Krievijas Federācijas pilsoņu L.B., A.B. un B.B. pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu

Krievijas Federācijas pilsoņu L.B., A.B. un B.B. pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piešķirt pieteicējiem bēgļa vai alternatīvo statusu

Sprieduma datums

2011.gada 19.septembris (stājies spēkā 19.08.2011.)

Lietas dalībnieki

Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams,

L.B., A.B. un B.B. pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Nr. A420528511 (A-05285-11/20),

http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/09_2011/19_09_2011/AL_1909_raj_A-05285-11_20.pdf

Galvenie lietas apstākļi

Krievijas Federācijas (KF) pilsoņi L.B., A.B., B.B. pārsūdzēja PMLP lēmumu, ar kuru viņiem atteikts bēgļa vai alternatīvais statuss.

L.B. norādīja, ka viņas dzīves biedrs V.V. ir KF pilsonis, kuram ir jaukta kaukāziešu-aziātu etniskā izcelsme, kā dēļ pieteicēji ir apdraudēti un vajāti KF.

PMLP norādīja, ka darbības, kas vērstas pret pieteicējiem, saistītas ar dzīves biedra, kas nav uzskatāms par ģimenes locekli Patvēruma likuma izpratnē, nacionālo izcelsmi, nevis ar pašiem pieteicējiem, kas ir KF pilsoņi, līdz ar ko pieteicēju vajāšana vai smaga kaitējuma draudi nav konstatējami.

Galvenie apsvērumi, lēmums

Ņemot vērā, ka KF vardarbība pret Kaukāza izcelsmes cilvēkiem ir plaši izplatīta un strauji pieaugoša problēma, valsts nespēj nodrošināt aizsardzību pret rasistiskiem un etniskiem naida uzbrukumiem, L.B. vardarbībai bijusi pakļauta tā iemesla dēļ, ka izvēlējusies kopdzīvi ar Kaukāza izcelsmes vīrieti, lai arī pati ir krieviete, L.B. meita A.B. ir bērns ar īpašām vajadzībām, pieteicēju iespējas izvēlēties KF tādu dzīvesvietu, kurā nebūtu jāsaskaras ar vardarbību ir ierobežojošas, tiesa atzina, ka pieteicēju pieteikums ir pamatots un apmierināms.

Galvenie secinājumi (interpretācija)

Ja vajāšana tiek sistemātiski īstenota ne tikai pret noteiktas izcelsmes personu, bet arī pret viņa ģimenes locekļiem tā dēļ, ka viņi dzīvo kopā, tad iespējams uzskatīt, ka šādas personas ģimenes locekļi ir vērtējami kā vajāšanai pakļauta īpaša sociālā grupa Patvēruma likuma izpratnē.

Šādā gadījumā jāvērtē pastāvošo ģimenes attiecību būtība, nevis formālais raksturs. Kā norādījusi ECT, laulības reģistrācijas leģitimitāte nevar būt izšķirošais faktors ģimenes dzīves konstatēšanā – galvenais, lai personas faktiski uzskatītu sevi kā laulātu pāri un dzīvotu kā laulāts pāris.

Atsauce uz ES Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ES tiesību aktiem patvēruma jautājumos, citi

ECT prakses atziņas;

UNHCR starptautisko tiesību tiesu prakses apkopojums bēgļu jautājumos, marts, 2008.g.;  UNHCR skaidrojums par bēgļa statusu, 23.decembris, 2004.g.; 

ASV Valsts departamenta 2010.g. ziņojums par cilvēktiesībām; organizācijas “Human Rights Watch” pētījums;

Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas informācija par situāciju valstī.

Nolēmums (sankcijas), lietas ietekme attiecībā pret pastāvošo judikatūru

Tiesa pieteicēju pieteikumu apmierināja, uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu.

Galvenās tēzes, atziņas

[15] “Tiesas ieskatā, par īpašu pazīmi, kas personai ir tik svarīga, ka personu nevar spiest no tās atteikties, var tikt atzītas ģimenes saites ar tādu personu, kura tiek pakļauta vajāšanai savas rases, tautības, reliģijas vai politisku uzskatu dēļ, ja konkrētajā valstī vajāšana tiek vērsta ne tikai pret šādu personu individuāli, bet arī visu viņas ģimeni. [..] tiesa atzīst, ka ģimenes locekļi tādai personai, kura no valsts neapkarotu grupējumu puses tiek pakļauta vajāšanai savas izcelsmes dēļ, var veidot īpašu sociālu grupu Patvēruma likuma izpratnē.”

 

Publicēts: 2014-05-30