Slovākijas pilsoņu Jan Čonka u.c. pieteikums pret Beļģiju par Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. un 13.panta, Protokola Nr.4 4.panta pārkāpumu un zaudējumu atlīdzināšanu

Lietas būtība: Slovākijas pilsoņu Jan Čonka, Maria Čonkova, Nada Čonkova un Nikola Čonkova pieteikums pret Beļģiju par Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. un 13.panta,  Protokola Nr.4 4.panta pārkāpumu un zaudējumu atlīdzināšanu.

Sprieduma datums

2002.gada 5.maijs

Lietas dalībnieki

Eiropas Cilvēktiesību tiesa,

Pieteicēji – Jan Čonka, Maria Čonkova, Nada Čonkova un Nikola Čonkova pret Beļģiju,

Nr. 51564/99

http://hudoc.echr.coe.int/sites/eng/pages/search.aspx?i=001-94127#{"itemid":["001-94127"]}

Galvenie lietas apstākļi

Pieteicēji no Slovākijas ieradās Beļģijā, kur lūdza patvērumu. Viņu pieteikumu noraidīja un pieņēma lēmumu, ka pieteicējiem Beļģija jāatstāj. Minēto lēmumu pieteicēji apstrīdēja, taču viņu sūdzību noraidīja. Pieteicēji atteikumu pārsūdzēja un lūdza sniegt juridisko palīdzību, taču tā tika atteikta.

Pēc policijas uzaicinājuma pieteicēji ieradās policijas iecirknī, kur viņus arestēja un izsniedza jaunus lēmumus par izraidīšanu. Pēc 5 dienām ar citiem romu tautības bēgļiem pieteicēji tika repatriēti uz Slovākiju, nesaņemot iespēju apstrīdēt izraidīšanas lēmumu.

Galvenie apsvērumi, lēmums

Tiesa secina, ka Beļģija pieļāvusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumus, jo apzināti maldinājusi pieteicējus par ierašanās iemesliem policijas iecirknī, lai īstenotu ātru izraidīšanas procedūru, aizturēšanas laikā nenodrošinot iespēju saņemt savlaicīgu un pienācīgu juridisko palīdzību.

Tā kā vienlaikus ar pieteicējiem uz Slovākiju tika izraidīts liels skaits citu romu un izraidīšanas procedūrā tika pieļauti būtiski pārkāpumi, tiesa atzina, ka Beļģija veikusi kolektīvu ārzemnieku izraidīšanu, ko aizliedz  Konvencijas Protokols Nr.4.

Galvenie secinājumi (interpretācija)

Tiesa secina, ka apcietināšana ir „patvaļīga”, ja, par spīti atbilstībai valsts tiesību aktiem, iestāžu darbība ir bijusi ļaunprātīga vai maldinoša, līdz ar to šādu iestādes rīcību Konvencijas 5.panta 1.punkta izpratnē var uzskatīt par patvaļīgu.

Tiesa norāda, ka Konvencijas 13.pantā garantētajām tiesībām jābūt pieejamām nacionālā līmenī. Valsts institūcijām ir jābūt spējīgām izskatīt sūdzības un jānodrošina to pienācīga izskatīšana. Šīm tiesībām jābūt efektīvām ne tikai “uz papīra”, bet arī praksē. Efektivitāte nevar būt atkarīga no labvēlīga rezultāta pieteicējam.

Atsauce uz ES Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ES tiesību aktiem patvēruma jautājumos, citi

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija;

ECT tiesu prakse: Chahal v. The United Kingdom; K.-F. V. Germany; Akdivar and Others v. Turkey; Matthews v. The United Kingdom; Andric v. Sweden u.c.

Nolēmums (sankcijas), lietas ietekme attiecībā pret pastāvošo judikatūru

Tiesa pieteicēju pieteikumu apmierināja daļēji, nolēma, ka Beļģija ir pieļāvusi Konvencijas 5.panta pirmās, otrās un ceturtās daļas pārkāpumu, Konvencijas Protokola Nr.4 4.panta pārkāpumu un Konvencijas 13.panta pārkāpumu saistībā ar Konvencijas Protokola Nr.4 4.pantu;

nolēma, ka Beļģija nav pārkāpusi Konvencijas 13.apntu saistībā ar Konvencijas 3.pantu;

nolēma, ka Beļģijai jāatlīdzina pieteicējiem morālais kaitējums 10 000 EUR apmērā, kā arī jāatlīdzina tiesu izmaksas un izdevumi.

Galvenās tēzes, atziņas

[42.] “[..]. Tas nav saderīgi ar Konvencijas 5.pantu, ja saistībā ar plānotu izraidīšanas operāciju un ērtuma vai efektivitātes labad iestāžu amatpersonas, kā nolūku, norādot uzaicinājumu, apzināti nolemj maldināt personas pat tad, ja viņu situācija ir nelegāla, lai tādējādi šīm personām drīzāk atņemtu brīvību.”

Publicēts: 2014-12-01