Irānas Islāma Republikas pilsoņa H.H.. pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu

Sprieduma datums

2012.gada 11.jūnijā (stājies spēkā 11.06.2012.)

Lietas dalībnieki

Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams,

Pieteicējs – Irānas Islāma republikas pilsonis H.H. pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Nr. A420369912 (A03699-12/22),

http://www.tiesas.lv/files/AL/2012/06_2012/11_06_2012/AL_1106_raj_A-03699-12_22.pdf

Galvenie lietas apstākļi

Pieteicējam izcelsmes valstī draud briesmas, jo piedalījies demonstrācijās pret esošo valsts prezidentu.

PMLP norāda, ka pieteicējs patvērumu  pieprasījis tikai pēc viņa aizturēšanas, nevis uzreiz, ierodoties LR. Paskaidrojumos konstatējamas pretrunas.

Pieteicējs nav aktīvi publiski paudis politiskos uzskatus, demonstrācijās piedalījies kopā ar tūkstošiem citu protestētāju, valsts varas pārstāvji pret viņu kā indivīdu nav vērsušies. Ir pamats uzskatīt, ka H.H. policijas uzmanības lokā nonācis saistībā ar līdzdalību vandālisma darbībās.

Galvenie apsvērumi, lēmums

Vērtējot tiesas rīcībā esošās ziņas un iesniegtā tiesas sprieduma saturu, un apstākli, ka varas iestādes par pieteicēju šobrīd nav izrādījušas nekādu interesi, atzīstams, ka Irānas valsts neuzskata pieteicēju par režīma opozicionāru, kurš būtu vajājams tieši viņa politisko uzskatu dēļ, līdz ar to nav izpildījušies priekšnoteikumi bēgļa statusa piešķiršanai.

Taču tiesai ir pamats uzskatīt, ka ar vislielāko varbūtību pieteicējs, atgriežoties Irānā, nonāks tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā viņa mēģinājuma saņemt bēgļa statusu dēļ un tādēļ var tikt pakļauts vardarbībai.

Galvenie secinājumi (interpretācija)

Personas nepatiesa apsūdzēšana un nepamatota ievietošana ieslodzījuma vietā pārkāpj tiesības uz brīvību. Tiesības uz brīvību ir garantētas LR Satversmes 94.pantā, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9.pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.pantā. Tiesas ieskatā arī nepamatota brīvības atņemšana ir atzīstama par smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu un līdz ar to vajāšanu Patvēruma likuma 21.panta izpratnē.

Atsauce uz ES Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ES tiesību aktiem patvēruma jautājumos, citi

ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija; ES 1996.g. 4.marta Kopējās Nostājas, ko Padome izstrādājusi par saskaņotu termina “bēglis” lietojumu 1.pantā 1951.g. 28.jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu; UNHCR rokasgrāmata “Bēgļa statusa noteikšanas procedūra un kritēriji”;

Vācijas, Kanādas, Austrālijas tiesu atziņas var vajāšanu.

Nolēmums (sankcijas), lietas ietekme attiecībā pret pastāvošo judikatūru

Tiesa pieteicēju pieteikumu apmierināja daļēji, uzdeva PMLP izdot lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.

Galvenās tēzes, atziņas

[12] “Lai atzītu, ka vajāšana notiek personas politisko uzskatu dēļ, personai nav obligāti jābūt kādas politiskas partijas biedram vai kā citādi aktīvam politisko uzskatu paudējam. Pietiek ar to, ka vajātāji uzskata, ka personai ir noteikti politiski uzskati. [..] Tādejādi secināms, ka persona var tikt vajāta politisku uzskatu dēļ arī tad, ja personai uzskatu patiesībā nemaz nav, ja vien vajātājs (piemēram, valsts varas iestādes) uzskata, ka persona ir ar konkrētiem politiskiem uzskatiem.”

 

 

Publicēts: 2014-05-30