Kolumbijas Republikas pilsoņa M.H. pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu

Sprieduma datums

2011.gada 22.jūnijs (stājies spēkā 22.06.2011.)

Lietas dalībnieki

Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams,

Pieteicējs – Kolumbijas Republikas (KR) pilsonis M.H. pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Nr. A420481611 (A-04816-11/19),

http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/06_2011/22_06_2011/AL_2206_raj_A-04816-11_19.pdf

Galvenie lietas apstākļi

M.H. ir saņēmis draudu vēstules, kā arī ticis sadurts. Kriminālprocesu neuzsāka, jo M.H. nepazina uzbrucējus. Vēlāk izceļojis uz Itāliju, jo teroristisks grupējums gribējis M.H. nogalināt. LR ieradies ar lidmašīnu, plānojis doties uz Stokholmu. M.H. pase – viltota.

PMLP statusu atteica, jo situācija KR nav saasinājusies tik tālu, lai M.H. dzīvībai pastāvētu draudi plaši izplatītas vardarbības dēļ. M.H. dzīvojis galvaspilsētā, kas neatrodas tiešā militāro grupējumu kontrolē. PMLP uzskata, ka patiesais izceļošanas mērķis bijusi vēlme atrast labi algotu darbu ES.

Galvenie apsvērumi, lēmums

Ņemot vērā, ka M.H. sniedzis pretrunīgas liecības par grupējumiem, kas viņu apdraud, pie tēva Itālijā nodzīvojis 11 mēnešus, militārie grupējumi ilgstoši neturpina vajāt personas, kas atteikušās tiem pievienoties, atzīstams, ka M.H. bailes no vajāšanas nav pamatotas, tādejādi nepastāv priekšnosacījumi bēgļa statusa piešķiršanai, taču, vērtējot vispārējo situāciju KR – augsts vardarbības risks pastāv visā valstī – M.H. varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam. Līdz ar ko M.H. ir tiesīgs iegūt alternatīvo statusu.

Galvenie secinājumi (interpretācija)

Lai atzītu smagu un individuālu draudu esamību personas dzīvībai vai veselībai, nav nepieciešams, lai šī persona pierādītu, ka šie draudi ir vērsti konkrēti pret viņu sakarā ar apstākļiem, kas raksturo viņa individuālo stāvokli. Šādu draudu esamība izņēmuma kārtā var tikt uzskatīta par pierādītu, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe sasniedz tādu līmeni, ka pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka civiliedzīvotāja, ja tas atgrieztos valstī vai reģionā, būtu pakļauts reālam draudu riskam, tāpēc vien, ka viņš atrodas šajā teritorijā.

Atsauce uz ES Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ES tiesību aktiem patvēruma jautājumos, citi

ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Ženēvas Konvencija par bēgļa statusu, UNHCR vadlīnijas par patvēruma meklētājiem, UNHCR starptautisko tiesību tiesu prakses apkopojums bēgļu jautājumos,

ES, Vācijas, Kanādas, Austrālijas tiesu prakses atziņas,

organizāciju “Human Rights Watch”, “Amnesty International” un ASV Valsts departamenta ziņojumi par stāvokli Kolumbijā.

Nolēmums (sankcijas), lietas ietekme attiecībā pret pastāvošo judikatūru

Tiesa pieteicēju pieteikumu apmierināja, uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.

2012.g. ziņojumā “Mapping the national impact of the four initial asylum-related judgments of the EU Court of Justice” (http://helsinki.hu/wp-content/uploads/The-Luxemburg-Court-06-04-2012-final.pdf) spriedums iekļauts kā viens no nacionālo tiesu prakses spriedumiem, kur ņemta vērā ES tiesu prakse – Elgafaji lieta – viena no pirmajām patvēruma lietām ES tiesu praksē, kur skaidrota smagu un individuālu draudu personas veselībai konstatēšana.

Galvenās tēzes, atziņas

[15] “lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas. [..] Lai arī bailes ir personas subjektīvas emocijas, bēgļa statusa iegūšanas kontekstā šīm bailēm ir jābūt arī objektīvi pamatotām. [..] Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, varbūtībai, ka persona tiks vajāta, nav jābūt lielākai kā varbūtībai, ka vajāšana izraidīšanas gadījumā nenotiks. Bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, ja šādām bailēm ir saprātīgs iemesls, ja pastāv saprātīga iespēja, ka persona tiks vajāta.”

Publicēts: 2014-05-30