CILVĒKTIESĪBAS LATVIJĀ 2019. – 2023. GADĀ
Pārskata “Cilvēktiesības Latvijā 2019.-2023. gadā” mērķis ir sniegt neatkarīgu un objektīvu informāciju par cilvēktiesību situāciju Latvijā pēdējo piecu gadu griezumā. Pēdējos piecus gadus izvēlējāmies, jo dažādi ģeopolitiski notikumi ir ietekmējuši cilvēktiesību situāciju Latvijā. No 2020. -2022. gadam Latvija piedzīvoja vairākus globālās pandēmijas Covid-19 viļņus, kas skāra arī pamattiesību ierobežojumus. 2021. gada augustā pieaugošo migrantu dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. 2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, un pirmo reizi kopš 2. pasaules kara beigām Latvija ir uzņēmusi lielu bēgļu, Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Lai arī LCC pārskats nepretendē uz visaptverošu Latvijas cilvēktiesību ainas atspoguļojumu, tomēr mēs mēģinām izcelt progresu, aktuālās problēmas un galvenos attīstības virzienus jomās, kas ir LCC uzmanības lokā.
Pārskatā ir aptvertas tādas jomas kā tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai, cilvēktiesību problēmas ieslodzījumu vietās, diskriminācijas novēršana, naida noziegumu un naida runas novēršana, vārda brīvība, reliģijas un pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, vēlēšanu tiesības, patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības, mazākumtautību tiesības un integrācijas jautājumi, vardarbības ģimenē novēršana, pilsonība un uzturēšanās tiesības. Pārskata sastādīšanai tika izmantoti dažādi avoti, tostarp pētījumi, ziņojumi, valsts iestāžu gada pārskati, politikas dokumenti, tiesību aktu izstrādes materiāli, tiesu nolēmumi, plašsaziņas līdzekļu sniegta informācija, LCC darbā iegūta informācija ( iestāžu atbildes uz LCC informācijas pieprasījumu).
Traģiski notikumi Jēkabpilī un Krāslavā lika atbildīgajām iestādēm vēl vairāk stiprināt upuru aizsardzību pret vardarbību ģimenē, 2023. gada novembrī Latvijai beidzot ratificējot Stambulas konvenciju. Tika uzsākta Liepājas cietuma celtniecība, savukārt Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja savā ziņojumā norādīja, ka "neaizskaramo" (zemākā kasta ieslodzīto hierarhijā) ieslodzīto situāciju Latvijā varētu uzskatīt par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. panta pārkāpumu. Latvija ratificēja ANO Spīdzināšanas izskaušanas konvencijas Fakultatīvo protokolu (OPCAT) un Tiesībsarga birojs tika nozīmēts par nacionāli preventīvo mehānismu. Tika atrisināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums, Latvijas Saeimai pieņemot likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”. 2022. gadā tika noteikta pilna vispārējās izglītības programmu valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs pāreja tikai uz latviešu valodu, mazākumtautību skolās, atsakoties no bilingvālās izglītības programmām. Romi joprojām ir viena no vismazāk sociāli aizsargātām grupām Latvijā, un joprojām liels romu bērnu īpatsvars ir iesaistīti speciālās izglītības programmās. Tikai otro reizi kopš ES pretdiskriminācijas direktīvu pārņemšanas pēc iestājas Eiropas Savienībā, Latvijas tiesa konstatēja diskrimināciju uz etniskās piederības pamata, automazgātavas īpašniekam liekot samaksāt kompensāciju Ukrainas pilsonei 1000 eiro apmērā par atteikšanos sniegt pakalpojumu. Gan Covid-19 pandēmijas, gan Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē pieauga naida runa, jo īpaši internetā. Tiesību aizsardzības iestādes pastiprināti reaģēja uz jebkādu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatīšanā atradās lieta Hanovs pret Latviju par homofobisku vardarbību.
Baltkrievijas autoritārais vadītājs A. Lukašenko, reaģējot uz ES ieviestajām sankcijām, veicināja trešo valstu pilsoņu skaita palielināšanos uz ES un Baltkrievijas robežām, kas pēc 2021. gada augustā ārkārtas situācijas ieviešanas uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir būtiski ietekmējušas piekļuvi teritorijai un patvēruma procedūrai. Latvijas valsts, pašvaldības iestādes, NVO sektors un Latvijas sabiedrība kopumā ir veikušas un veic milzīgu darbu, solidarizējoties ar Ukrainu un uzņemot turpat 45 tūkstošus Ukrainas bēgļu. Tomēr nevar nepamanīt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejamais atbalsts ir daudz plašāks nekā personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kuras arī bēg no kariem un konfliktiem, vai tiek vajātas savas pārliecības dēļ. Izpildot divus Satversmes tiesas spriedumus, tika pieņemts partnerattiecību, t.sk. viendzimuma partnerattiecību regulējums. Arvien biežāk cilvēktiesību jautājumu aktualizēšanā iesaistījās sabiedriskie mediji un pētnieciskie žurnālisti, vienlaikus aptaujas liecina, ka 78% saskarās ar pazemojošu vai naida runu, 72% piedzīvoja publisku sava darba diskreditēšanu un 14% piedzīvoja vajāšanu. Ukrainas kara ietekmē tika atjaunots obligātais militārais dienests, kas paredz arī alternatīvā dienesta iespēju personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu.
Šīs ir tikai dažas no konstatētajām aktualitātēm cilvēktiesību jomā pārskata periodā.
Latvijas Cilvēktiesību centrs cer, ka pārskats veicinās plašākās sabiedrības informētību un izpratni par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, ļaus izvērtēt progresu/atkāpes dažādās cilvēktiesību jomās, kalpos kā informatīvs resurss izglītības iestādēm, valsts un pašvaldību iestādēm, NVO, plašsaziņas līdzekļiem un plašākai sabiedrībai. LCC cer, ka tas iedrošinās arī citas NVO sastādīt līdzīgus pārskatus savas darbības jomās.
Pārskats ir sastādīts projektā “Cilvēktiesības Latvijā – pagātne, tagadne, nākotne”, kuru finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pārskata saturu atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs.
Pielikumi
Publicēts: 2024-08-28