Talsu rajona tiesas 2018.gada 10. janvāra spriedums lietā Nr. K36-0023-18

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » LATVIJAS TIESU SPRIEDUMI » Krimināllikuma 150. panta lietas

Gads: 2021 | Ievietošanas datums: jūnijs 29, 2021

Sprieduma datums

2018. gada 10. janvāris

Atsauce

Talsu rajona tiesas 2018.gada 10. janvāra spriedums lietā Nr. K36-0023-18

Būtiskie fakti lietā

2017.gada 17.maijā /pers. A/, atrodoties Dundagā, sociālajā tīklā www.facebook.com savā profilā, iesaistoties diskusijā ar sociālā tīkla lietotājiem, ievietoja aicinājumu ar sekojošu tekstu: “Mans uzskats ir tāds- Piderasiem un lesbietēm nav vietas normālā sabiedrībā. Un tiesību viņiem nav nekādu. Lai priecājas ka neesamislāma valsts – sen būtu akmeņiem nomētāti. Iedomājušies ka ir nez kādas minoritātes un var visu. Drīz jau pieprasīs laišos iekļauj pie īpaši aizsargājamām sugām. Pie sienas un miers – nav ko auklēties. Un visus šitos morālos kropļus un viņu aizstāvjus nozākāt kur vien var lai nečakarē normāliem dzīvi!!”.

Personas aizstāvība

Persona atzina savu vainu daļēji, jo neuzskata, ka būtu aicinājis uz vardarbību. Persona uzskata, ka demokrātiskā valstī viedokļa paušana nav aizliegta un ka komentārs tika publicēts ar nolūku aizstāvēt kristīgi domājošu fotogrāfi, kura atteicās sniegt pakalpojumus lesbiešu pārim. Persona atzīst, ka komentāra pēdējā frāze ar aicinājumu nozākāt seksuālās minoritātes nebija jāraksta.

Tiesas nolēmums

Tiesa konstatēja  tiešu nodomu – persona apzināti vēršas pret konkrētu sociālo grupu, apzinās savu rīcību, un izraisa naidu sabiedrībā. Tiesa atzina, ka, balstoties uz Krimināllikuma 150. pantu, viedokļu apmaiņa neietver naida runu, bet frāzes “(..) pie sienas un miers – nav ko auklēties” un “(..) un visus šitos morālos kropļus un viņu aizstāvjus nozākāt kur vien var lai nečakarē normāliemdzīvi!!!” apstiprina personas naidīgo attieksmi un satur aicinājumu vērsties pret seksuālajām minoritātēm. Tiesa uzsvera, ka naids ir noturīgas jūtas, kam ir raksturīgs ļaunums, nelabvēlīga un agresīva attieksme pret cilvēkiem un parādībām sabiedrībā. Tika secināts, ka persona ir paudusi tieši šādu attieksmi, līdz ar to komentārs satur naida runas pazīmes. Vienlaikus šāds komentārs aizskar minētās grupas pārstāvjus, kas var izraisīt naidīgu attieksmi, tādējādi izraisot nesaticību sabiedrībā. Izteikuma agresīvais un kategoriskais raksturs pierāda personas vēlēšanos atklāti un aizskaroši paust savu nepatiku pret seksuālajām minoritātēm. Tomēr, tiesai nebija pamata atzīt, ka apsūdzētājam tieši vēršoties pret seksuālo minoritāšu kā sociālās grupas pašcieņu, būtu nodarījis tādu kaitējumu sabiedriskās saskaņas un iecietības interesēm, lai viņam piespriestu kriminālsodu.

Lietas iznākums

Persona tika aitzīta par vainīgu Krimināllikuma 150. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Tomēr tā tika atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 58. panta pirmo daļu (maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums) un 59. panta trešo daļu.

Datubāze

No 1. 01.2021 līdz 31.12.2022. datubāze par diskriminācijas un naida runa/naida noziegumu jautājumiem tiek papildināta projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība". Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds"

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datubāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.