Starptautiskās darba organizācijas Konvencija Nr.111 (Diskriminācija darba un nodarbošanās jomā)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Likumdošana » Konvencijas

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 5, 2012

Starptautiskās darba organizācijas Konvencija Nr.111 (Diskriminācija darba un nodarbošanās jomā) (1958), Latvijā ratificēta 1992.gada 27.janvāra

Pieņēmusi Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālā konference 1958. gada 25. jūnijā tās četrdesmit ceturtajā sesijā

Stāšanās spēkā: 1960. gada 15. jūnijā saskaņā ar 8. pantu

Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālā konference,

 Starptautiskā darba biroja Vadošās institūcijas sasaukta Ženēvā, savā četrdesmit ceturtajā sesijā 1958. gada 4. jūnijā, un,

izlemjot par noteiktu ieteikumu pieņemšanu pret diskrimināciju nodarbinātības un profesiju jomā, kas ir ceturtais jautājums sesijas darba kārtībā, un,

nosakot, ka šiem ieteikumiem jāiegūst starptautiskas konvencijas forma, un,

ņemot vērā, ka Filadelfijas deklarācija apstiprina, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no rases, ticības vai dzimuma ir tiesības tiekties gan pēc viņu materiālās labklājības, gan garīgās attīstības uzlabošanas, brīvības un pašcieņas, ekonomiskās drošības un vienlīdzīgu iespēju apstākļiem,

turklāt ņemot vērā, ka diskriminācija veido tiesību pārkāpšanu, kas deklarētas Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā,

pieņem šajā tūkstoš deviņi simti piecdesmit astotā gada divdesmit piektajā jūnija dienā sekojošo Konvenciju, uz kuru var atsaukties kā uz 1958. gada Diskriminācijas ( nodarbinātības un profesijas) konvenciju:

 

1. pants

 

            1. Šīs Konvencijas mērķos termins “diskriminācija “ ietver:

 

            (a) jebkāda veida atšķirību, izslēgšanu vai priekšrocību, kas noteikta, pamatojoties uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, reliģiju, politiskajiem uzskatiem, nacionālo vai sociālo izcelšanos, kas atņem vai ierobežo vienlīdzīgas iespējas vai attieksmi nodarbinātībā vai amatā;

 

            (b) citu šādu atšķirību, izslēgšanu vai priekšrocību, kas atņem vai ierobežo iespēju vai attieksmes vienlīdzību nodarbinātībā vai profesijā, ko var noteikt attiecīgā Dalībvalsts pēc konsultācijām ar darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām, kur tādas eksistē, un ar citām atbilstošajām organizācijām.

 

            2. Jebkāda atšķirība, izslēgšana vai priekšrocības noteiktā darbā, kas balstītas uz tam dabiski piemītošajām prasībām, netiks uzskatītas par diskrimināciju.

 

            3. Šīs Konvencijas mērķos termini “nodarbinātība “ un “amats “ ietver profesionālās apmācības, nodarbinātības un noteiktu amatu pieejamību, kā arī nodarbinātības noteikumus un apstākļus.

 

2. pants

 

            Katra Dalībvalsts, kurai šī Konvencija ir spēkā, apņemas paziņot un īstenot nacionālo politiku, kuras mērķis ir veicināt ar metodēm, kas atbilst nacionālajiem apstākļiem un praksei, iespēju un attieksmes vienlīdzību nodarbinātībā un amatā, lai izskaustu jebkādu diskrimināciju šajā sakarā.

 

3. pants

 

            Katra Dalībvalsts, kurai šī Konvencija ir spēkā, apņemas ar nacionālajiem apstākļiem un praksei atbilstošām metodēm:

 

            (a) censties panākt uzņēmēju un strādnieku organizāciju un citu atbilstošu organizāciju sadarbību, lai veicinātu šīs politikas pieņemšanu un ievērošanu;

 

            (b) pieņemt tādus likumus un veicināt tādas izglītības programmas, kuras aprēķinātas, lai nodrošinātu šīs politikas pieņemšanu un ievērošanu;

 

            (c) atcelt jebkurus likumu noteikumus un labot jebkuras administratīvās instrukcijas un praksi, kas nav savienojama ar šo politiku;

 

            (d) nodarbinātības politiku īstenot tiešā nacionālās varas institūcijas uzraudzībā;

 

            (e) nodrošināt profesionālās orientācijas, profesionālās apmācības un iecelšanas amatā politikas ievērošanu nacionālās varas institūcijas vadībā;

 

            (f) savos ikgadējos ziņojumos par Konvencijas piemērošanu norādīt pasākumus, kas veikti, lai īstenotu šo politiku, un šādas rīcības rezultātus.

 

4. pants

 

            Jebkādi pasākumi, kas ietekmē personu, kura ir pamatoti turēta aizdomās par iesaistīšanos vai ir iesaistījusies darbībā, kas kaitē valsts drošībai, netiek uzskatīti par diskriminējošiem, ja vien attiecīgajai personai būs tiesības iesniegt par to sūdzību kompetentai institūcijai, kas nodibināta saskaņā ar nacionālo praksi.

 

5. pants

 

            1. Speciāli aizsardzības vai palīdzības pasākumi, kas noteikti citās konvencijās vai rekomendācijas, ko pieņēmusi Starptautiskā darba konference, netiks uzskatīti par diskriminējošiem.

 

            2. Katra Dalībvalsts drīkst pēc konsultācijām ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizācijām, kur tādas pastāv, noteikt, ka citi īpaši pasākumi, kas paredzēti, lai apmierinātu to personu prasības, kuras tādu iemeslu dēļ kā dzimums, vecums, darba nespēja, atbildība par ģimeni, sociālais vai kultūras statuss ir vispārēji atzītas par tādām, kurām pienākas speciāla aizsardzība vai palīdzība, netiks uzskatīti par diskrimināciju.

 

6. pants

 

            Katra Dalībvalsts, kura ratificē šo Konvenciju, apņemas piemērot to savām pie metropoles nepiederošajām teritorijām saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas Statūtiem.

 

7. pants

 

            Šīs Konvencijas oficiālās ratifikācijas dokumenti tiks nosūtīti reģistrācijai Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektoram.

8. pants

 

            1. Šī Konvencija būs saistoša tikai tām Starptautiskās darba organizācijas Dalībvalstīm, kuru ratifikācijas ir reģistrējis Ģenerāldirektors.

 

            2. Tā stāsies spēkā divpadsmit mēnešus pēc datuma, kurā Ģenerāldirektors būs reģistrējis divu Dalībvalstu ratifikācijas.

 

            3. Pēc tam šī Konvencija stāsies spēkā jebkurai Dalībvalstij divpadsmit mēnešus pēc datuma, kurā tikusi reģistrēta tās ratifikācija.

 

9. pants

 

            1. Dalībvalsts, kura ratificējusi šo Konvenciju, var denonsēt to pēc desmit gadu perioda notecēšanas no datuma, kurā šī Konvencija pirmo reizi stājusies spēkā, ar dokumentu, kas nosūtīts reģistrācijai Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektoram. Šāda denonsēšana nestāsies spēkā vienu gadu pēc datuma, kurā tā ir reģistrēta.

 

            2. Katrai Dalībvalstij, kas ratificējusi šo Konvenciju un kas gada laikā, kas seko desmit gadu perioda notecēšanai kā minēts iepriekšējā daļā, neizmanto denonsēšanas tiesības kā noteikts šajā pantā, Konvencija būs saistoša vēl desmit gadus ilgam laika posmam un pēc tam to drīkst denonsēt pēc katra desmit gadu ilga perioda notecēšanas saskaņā ar šā panta noteikumiem.

 

10. pants

 

            1. Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektoram jāpaziņo visiem Starptautiskās darba organizācijas Dalībniekiem par visu ratifikāciju reģistrēšanu un denonsēšanu, kuras viņam nosūtījuši Organizācijas Dalībnieki.

 

            2. Paziņojot Organizācijas Dalībniekiem par otrās viņam nosūtītās ratifikācijas reģistrāciju, Ģenerāldirektoram jāvērš Organizācijas Dalībnieku uzmanība uz datumu, kurā šī Konvencija stājas spēkā.

 

11. pants

 

            Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektoram jānosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrācijai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu, pilnīgs saraksts visu ratifikāciju un denonsēšanas aktu saraksts, kuras viņš reģistrējis saskaņā ar iepriekšējo pantu noteikumiem.

 

12. pants

 

            Laika posmos, kā tā var uzskatīt par nepieciešamu, Starptautiskā darba biroja Vadošā institūcija iesniegs Ģenerālajai konferencei ziņojumu par šīs Konvencijas darbību un izskatīs nepieciešamību ietvert Konferences dienas kārtībā jautājumu par tās pārskatīšanu daļēji vai kopumā.

 

13. pants

 

            1. Ja Konference pieņems jaunu Konvenciju, kas pārskatīs šo Konvenciju pilnībā vai daļēji, ja vien jaunā Konvencija nenosaka savādāk, tad :

 

            (a) ja Dalībvalsts ratificēs jauno pārskatīto Konvenciju, tas ipso iure (lat. – juridiski), ietvers šīs Konvencijas tūlītēju denonsēšanu, ņemot vērā arī augstāk minētos 9. panta noteikumus, ja un kad jaunā pārskatītā Konvencija stāsies spēkā;

 

            (b) ar datumu, kad jaunā pārskatītā Konvencija stāsies spēkā, šī Konvencija vairs nebūs pieejama Dalībvalstu ratificēšanai.

 

            2. Šī Konvencija jebkurā gadījumā paliks spēkā tās esošajā formā un pēc satura tām Dalībvalstīm, kuras to ir ratificējušas, bet nav ratificējušas pārskatīto Konvenciju.

14. pants

 

            Šīs Konvencijas teksti angļu un franču valodās ir vienlīdz autoritatīvi.

Augstāk izklāstīto Konvencijas autentisko tekstu Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālā konference ir atbilstoši pieņēmusi tās četrdesmit ceturtajā sesijā, kas notika Ženēvā un tika paziņota par slēgtu 1958. gada divdesmit sestajā jūnija dienā.

Tam ticot, mēs esam pievienojuši savus parakstus šajā 1958. gada piektajā jūlija dienā.