē aizspriedumaini plašsaziņas līdzekļu vēstījumi. Pret sievietēm vērsta naida runa pavada cīņu par līdztiesību un sieviešu aktīvismu. Bez šaubām, internets ir un, visticamāk, paliks galvenais naida runas izplatīšanas kanāls.
Naida runa ir aizliegta virknē Latvijas normatīvo aktu, un sodīšana var preventīvi mazināt tās izplatību. Taču normatīva regulējuma efektivitāte ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp tiesībsargājošo iestāžu spējas atpazīt naida runu un uzticības līmeņa tiesībsargājošām iestādēm mazāk aizsargāto grupu vidū. Vienlaikus prakse rāda, ka sodīšana nevar pilnībā apturēt naida runu. Līdz šim efektīvu naida runas apkarošanu kavē konkrētā politikas plāna un koordinētas rīcības trūkums, un, jo sevišķi politiskās gribas trūkums izstrādāt visaptverošu pieeju cīņai ar naida runu.
Lai gan par naida kurināšanu visbiežāk tiek sodīti parasti cilvēki, bet anonīmi interneta lietotāji tiek vainoti par naida runas izplatīšanos tiešsaistes vidē, tomēr nevar nenovērtēt aizspriedumaino publisko izteikumu un ierakstu tiešsaistes vietnēs ietekmi uz sabiedrisko domu, kuru autori ir ietekmīgi politiķi, sabiedrībā zināmas personas un žurnālisti.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir uzņēmusies Eiropas demokrātisko vērtību un cilvēktiesību principu ievērošanu. Lai gan lielākā Latvijas sabiedrības daļa atbalsta dalību ES, tomēr ne visi Eiropas standarti un politikas virzieni ir vienlīdzīgi pieņemti un atbalstīti. Atbalsts eiroskeptiķu partijām Latvijā ir pastāvīgi zems, tajā pašā laikā ir vairākas Saeimā ievēlētas politiskās partijas, kurām ir raksturīga mērena eiroskeptiskā pozīcija, kas uzrunā daudz plašāku auditoriju. Radikāli un mēreno eiroskeptisko partiju diskurss attiecībā uz noteiktiem ES politikas virzieniem un vērtībām korelē ar naida runas izplatību pret noteiktām sabiedrības grupām. Populistu un politiķu homofobiskā un ksenofobiskā diskursa un politikas analīze liecina, ka naida runa nepaliek tikai runas līmenī. Aizspriedumaina attieksme pret imigrantiem un LGBT+ paradās politisko partiju programmās un ved pie tādu politikas dokumentu pieņemšanas, kas var ietekmēt abu iepriekšminēto cilvēku grupu tiesības. To, piemēram, skaidri ilustrē Satversmes grozījumu pieņemšana, ierakstot, ka laulība var pastāvēt tikai starp vīrieti un sievieti, nevēlēšanās pieņemt partnerattiecību regulējumu, ratificēt Stambulas konvenciju un solidaritātes trūkums ar citām ES valstīm migrācijas krīzes laikā.
Sabiedrības attieksmes analīze rāda, ka ir liela nepieciešamība vairot izpratni gan mazāk aizsargāto grupu vidū, gan kopumā sabiedrībā par to, kā reaģēt uz naida runu un kāpēc ir svarīgi to darīt. Ir vērojamas pozitīvas tendences, ka aizvien vairāk jauniešu iestājas pret naida runu. Tomēr arī jauniešu vidū ir nepieciešams celt izpratni par to, ko darīt, ja viņi saskaras ar naida runu internetā vai ārpus tā, un kur ir iespējams meklēt palīdzību.
Līdz šim vadošo lomu cīņā ar naida runu ir uzņēmies ierobežots skaits Latvijas NVO, īstenojot dažādus projektus, veicot naida runas monitoringu, organizējot dažādu grupu apmācības un citas aktivitātes, vērstas uz izpratnes veidošanu. Tomēr ir vairāk kā skaidrs, ka naida runa nepazudīs pati par sevi un efektīvākai cīņai ar naida runu ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kura aptvertu dažādas jomas un iesaistītu dažādas puses – tiesībsargājošās iestādes, valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes, jaunatnes darbiniekus u.c.
Balstoties uz ziņojuma datiem un secinājumiem, autori piedāvā šādas rekomendācijas efektīvākai cīņai ar naida runu.
- Ir nepieciešams izstrādāt nacionālo plānu cīņai ar naida runu, iesaistot dažādas valsts institūcijas, tostarp Kultūras ministriju, kuras pārziņā ir integrācijas un mediju politika, Izglītības un zinātnes ministriju, kura ir atbildīga par izglītības un jauniešu politiku, Labklājības ministriju, kuras funkcijas iekļauj mazāk aizsargāto grupu sociālā ieļaušanas veicināšana, kā arī Iekšlietu ministriju, kuras pārziņa ir tiesībsargājošo iestāžu kapacitāte.
- Ir jāveicina uzticība tiesībsargājošām iestādēm mazāk aizsargāto grupu vidū un jāstiprina policijas spēja naida runas un tā noziegumu identificēšanā un efektīvā izmeklēšanā.
- Ir jāveicina sabiedrības izpratne par naida runas ziņošanas iespējām, sniedzot informāciju, kā būtu jārīkojas naida runas gadījumos un kur meklēt palīdzību, kā arī nodrošināt atbalsta pieejamību mazāk aizsargātām grupām un sabiedrībai kopumā.
- Ir nepieciešams stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām, tostarp tiesībsargājošām iestādēm un NVO, kā arī starp dažādām NVO, efektīvākai aktivitāšu un pasākumu ieviešanai.
- Ir jāveicina publiskās diskusijas par naida runas izpratni, vārda brīvību, politiķu ētiku un atbildību par darbībām vai paziņojumiem, kas veicina neiecietību.
- Ir ļoti nepieciešams organizēt izglītojošus pasākumus dažādām sabiedrības grupām, jo sevišķi jauniešiem, izglītības darbiniekiem, pedagogiem, jaunatnes darbiniekiem par naida runas ietekmi un novēršanu. Ņemot vērā, ka izglītības darbinieki un jaunatnes darbinieki ir zināšanu un darbību multiplikatori cīņai ar naida runu un Eiropas un demokrātisko vērtību veicināšanai, tiem ir jāsniedz īpašs atbalsts naida runas identificēšanai un ziņošanai.
- Ir svarīgi celt NVO, jo īpaši jauniešu organizāciju un jauniešu centru, spējas saistībā ar naida runas apkarošanu, tostarp atbalsta sniegšanā neiecietības un naida runas cietušajiem.
- Jautājumi, kas skar Eiropas vērtības, demokrātiju, cilvēktiesības un dažādību ir jāiekļauj izglītības programmās dažādos izglītības sistēmas posmos un līmeņos, veidojot sabiedrībā iecietīgu un iekļaujošu skolas vidi.
- Ir jāveido atvērts dialogs ar vietējo interneta vietņu un sociālo tīklu administratoriem, to spēju uzlabošanai reaģējot uz naida runas izpausmēm un dzēšot tās.
- Ir jāstiprina mediju un žurnālistu loma iecietības veicināšanā un naida runas mazināšanā, ceļot to izpratni par mediju ietekmi uz naida runas izplatību.
- Ir mērķtiecīgi jāiesaista dažādas grupas kopīgos pasākumos un aktivitātēs, lai veicinātu dažādību un mazinātu negatīvus stereotipus un aizspriedumus.
Pielikumi
Publicēts: 2022-06-30