Atklāta vēstule Latvijas valdībai
God. A.Kalvīša kungs!
Mēs, zemāk parakstījušies, pārstāvam cilvēktiesību organizācijas, kas strādā, lai veicinātu cilvēku ar garīgiem traucējumiem tiesību ievērošanu un aizstāvību gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Tādēļ mēs savu organizāciju vārdā vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz vairākiem jautājumiem saistībā ar notikušo traģēdiju Reģu sociālās aprūpes centrā, kur ugunsgrēkā aizgāja bojā 25 centra iemītnieki ar garīga rakstura traucējumiem.
Ir ļoti grūti noticēt, ka 21. gadsimtā šāda traģēdija vēl arvien iespējama valstī, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts un kuras valdība uzskata, ka sociālās aprūpes centri personām ar garīga rakstura traucējumiem atbilst visiem starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.
Mēs pieprasām atbildīgajām institūcijām sākt visaptverošu un nopietnu izmeklēšanu, lai noskaidrotu traģēdijas cēloņus, kā arī personas, kam par to jāuzņemas atbildība. Mēs uzskatām, ka bēdīgajam Reģu traģēdijas piemēram jānovērš līdzīgas nelaimes citos sociālās aprūpes centros un jābūt par iemeslu tam, lai valdība beidzot noteiktu konkrētus drošības standartus un vadlīnijas par nepieciešamo personāla daudzumu naktīs. Saskaņā ar Latvijas saistībām, ko nosaka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. pants, attiecīgajām institūcijām jārosina neatkarīgas iestādes veikta steidzama un efektīva izmeklēšana.
Reģu traģēdijai jākļūst par pagrieziena punktu Latvijas garīgās veselības aprūpes reformā un jārosina Latvijas valdību pārdomāt cilvēku ar garīgiem traucējumiem aprūpes mērķus un kvalitāti. Latvijā personu ar garīgiem traucējumiem veselības un sociālā aprūpe savā attīstības stadijā vēl arvien atrodas tālu no citām Eiropas valstīm. Diemžēl šo cilvēku aprūpē vēl arvien dominē vecais padomju sistēmas modelis, kur cilvēki tika izolēti lielās ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās, kas bieži vien tika izvietotas lauku rajonos, tālu projām no lielajām pilsētām.
Reģu traģēdija skaidri parāda, ka pašreizējā aprūpes forma nesniedz ne drošību, ne kvalitāti, tādēļ tai jārosina mainīt valdības iekšējo politiku no izslēgšanas un izolēšanas uz iekļaušanu un integrāciju. Labklājības ministres Dagnijas Staķes nodoms pieprasīt valdībai piešķirt 4,4 miljonu latu finansējumu jauna sociālās aprūpes centra celtniecībai, palielinot tajā vietu skaitu no līdzšinējiem 90 uz 126 ir absolūtā pretrunā centieniem atbalstīt sabiedrībā balstītu garīgās veselības aprūpi un pretrunā katra indivīda ar garīga rakstura traucējumiem tiesībām dzīvot sabiedrībā. Šīs tiesības ir skaidri noteiktas saistošā starptautiskajā līgumā, kura izstrādē piedalījās arī Latvija, respektīvi, ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām 19(a). pantā, kas nosaka, ka „cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja izvēlēties dzīvesvietu un kur un ar ko dzīvot uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar citiem un viņi nav spiesti dzīvot speciālās institūcijās”.
2005. gada janvārī Latvija kopā ar citām Eiropas valstīm parakstīja Pasaules Veselības organizācijas Garīgās veselības deklarāciju un Garīgās veselības rīcības plānu, kurā atgādināts, ka „21. gadsimtā nav vietas necilvēcīgai un pazemojošai aprūpei lielās institūcijās: pieaudzis to valstu skaits, kas ir slēgušas daudzas savas lielās institūcijas un šobrīd efektīvi ievieš sabiedrībā balstītās aprūpes pakalpojumus.”
Mēs pieprasām Latvijas valdībai koncentrēt uzmanību uz atbalstu sabiedrībā balstītas aprūpes pakalpojumu personām ar garīgās attīstības un psihiskās veselības traucējumiem izveidei tā vietā, lai turpinātu investēt institucionālajā aprūpē. Latvijas Cilvēktiesību centra 2004. gada jūnijā „Reģos” veiktās cilvēktiesību monitoringa vizītes laikā intervētais aprūpes centra personāls atzina, ka 10 aprūpes centru iemītnieki varētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā. Šiem cilvēkiem bija jādod iespēja! Diemžēl viņi līdz tai nenonāca.
2007. gada 27. februārī.
Ieva Leimane-Veldmeijere, biedrība „Latvijas Cilvēktiesību centrs”
Jekaterina Jeremejeva, Latvijas Māsu asociācijas Psihiatrijas māsu apvienība
Skaidrīte Pudāne, biedrība „Paspārne”
Ligita Embrekte, Starpnozaru sadarbības biedrība „Daiva”
Gunta Anča, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO
Irīna Rulle, Latvijas Asociācija „Rūpju bērns”; biedrība „Saule” cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem
Brigita Siliņa, biedrība „Gaismas stars”, atbalsta grupa klientiem ar garīgās veselības traucējumiem un to piederīgajiem
Antra Siliņa, biedrība „Latvijas iniciatīvas grupa psihiatrijā”
Māris Grāvis, biedrība „Rīgas pilsētas „Rūpju bērns””
Jurijs Lanavojs, dienas centrs cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem „Saime”
Karina Kaktiņa, fonds „Kopā”
Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”
Robert Van Voren, Global Initiative on Psychiatry (Nīderlande)
Dovile Juodkaite, Global Initiative on Psychiatry, Vilnius regional office (Lietuva)
Oliver Lewis, Mental Disability Advocacy Center (Ungārija)
Judith Klein, Mental Health Initiative of Open Society Institute (Ungārija)
European Coalition for Community Living (Beļģija)
Publicēts: 2007-02-27