Juridiskā palīdzība patvēruma meklētājiem – priekšnosacījums patvēruma procedūras kvalitātes paaugstināšanai Latvijā
2009.gadā Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) īstenoja projektu „Juridiskā palīdzība patvēruma meklētājiem – priekšnosacījums patvēruma procedūras kvalitātes paaugstināšanai Latvijā”, ko atbalstīja Eiropas Bēgļu fonds 2008.gada programmas ietvaros (Vadošā iestāde - LR Iekšlietu ministrija). Kaut arī projekts ir turpinājums LCC iepriekšējam darbam, tas ir viens no pirmajiem projektiem Latvijā, kas paredz juridiskās palīdzības sniegšanu patvēruma meklētājiem.[1]
Juridiskās palīdzības pieejamība ir viena no svarīgākajām patvēruma meklētāju tiesībām, ko nosaka Latvijai saistošās starptautiskās un ES tiesību normas, tai skaitā Direktīva par patvēruma procedūrām (Padomes Direktīva 2003/9/EC).[2]Savlaicīgai juridiskai palīdzībai ir izšķiroša nozīme arī pārējo patvēruma meklētāju procesuālo tiesību īstenošanā. ES un LR normatīvajos aktos ir nostiprinātas patvēruma meklētāju tiesības saņemt informāciju saprotamā valodā par patvēruma procedūru un tiesībām un pienākumiem procedūras laikā, tiesības sazināties ar ANO Komisariātu bēgļu jautājumos (UNHCR), tiesības saņemt tulka pakalpojumus, tiesības saņemt informāciju saprotamā valodā par lēmumiem un to pārsūdzēšanas kārtību, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību u.c. Taču neskatoties uz to, ka minētās tiesības pastāv normatīvo aktu līmenī, LCC ir konstatējis virkni problēmu saistībā ar šo tiesību realizāciju praksē.
Projekta mērķis ir veicināt patvēruma procedūru kvalitātes uzlabošanu atbilstoši LR un starptautiskajām cilvēktiesību un ES tiesību normām, paplašinot patvēruma meklētāju iespējas saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību. Projekts atbilst Eiropas Bēgļu fonda daudzgadu programmā 2008.-2013. nospraustajam dalībvalsts darbības mērķim „paplašināt tulkošanas un juridiskās palīdzības saņemšanas iespējas, piesaistot NVO”.[3]
Projekta ietvaros LCC ir sniedzis juridisko palīdzību 22 patvēruma meklētājiem no dažādām izcelsmes valstīm, ieskaitot Āzijas, Āfrikas un Kaukāza reģionus. Attiecībā uz katru klientu, atkarībā no vajadzības LCC ir veicis vairākas darbības, tai skaitā: mutiskas un rakstiskas juridiskās konsultācijas uz vietas (30); vizītes uz Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru „Olaine” (18); vizītes uz Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Mucenieki (5); patvēruma meklētāju pārstāvniecība tiesā (25); apelācijas sūdzību sagatavošana (7); pieteikumu sagatavošana tiesām (12); citu iesniegumu un lūgumu sagatavošana (10).
Juridiskā palīdzība skāra sekojošus, bieži savstarpēji cieši saistītus jautājumus:
Patvēruma meklētāju aizturēšana. Lielākā daļa LCC klientu bija aizturētie patvēruma meklētāji, kuri tika ievietoti Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra „Olaine” (AĀIC „Olaine” „Olaine”) personu apliecinošu dokumentu trūkuma dēļ. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar starptautiskajiem un ES standartiem patvēruma meklētāju brīvības atņemšanai ir jābūt galējam līdzeklim, LCC sniedza palīdzību lēmumu par aizturēšanu pārsūdzēšanā un pārstāvniecībā tiesā, t.sk. apelācijas instances tiesā. Vairākos gadījumos LCC klientu lietās tika panākts (atsevišķos gadījumos – sadarbībā ar UNHCR), ka patvēruma meklētāji tika pārvietoti no AĀIC „Olaine”, kas ir slēgta iestāde ar sliktiem uzturēšanas apstākļiem, uz Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki”.
Patvēruma procedūru ievērošana. LCC ir konstatējis būtiskus šķēršļus patvēruma procedūru ievērošanā, ieskaitot visai ierobežotas juridiskās palīdzības saņemšanas iespējas. LCC pieredze liecina, ka daudzi aizturētie patvēruma meklētāji nezina par savām tiesībām un par iespējām realizēt savas tiesības praksē. Kompetentās valsts iestādes (PMLP, Valsts Robežsardze, tiesas) šo informāciju nesniedz patvēruma meklētājiem saprotamā valodā, nesniedz savlaicīgi, nesniedz vispār vai sniedz nepietiekami. Sevišķi nopietns informācijas pieejamības trūkums ir AĀIC „Olaine”, kur ir būtiski ierobežota vēstuļu sūtīšana, telefona un masu mediju pieejamība. Līdz ar to LCC iesaiste ir bijusi vienīgā iespēja daudziem patvēruma meklētājiem realizēt savas tiesības uz juridisko palīdzību, kā arī citas tiesības patvēruma procedūras laikā. Tāpat LCC vienā gadījumā ir konstatējis, ka laikā, kad patvēruma meklētāja lietā norisinās patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūra, PMLP ir pieņēmusi lēmumu par patvēruma meklētāja piespiedu izraidīšanu (tādejādi pārkāpjot neizraidīšanas principu), un neskatoties uz to, ka persona ir patvēruma meklētāja statusā, Valsts robežsardze, neņemot vērā patvēruma procedūras principus, ir vērsusies patvēruma meklētāja izcelsmes valsts vēstniecībā, izpaužot ziņas par patvēruma meklētāju, tādejādi rupji pārkāpjot personas procesuālās tiesības un tiesības uz aizsardzību, ko personai piešķir patvēruma meklētāja statuss.
Palīdzība bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanā. LCC sistemātiska darba rezultātā pieciem patvēruma meklētājiem tika piešķirts alternatīvais statuss. Sadarbībā ar citām organizācijām LCC darbība ietekmēja bēgļa statusa iegūšanu triju cilvēku ģimenei. Ir nostiprināti kontakti ar UNHCR reģionālo biroju Stokholmā, kura pārstāvji ir snieguši nepieciešamas konsultācijas saistībā ar LCC klientu izcelsmes valsts informāciju, kā arī starptautisku pieredzi par atsevišķiem procesuāliem jautājumiem. Tāpat LCC ir secinājis, ka lēmumu pieņemšana par patvērumu Latvijā vairākos gadījumos notiek formāli, neņemot vērā vairākus apstākļus, kuri var radīt vajāšanas draudus indivīdam, piemēram, nelikumīgu brīvības atņemšanu un spīdzināšanu.
Citi jautājumi. Juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros LCC saskārās arī ar gadījumu, kad PMLP atteica piešķirt personas kodu patvēruma meklētāju ģimenē Latvijā dzimušam bērnam, tādējādi pārkāpjot bērna tiesības. LCC regulāri ir saņēmis sūdzības par dzīves apstākļiem AĀIC „Olaine”, kā arī ir konstatējis cilvēka cieņu pazemojošas apiešanās gadījumu.
Kopumā ir jāsecina, ka projekts ir palīdzējis ne tikai sniegt konkrētu palīdzību patvēruma meklētājiem, bet arī palīdzējis uzzināt par atsevišķām problēmām, kas iepriekš nebija identificētas nelielas pieredzes dēļ. Projekta īstenošanas rezultātā LCC ir ieguvis zināšanas, balstoties uz kurām ir turpināms darbs pie patvēruma procedūru kvalitātes uzlabošanas. Neskatoties uz problēmām un konstatētajiem trūkumiem, projekta laikā LCC ir izveidojušies un nostiprinājušies kontakti ar valsts iestādēm. Tā piemēram, sadarbojoties ar PMLP un Valsts Robežsardzi, veiksmīgi ir atrisināts jautājums par pilnvarojuma noformēšanu procesuālu darbību veikšanai valsts iestādēs (iepazīšanās ar lietas materiāliem, informācijas pieprasīšana, iesniegšana, saņemšana, lēmumu pārsūdzēšana u.t.t.), kā rezultātā personām, kuras ievietotas Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” un AĀIC „Olaine”, pilnvarojumu noformē Administratīvā procesa likuma 38.panta pirmās daļas kārtībā, tādejādi maksimāli ātri un efektīvi ļaujot cilvēkam realizēt savas tiesības uz juridisko palīdzību. Tomēr jāpiezīmē, ka Administratīvā rajona tiesa, kas izskata lietas saistībā ar PMLP atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, konsekventi atsakās pieņemt un akceptēt centra „Mucenieki” un AĀIC „Olaine” noformētās pilnvaras, tādejādi radot nopietnus šķēršļus juridiskās palīdzības sniegšanā.
[1] Kaut arī patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir samēra neliels, tam, kā arī izcelsmes valstu dažādībai, ir tendence pēdējos gados pieaugt: pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, laika posmā no 1998. līdz 2008.gadam patvērumu pieprasīja 254 personas; 2006.gada – 8 personas, 2007.gadā – 34 personas, 2008.gadā – 51 personas. Sk. PMLP mājas lapu http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/patveruma.html.
[2] Padomes Direktīva 2005/85/EK (2005.gada 1.decembris) par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.
[3] Eiropas Komisijas lēmums ar ko Latvijai apstiprina daudzgadu programmu 2008.-2013.gadam, 2008.gada ikgadējo programmu Eiropas Bēgļu fondam un 2008.gada līdzfinansējumu no šā fonda, 10.lpp.
Projekts tiek finansēts no Eiropas Bēgļu fonda līdzekļiem.
http://ec.europa.eu/home-affairs/funding/refugee/funding_refugee_en.htm
Pielikumi
Publicēts: 2009-12-14