Raksts "Pozitīvā rīcība"

Situācijā, kad politisko deklarāciju līmenī vienlīdzība ir atzīta par vienu no sabiedrības vērtībām un likumdošanā paredzēti sodi par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem, bet reālajā dzīvē atsevišķu grupu pārstāvji saskaras ar ievērojamu faktisko nevienlīdzību, var runāt par nepieciešamību īstenot pozitīvas rīcības[1] pasākumus, kuri veicinātu šo grupu attīstību un nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas iespējas.

Neapšaubāmi, ka ir svarīgi nodrošināt, lai diskriminācijas aizliegums tiek atzīts un iekļauts likumdošanā. Taču diskriminācijas aizliegumi salīdzinoši maz ietekmē institucionālo jeb strukturālo diskrimināciju – praksi vai procedūras kādā organizācijā vai sabiedrībā kopumā, kas ir strukturētas tādā veidā, ka tās parasti rada diskriminējošas sekas.[2] Šāda diskriminācija parasti ir iepīta vairāku paaudžu dzīvē, dziļi iesakņojusies un pārējie cilvēki bieži vien pat neapzinās, ka viņu attieksmes un rīcības būtiski ietekmē minoritāšu pārstāvju panākumus organizācijas vai sabiedrības ietvaros, piemēram - cik daudz darbinieku pieder pie minoritātes, viņu karjeras izaugsme un algas apmērs salīdzinājumā ar vairākuma darbiniekiem. Jāatzīmē, ka individuālā tiesvedība kā reakcija uz konkrētu diskriminācijas gadījumu bieži vien nerisina iespēju nevienlīdzības problēmu, ar kuru saskaras daudzi cilvēki. Vairākos pētījumos par vienu no galvenajiem šķēršļiem tiek norādītas grūtības, ar ko nācās saskarties diskriminācijas upuriem, cenšoties saņemt atlīdzinājumu par diskrimināciju. Pat valstīs, kur nepieciešamās tiesiskās normas ir iekļautas nacionālā likumdošanā, nevienlīdzība nemainās.

2009. gadā publicētā pētījuma „Pozitīvas rīcības pasākumu starptautiskās perspektīvas” autori piedāvā šādu definīciju:[3] „pozitīvu rīcību veido samērīgi pasākumi, kas tiek veikti ar mērķi sasniegt pilnīgu un efektīvu līdztiesību tādu grupu pārstāvjiem, kuras pašlaik atrodas sociāli vai ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos, vai kuras citos veidos izjūt pagātnes diskriminācijas sekas.”

Frāzi „pozitīvas rīcības pasākumi” var uzskatīt par vispārīgu terminu, kas aptver dažādas aktivitātes, iniciatīvas, stratēģijas un soļus, kuri mēģina sasniegt pilnīgu un efektīvu vienlīdzību dažādās jomās, ieskaitot nodarbinātību, pieeju precēm un pakalpojumiem, izglītību, mājokļu jomu, kā arī sociālo iekļaušanos, policijas kontroli un krimināltiesības.

Pozitīvas rīcības pasākumu īstenošana nodarbinātības jomā var sākties jau darbā pieņemšanas procesā, nodrošinot, ka informācija sasniedz potenciālus kandidātus no mazāk pārstāvētas grupas. Piemēram, Lielbritānijā kāda projekta ietvaros dažādās valodās tika iztulkotas vadlīnijas potenciālajiem kandidātiem par darbu Valsts veselības dienestā (NHS) un šī informācija tika izplatīta izmantojot 300 sabiedrisku organizāciju un to biļetenu, kā arī valsts mēroga mājas lapas "Ethnic Britain" palīdzību.[4] Par pozitīvu rīcību var uzskatīt speciālu apmācību vadībai, atlases komisijas locekļiem vai kadru daļas darbiniekiem, lai izskaustu neapzinātu diskrimināciju, pieņemot darbā jaunus darbiniekus. Nodarbinātības jomā efektīva vienlīdzība tiek veicināta arī ar tādiem pasākumiem, kas mazina šķēršļus un uzlabo iespējas to grupu pārstāvjiem, kas cieš no bezdarba, piemēram – nodrošinot speciālu apmācību un kvalifikācijas celšanu, personīgās un profesionālās attīstības atbalstu, pagaidu iekārtošanu darbā prakses iegūšanai, vai veicot izmaiņas politikā, praksē vai darba vidē, kā ari iedrošinot darba devējus pieņemt darbā nevienlīdzīgā stāvoklī nonākušas grupas pārstāvjus.

Par pozitīvo rīcību uzskata arī tādas darbības kā mazākumtautību vecāku iesaistīšanu savu bērnu izglītībā,[5] dzīvojamā fonda uzlabošana mikrorajonos, kur dzīvo daudz nevienlīdzīgā stāvoklī nonākušas tautības pārstāvju (neprasot, lai katrs uzlabošanas programmas dalībnieks pieder pie šis tautības), informācijas sniegšana mazākumtautības dzimtajā valodā, vai arī palīdzība Āzijas sieviešu atbalsta grupai (piemēram – nodrošinot telpas).[6]

Pozitīvas rīcības pasākumi nav uzskatāmi par diskrimināciju jeb aizliegtu atšķirīgu attieksmi, jo šo pasākumu mērķis (faktiskas vienlīdzības sasniegšana, nevienlīdzību mazināšana un novēršana) ir skaidri atzīts starptautiskā likumdošanā par leģitīmu attaisnojumu tam, lai rīkotos atšķirīgi attiecībā pret tādām grupām un to grupu indivīdiem, kuri atrodas nevienlīdzīgā, nelabvēlīgā stāvoklī.[7] Kā uzsvēra ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja: „Īpašie pasākumi nav izņēmums no vispārīgā diskriminācijas aizlieguma, bet neatņemama šī jēdziena sastāvdaļa un būtisks faktors Konvencijas iecerei izskaust rasu diskrimināciju un veicināt cilvēku cieņu un efektīvu vienlīdzību”.[8]

Taču par pozitīvu rīcību nevar uzskatīt jebkuras darbības, kas palīdz nevienlīdzīgā stāvoklī nonākušas grupas pārstāvjiem. Pozitīvu rīcību nedrīkst jaukt ar pozitīvo diskrimināciju, kura paredz priekšrocību piešķiršanu grupām, kas tika pakļautas diskriminācijai pagātnē vai ir nepietiekoši pārstāvētas. Visbiežāk sakarā ar pozitīvo diskrimināciju maldinoši piemin noteiktu kvotu piešķiršanu atsevišķām grupām, kā arī to, ka atlases procesā par priekšrocību tiek uzskatīta indivīda piederība pie noteiktas grupas (agrāk vai pašlaik diskriminētas vai nepietiekoši pārstāvētas), mazāk ņemot vērā viņa prasmes un kvalifikācijas.

Lai kādas darbības varētu uzskatīt par pozitīvas rīcības pasākumiem, svarīgi nodrošināt, ka tiek ievēroti pieci aspekti: nevienlīdzība (noteiktas grupas atrodas faktiskas nevienlīdzības stāvoklī un būtiski ierobežotas viņu iespējas kādā dzīves jomā salīdzinājumā ar vairākuma grupu; šī nevienlīdzība var būt saistīta ar vēsturiskiem notikumiem, taču vēstures notikumus nav jāpierāda, lai pamatotu pozitīvas rīcības pasākumus[9]); mērķis (mazināt esošu nevienlīdzību un novērstu šādas nevienlīdzības rašanos nākotnē, sasniedzot pilnīgu un efektīvu vienlīdzību dažādu grupu pārstāvjiem); iedarbība/efektivitāte (izvēlētajiem līdzekļiem jābūt spējīgiem ietekmēt situāciju tā, lai palīdzētu sasniegt šo mērķi); samērīgums (līdzekļi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams konkrēta mērķa sasniegšanai un nerāda pārāk lielus zaudējumus pārējiem sabiedrības locekļiem); laika ierobežojums (šiem pasākumiem ir pagaidu raksturs un sasniedzot augstāk minētos mērķus, tie jāatceļ).

Jāatzīmē, ka runājot par pasākumiem, kas ietilpst pozitīvas rīcības jēdzienā, tiek lietoti dažādi nosaukumi. Eiropas Savienības ietvaros tiek runāts par pozitīvu rīcību, ko paredz arī Rasu Direktīvas (2000/43/EK) 5. pants un Nodarbinātības Direktīvas (2000/78/EK) 7. pants. Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda uz dalībvalstu „pozitīvu pienākumu” veikt darbības, lai nodrošinātu atsevišķu tiesību īstenošanu[10], bet Vispārējā konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (4.panta 2.punkts), nosaka „atbilstošu pasākumu”[11] nepieciešamību. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros lieto terminu „īpašie pasākumi”[12], bet Amerikas Savienotajās Valstīs - „nostiprinoša darbība”[13].

Interesanti, ka pēc 2009.gada Eirobarometra[14] aptaujas datiem, lielākā daļa eiropiešu atbalsta pozitīvas rīcības pasākumus nodarbinātībā. Šis atbalsts nedaudz atšķiras atkarībā no tā, sakarā ar kuru vienlīdzības pamatu tiek piedāvāts īstenot īpašus pasākumus ar mērķi nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas:[15] vidēji Eiropas Savienībā vislielākais atbalsts ir pasākumiem sakarā ar invaliditāti (81%) un vecumu (77%), bet zemākais – sakarā ar seksuālo orientāciju (63%) un reliģiju (67%). Arī Latvijā lielākā daļa respondentu atbalsta šādus pasākumus, taču atbalsts ir nedaudz zemāks: vislielākais atbalsts ir pasākumiem sakarā ar invaliditāti (70%) un vecumu (68%), bet zemākais – sakarā ar seksuālo orientāciju (47%) un reliģiju (57%). Lielākā daļa Eirobarometra respondentu arī atbalsta darba pieņemšanas procesa monitoringu ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas etnisko minoritāšu kandidātiem (67% Eiropas Savienībā un 62% Latvijā).[16] Jāatzīmē, ka respondenti ievērojami skeptiskāk noskaņoti pret iespēju veikt darbaspēka sastāva monitoringu, kas tiktu veikts ar mērķi novērtēt etnisko minoritāšu pārstāvniecību: šādu iespēju atbalsta 52% respondentu Eiropas Savienība un 36% Latvijā, bet neatbalsta - 35% ES un 47% Latvijas respondentu.[17]

[1] Positive action - angl.val.

[2] Makkonen, Timo. Multiple, Compound and Intersectional Discrimination: Bringing the Experiences of the Most Marginalized to the Fore. Abo 2002 (p.5)

[3] International perspectives on positive action measures. A Comparative Analysis in the European Union, Canada, the United States and South Africa, 2009, (p.11)

http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=2723&langId=en

[4] Projekts “Uzlabojot ķīniešu un jauktas etniskās izcelsmes cilvēku pieņemšanu darbā Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmā” (“Improving the recruitment of people of Chinese and mixed ethnic background into the health service in the UK”. International perspectives on positive action measures. A Comparative Analysis in the European Union, Canada, the United States and South Africa, 2009, (p.58)) http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=2723&langId=en

[5] Projekts “Mazākumtautību vecāki un izglītība Austrijā” („Ethnic minority parents and education in Austria”. International perspectives on positive action measures. A Comparative Analysis in the European Union, Canada, the United States and South Africa, 2009, (p.56)) http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=2723&langId=en

[6] ENAR Background Paper: Positive Action Policy Seminar, Brussels, 29-30 November 2007 (p.7)

[7] Makkonen, Timo. Multiple, Compound and Intersectional Discrimination: Bringing the Experiences of the Most Marginalized to the Fore. Abo 2002 (p.5)

[8] UN Committee on the Elimination of Racial Discrimination General recommendation No. 32: The meaning and scope of special measures in the International Convention on the Elimination of All Forms Racial Discrimination, Paragraph 20. August 2009. 

[9] UN Committee on the Elimination of Racial Discrimination General recommendation No. 32: The meaning and scope of special measures in the International Convention on the Elimination of All Forms Racial Discrimination, Paragraph 22. August 2009.

[10] Positive obligation - angl.val. Skat., piem. Connors vs. UK [2004] http://www.grtleeds.co.uk/information/connors_UK.html

[11] Adequate measures - angl.val.

[12] Special measures - angl.val. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Konvencijā par bērna tiesībām un Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

[13] Affirmative action - angl.val.

Plašāk par nostiprinošu darbību ASV skat.: Thomas, Jr., R. Roosevelt (2006) Building on the Promise of Diversity, AMACOM New York, lpp.49-63

[14] European Commission (November 2009) Discrimination in the EU in 2009. Special Eurobarometer 317.

[15] QE7: Vai Jūs atbalstāt īpašus pasākumus, kuri tiktu īstenoti ar mērķi nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas nodarbinātības jomā?

[16] QE8.2 Vai Jūs atbalstāt darba pieņemšanas procesa monitoringu, kas tiktu veikts ar mērķi nodrošināt, ka etnisko minoritāšu kandidātiem ir vienlīdzīgas iespējas tikt atlasītiem darba intervijas nolūkos un tikt pieņemtiem darbā kā citiem kandidātiem ar līdzvērtīgām iemaņām un kvalifikāciju?

[17] QE8.1 Vai Jūs atbalstāt darbaspēka sastāva monitoringu, kas tiktu veikts ar mērķi novērtēt etnisko minoritāšu pārstāvniecību?

Pielikumi

• Compound and Intersectional Discrimination
• Special Eurobarometer
• Racial Discrimination

Publicēts: 2010-03-31