Noslēdzies Latvijas Cilvēktiesību centra veiktā interneta portālos publicētā satura un komentāru monitoringa otrais posms
Laika posmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2015.gada 1. oktobrim Latvijas Cilvēktiesību centrs (turpmāk – LCC) ar brīvprātīgo jauniešu iesaistīšanos veica interneta ziņu portālos, laikrakstu un žurnālu interneta versijās un sociālajos tīklos publicētā satura un komentāru monitoringa otro posmu, kā arī izskatīja saņemtās sūdzības. Tā mērķis bija identificēt naidīgu saturu interneta vietnēs, ziņot par šādu saturu un pārbaudīt, cik efektīvas ir dažādas ziņošanas metodes. Monitorings tika veikts projekta „NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros.
Monitoringa ietvaros tiek vērtēta interneta satura atbilstība gan portālu lietošanas noteikumiem, gan arī Latvijas normatīvajiem aktiem (gk., Krimināllikuma 78. pantam un 150. pantam). Uzmanība tiek pievērsta saturam, kurā pausti:
- publiski aicinājumi uz vardarbību, naidu, diskrimināciju;
- publiska goda aizskaršana vai neslavas celšana;
- draudu izteikšana pret personu vai personu grupu, sakarā ar to rasi, ādas krāsu, valodu, reliģiju, pilsonību, nacionālo vai etnisko izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, invaliditāti, u.c.;
- ar rasistisku nolūku un publiska tādas ideoloģijas paušana, kas sludina pārākumu vai noniecina vai nomelno kādu personu grupu sakarā ar to rasi, ādas krāsu, valodu, reliģiju, pilsonību, nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Monitoringa laikā tiek izmantotas gan interneta portālu radītās ziņošanas iespējas, gan arī atsevišķos gadījumos - nosūtītas vēstules portālu redakcijām. Tāpat monitoringa ietvaros izskatītas vairākas sūdzības, kas saņemtas no portālu lasītājiem vai sociālo tīklu lietotājiem.
Monitoringa otrā posma rezultāti un secinājumi:
- Monitoringa ietvaros ziņots par 199 naidīga satura materiāliem, t.sk. komentāriem.
- No ziņoto materiālu un komentāru kopskaita dzēsti 41,4%. Tāpat atsevišķos gadījumos bloķētie lietotāji un IP adreses, no kurām sistemātiski publicēts naidīgs saturs. Salīdzinājumam jānorāda, ka monitoringa pirmajā posmā dzēsto materiālu skaits bija ievērojami augstāks un sastādīja 63%.
- Monitoringa periodā ir pieaugusi pašu portālu lasītāju aktivitāte, ziņojot LCC par iespējamu naida kurināšanu internetā.
- Eiropas bēgļu krīzes iespaidā, lielākā grupa pret kuru vērsti naidīgie materiāli un komentāri bija bēgļi - nedaudz vairāk par trešdaļu no visa identificētā naidīgā satura. Šāds saturs izpaudās gan kā aicinājumi uz vardarbību, naidu un diskrimināciju pret šo cilvēku grupu, gan kā bildes vai izteicieni, kas vērsti pret bēgļiem kā pret cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu vai musulmaņiem. Otra lielākā grupa bija seksuālo minoritāšu pārstāvji, kas skaidrojams ar vasarā Rīgā organizēto „EURO PRIDE 2015”. Tālāk seko musulmaņi, krievi, ukraiņi, latvieši, cilvēki ar citu ādas krāsu un ebreji.
- Monitoringa laikā konstatēts, ka atsevišķi ziņu portāli ir ievērojami uzlabojuši sākotnējo komentāru moderēšanu un lietošanas noteikumiem neatbilstošo komentāru dzēšanu, īpaši zem rakstiem par tādiem jutīgiem jautājumiem kā bēgļi un seksuālās minoritātes. Par to liecina, vai nu aizvien biežāk vērojamais uzraksts „komentārs ir dzēsts” vai arī citu lietotāju sūdzības, ka ir dzēsts viņu agrāk publicēts komentārs. Tāpat vērojams, ka aizvien biežāk zem šādiem rakstiem tiek slēgta komentēšanas iespēja (galvenokārt, pēc liela apjoma naidīgu komentāru) vai arī tiek noņemta komentēšanas iespēja nereģistrētiem lietotājiem (vai nu uzreiz, vai pēc liela naidīgu komentāru skaita). Pie rakstiem par bēgļiem, delfi.lv vairs nedod iespēju komentēt nereģistrētiem lietotājiem.
- Monitorings apliecināja, ka savlaicīgu portālu reaģēšanu uz naidu izraisošiem komentāriem var ietekmēt raksta saturs, komentāru skaits un diennakts laiks. Joprojām problemātiska ir komentāru dzēšana brīvdienās. Tāpat, ziņojot par komentāriem pie vecākiem rakstiem (piem., pēc brīvdienām vai nākamajā dienā), tie visbiežāk netiek dzēsti.
- Portāliem, kuriem nav ziņošanas iespējas, tika nosūtītas vēstules ar lūgumu izvērtēt komentāru saturu un atbilstību to lietošanas noteikumiem. Laba sadarbība monitoringa ietvaros izveidojusies ar portāliem kasjauns.lv, lsm.lv, ir.lv, diena.lv un vesti.lv. Tomēr atsevišķi portāli, piemēram, reģionālie mediji vai nra.lv, uz šādām vēstulēm nereaģē. Lai uzlabotu ziņošanas iespējas un nodrošinātu ātrāku un efektīvāku naidīga satura izvērtēšanu un dzēšanu, ar vairākiem portāliem pārrunāta iespēja ieviest ziņošanas pogu.
- Atsevišķiem portāliem, t.sk. sabiedriskā medija portālam lsm.lv, joprojām nav izstrādāti visaptveroši lietošanas noteikumi, kas skaidri nosaka aizliegumu publicēt komentārus un materiālus, kas aicina uz diskrimināciju, vardarbību vai veicina neiecietību.
Kontaktinformācija: 670939290 vaioffice@humanrights.org.lv
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapā: http://www.sif.lv/. EEZ Finanšu instrumenta mājas lapās http://www.eeagrants.lv/ (latviešu valodā) un www.eeagrants.org
Publicēts: 2015-10-20