Palestīnas Autonomijas pilsoņa H.Š. pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu
Lietas būtība: Palestīnas Autonomijas pilsoņa H.Š. pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Sprieduma datums
2013.gada 28.februārī (stājies spēkā 28.02.2013.)
Lietas dalībnieki
Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams,
Pieteicējs – Palestīnas Autonomijas pilsonis H.Š. pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Nr. A420581212 (A-02555-13/21),
Galvenie lietas apstākļi
Pieteicējs meklē patvērumu, jo Palestīnā viņa dzīvībai un veselībai draud briesmas.
PMLP norāda, ka, pieteicēja sniegtā informācija ir pretrunīga, nav dokumentu, kas apliecinātu viņa apgalvoto, pieteicēja ģimenes locekļi pirms vairākiem gadiem pārcēlušies uz citu valsti, taču pats palicis Palestīnā, jo gribējis pabeigt studijas, neskatoties uz to, ka viņa māja esot bijusi pakļauta apšaudēm.
Pieteicējs nav norādījis, ka viņa dzīvībai vai veselībai draudētu briesmas, līdz ar to PMLP uzskata, ka pēc atgriešanās Palestīnā pieteicējs nevarētu tikt pakļauts smagam kaitējumam.
Galvenie apsvērumi, lēmums
Ņemot vērā, ka pieteicējs netiek vajāts saistībā ar savu rasi, reliģiju, tautību, piederību pie sociālās grupas vai politisku uzskatu dēļ, tad bēgļa statusu viņam nevar piešķirt. Taču, ņemot vērā situāciju Palestīnā – bruņotais konflikts starp Izraēlu un Palestīnu, militārie uzbrukumi Palestīnai, t.sk. civiliedzīvotājiem, tiesa atzīst, ka pieteicējs pēc atgriešanās Palestīnā varētu tikt pakļauts smagam kaitējuma PL 24.p.3.pkt. izpratnē. Līdz ar to pieteicējam ir piešķirams alternatīvais statuss.
Galvenie secinājumi (interpretācija)
Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā noteic, ka ir aizsargātas tās personas, kuras bruņota konflikta vai okupācijas gadījumā attiecīgajā brīdī un vienalga kādā veidā atrodas karojošās puses vai okupētājvalsts varā, kuras pilsoņi tās nav. Tā kā Izraēla ir okupējusi lielāko daļu Palestīnas un viņu militārpersonas izvietojušās pa visu Palestīnu, ir pamats uzskatīt, ka pieteicējs ir aizsargājama persona.
Atsauce uz ES Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ES tiesību aktiem patvēruma jautājumos, citi
1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā, Palestīniešu Cilvēktiesību centra ziņojumi par laika periodu no 17.01.2013.-22.01.2013.
Nolēmums (sankcijas), lietas ietekme attiecībā pret pastāvošo judikatūru
Tiesa pieteicēju pieteikumu apmierināja, uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.
Galvenās tēzes, atziņas
[10] “Lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas sakarā ar piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem. Šādām bailēm ir jābūt pamatotām. [..] Lai arī bailes ir personas subjektīvas emocijas, bēgļa statusa iegūšanas kontekstā šīm bailēm jābūt objektīvi pamatotām. Novērtējot, vai bailes ir objektīvi pamatotas, ir jāanalizē situācija valstī, no kuras persona bēg. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, nav jābūt izslēgtām visām saprātīgām šaubām par to, ka vajāšana nenotiks.”
Publicēts: 2014-12-01