X pret Poliju (2021) - aizgādības tiesību atņemšana mātei ar homoseksuālo orientāciju

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse

Gads: 2021 | Ievietošanas datums: Dec. 13, 2021

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021.gada 16.septembra spriedums lietā nr. 20741/10

Lietas būtiski fakti

Iesniedzēja X ir Polijas pilsone, kurai ir četri bērni no viņas laulības ar Y. X un Y laulība tika šķirta, jo X ir izveidojušas attiecības ar sava dzimuma pārstāvi. Pēc laulības šķiršanas ar tiesas lēmumu Y jeb bērnu tēvam tika piešķirtas atsevišķās aizgādības tiesības pār visiem bērniem.  Šīs tiesvedības laikā tiesa ir veikusi divus abu vecāku novērtējumus, kuru laikā X tika uzdoti jautājumi, vai viņa ir homoseksuāla, vai viņai ir dzimumattiecības ar Z u.tml.

Iesniedzēja X pārsūdzēja tiesas lēmumu, uzsverot, ka viņa vienmēr ir bijusi galvenā bērnu aprūpētāja un ka viņas bijušais vīrs kopš šķiršanās nav pavadījis laiku ar bērniem. 2008. gada janvārī apelācijas sūdzība tika noraidīta, neskatoties uz to, ka iesniedzējas bijušais vīrs ierosināja X saglabāt aizgādību pār jaunāko bērnu. 2008. gada aprīlī X lūdza pārskatīt aizgādības lēmumu attiecībā uz viņas jaunāko bērnu.  Tiesa, balstoties uz ekspertu atzinumiem, kas tika izvērtēti arī iepriekšējā tiesvedībā, uzskatīja, ka iesniedzēja “pārmērīgi koncentrējās uz sevi un viņas attiecībām ar savu draudzeni”. 2009. gada 8. jūnijā tiesa noraidīja X pieteikumu par aizgādības lēmuma grozīšanu un par vecāku un aizgādības tiesībām pār jaunāko bērnu. Tiesa nolēma, ka septiņgadīgajam dēlam ir jāturpina dzīvot kopā ar saviem brāļiem un māsām un tēvu, lai viņš emocionāli un sociāli attīstās atbilstoši savām vajadzībām, norādot, ka šis lēmums ir "pamatots ar pašreizējo posmu bērna attīstībā un tēva lielāko lomu [bērna] vīrieša parauga veidošanā”.

X pārsūdzēja tiesas lēmumu, apgalvojot, ka bērnu pieskata galvenokārt viņas māsas un vecvecāki. Viņa uzskatīja, ka tiesa nav ņēmusī vērā bērna intereses, bet pieņēmusi lēmumu ņemot vērā vīra homofobiskos uzskatus, viedokļus, ko viņš bija paudis bērniem, tiesām un ekspertiem. X apgalvoja, ka galvenais tiesas lēmuma pamatojums bijis viņas attiecības ar citu sievieti un diskriminācija, kura balstās uz iesniedzējas seksuālitāti. Apgabaltiesa apelāciju noraidīja.

Iesniedzēja iesniedza prasību ECT atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 14. pantu (diskriminācijas aizliegums) kopsakarā ar 8. pantu (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi), norādot, ka nacionālās tiesas ir atteikušās viņai piešķirt aizgādību pār savu jaunāko bērnu, pamatojoties uz viņas seksuālo orientāciju.

ECT spriedums

Tiesa atzina, ka saskaņā ar Konvencijas 14. pantu diskriminācijas aizliegums attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar seksuālo orientāciju. Tiesa arī atzina, ka, tāpat kā atšķirīgai attieksmei dzimuma dēļ, arī atšķirīgai attieksmei seksuālās orientācijas dēļ ir nepieciešams “īpaši pārliecinošs un stiprs pamatojums”. Valsts rīcības brīvība, gadījumos kad atšķirīga attieksme uz pamatota ar personas dzimumu vai seksuālo orientāciju, ir šaura. Tiesa uzsvēra, ka atšķirīga attieksme ir diskriminējoša, ja tai nav objektīva un saprātīga pamatojuma, citiem vārdiem sakot, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja nav ievērots samērīgums starp izmantotajiem līdzekļiem mērķa sasniegšanā [70].

Tāpat Tiesa uzsvēra, ka atbilstoši Konvencijas 8.pantam bērnu un vecāku kopā būšana ir ģimenes dzīves pamatelements. Tādēļ šo tiesību ierobežojumam arī jābūt pamatotam ar leģitīmu mērķi un jābūt nepieciešamam sabiedrībā [71].

Tiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesas spriedumā dominēja atsauces uz iesniedzējas homoseksualitāti un attiecībām ar Z [76]. Pirmajā ekspertu atzinumā tika secināts, ka pieteicējai būtu iespējams audzināt savus bērnus, ja viņa “izlēmīgi labotu savu attieksmi un izslēgtu savu draudzeni no ģimenes dzīves”. Otrajā ekspertu atzinumā eksperts atklāti iztaujāja iesniedzēju par viņas intīmajām attiecībām ar Z un secināja, ka bērni labprātāk dzīvotu kopā ar tēvu [74].

Šie divi viedokļi bija pamatā spriedumam, kas visus četrus bērnus nodeva viņu tēva aprūpē un ierobežoja iesniedzējas vecāku tiesības. Tiesa secināja, ka tiem pašiem ekspertu atzinumiem un pirmajam spriedumam bija izšķiroša nozīme nacionālajā tiesvedībā par jaunākā bērna aizgādību. Neskatoties uz to, ka tika uzskatīts, ka iesniedzējai un viņas bijušajam vīram ir līdzīgas vecāku spējas, tiesas bija atteikušās mainīt savu nostāju attiecībā uz jaunākā bērna aizgādību, pamatojoties uz diviem galvenajiem argumentiem – visu kopā dzīvojošo brāļu un māsu priekšrocības dzīvot kopā un vīrieša parauga nozīme zēna audzināšanā.

Tiesa atzina, ka Iesniedzējas seksuālā orientācija un attiecības ar citu sievieti bija nacionālo tiesu argumentācijas pamatā. Līdz ar to Tiesa nosprieda, ka ir Konvencijas 14. panta pārkāpums kopsakarā ar 8. pantu. Tiesa nosprieda, ka izmaksāt Iesniedzējai  EUR 10 000 (desmit tūkstošus eiro) kompensāciju par morālo kaitējumu.