Novembrī četrām Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāvētajām personām ir piešķirts bēgļa statuss Latvijā.
Novembrī ģimene no Turcijas, kuru pārstāvēja Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Liliana Garkalne, atkārtotajā patvēruma procedūrā ieguva bēgļa statusu. Ģimene Latvijā lūdza patvērumu, jo baidās no Turcijas vajāšanas sakarā ar piederību Gulena kustībai.
2018. gada decembrī noslēdzās pirmā patvēruma procedūra un tiesa nolēma nepiešķirt ģimenei bēgļa vai alternatīvo statusu, taču pieteicēji iesniedza atkārtotus patvēruma iesniegumus sakarā ar jauniem apstākļiem.
PMLP, līdzīgi kā pirmajā patvēruma procedūrā, argumentēja, ka pieteicēju sniegtie paskaidrojumi nesasniedz tādu ticamības pakāpi, lai uzskatītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas. Tā piemēram, kā jaunus pierādījumus pieteicēji iesniedza Turcijas ģenerālprokuratūras apsūdzības dokumentu, kas PMLP ieskatā nav autentisks un bija sastādīts par paraugu izmantojot kādu līdzīgu dokumentu citas personas lietā. PMLP uzskatīja ka pieteicēju sniegtie paskaidrojumi par šī dokumenta iegūšanas apstākļiem bija pretrunīgi, un tāpēc nav ticami. Pretēji PMLP argumentam, ka pieteicēju sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi tika vērtēti sākotnējā patvēruma procedūrā, tiesa norādīja uz Administratīvās rajona tiesas praksi, kurā ir atzīts, ka sākotnējā procesā iesniegti pierādījumi var tikt atzīti par atkārtotā procesā izmantojamiem pierādījumiem, ja tie bija iestādes rīcībā lēmuma pieņemšanas procesā, taču netika ņemti vērā vai tika nepareizi saprasti.
Uz tiesas sēdi tika aicināti septiņi aktīvi Gulena kustības atbalstītāji. Trīs personas, sniedza savus paskaidrojumus attālināti (izmantojot video zvanu). Pieteicēju bijušie kolēģi stāstīja par ģimenes iesaisti Gulena kustībā, par to, ka pieteicēja profesionālā nodarbošanās nevarēja palikt nepamanīta no valsts iestāžu puses un sniedza informāciju par Turcijas varas iestāžu diskriminējošo praksi pret Gulena kustības atbalstītājiem. Ņemot vērā šo personu sniegto informāciju, tiesa secināja, ka nav pamatoti PMLP pārmetumi par pieteicēju negodprātību. Uzklausot četras personas klātienē, kurām Latvijā tika piešķirts bēgļa statuss pamatojoties uz piederību Gulena kustībai, tiesa norādīja uz PMLP nekonsekvenci, jo bēgļa statuss tika piešķirts personām, kuru loma Gulena kustībā ir mazāk nozīmīga salīdzinājumā ar pieteicēja lomu.
Tiesa secināja, ka pieteicēju bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, jo pieteicējs ir atzīstams par stratēģiski svarīgu personu, kas sniedza finanšu pakalpojumus ar Gulena kustību saistītiem svarīgiem uzņēmumiem. Tiesa vērtēja kopējo situāciju Turcijā un atzina, ka nepieciešamības gadījumā pieteicējam netiks nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, tāpēc ģimenei ir piešķirams bēgļa statuss.
Gulena kustība Turcijā ir atzīta par teroristisku organizāciju. Turcijas valdība vaino Gulena kustības atbalstītājus 2016. gada valsts apvērsuma mēģinājumā. Uzreiz pēc valsts apvērsuma mēģinājuma tika aizturētas vairāk nekā 75 000 un arestētas vairāk nekā 41 000 personas. Joprojām, Turcijā notiek Gulena kustības atbalstītāju vajāšana – tiek slēgtas ar Gulena kustību saistītas organizācijas un uzņēmumi, personas tiek prettiesiski aizturētas, tiek ierobežotas tiesības uz taisnīgu tiesu, apcietinājuma vietās notiek spīdzināšana. Tā piemēram, 2019. gada 23. septembra The arrested lawyers initiative publicētie dati liecina, ka 2013. gadā 8 416 personas bija apsūdzētas saistībā ar dalību teroristiskajās organizācijās, taču 2017. gadā šis skaits pieauga līdz 146 731 un 2018. gadā sastādīja 115 753. Human Rights Watch 2019. gada ziņojumā tiek norādīts, ka personu skaits, kas ir apsūdzēti ar terorismu saistītajos noziegumos veido vienu piektdaļu (48 924) no kopējā ieslodzīto personu skaita (246 426). Līdz ar to vajāšana kopš 2016. gada valsts apvērsuma mēģinājuma nemazinās un publiskajā vidē joprojām tiek atspoguļoti gadījumi par kārtējām aizturēšanas epizodēm.
Minētais tiesas spriedums atzīstams par juridiski sarežģītas lietas pilnvērtīgās izvērtēšanas labas prakses piemēru, kas, cerams, veicinās tiesiskumu patvēruma jomā arī turpmākajās lietās, nodrošinot starptautisko aizsardzību vajāšanas upuriem.
Latvijas Cilvēktiesību centrs sniedz juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja finansētā projekta “Robežu monitorings un juridiskās palīdzība patvēruma meklētājiem Latvijā” ietvaros.
Pielikumi
Publicēts: 2019-11-11