R.S. pret Rīgas Jauno Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luterisko draudzi (2006-2007)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Latvijas tiesu prakse

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: jūnijs 25, 2012

(2006., Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, 2006., Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, 2007., LR Augstākās tiesas Senāts, 2007., Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, mierizlīgums)

R.S. 2005. gada 30. decembrī vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību pret Rīgas Jauno Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luterisko draudzi par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas piedziņu par piespiedu darba kavējuma laiku un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu 2 000 LVL apmērā.

2003. gada 2. janvārī R.S uz nenoteiktu laiku noslēdza darba līgumu ar Rīgas Jauno Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luterisko draudzi un tika pieņemts darbā par draudzes evaņģēlistu. 2005. gada 3. decembrī R.S. saņēma darba devēja uzteikumu, kurā bija norādīts, ka tiek likvidēts evaņģēlista amats un viņam nav iespējams piedāvāt citu amatu. Uzteikums bija pamatots ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu (sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu). Vēlāk Draudze grozīja uzteikuma pamatojumu, nosakot, ka darba līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz Reliģisko organizāciju likuma 14. panta pirmo daļu. R.S. uzskatīja, ka galvenais darba devēja uzteikuma iemesls ir viņa invaliditāte un ka ir diskriminēts uz invaliditātes pamata. Draudze prasību neatzina un diskrimināciju uz invaliditātes pamata noliedza.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2006. gada 25. aprīļa spriedumu prasību noraidīja. Tiesa norādīja, ka R.S. bija pieņemts darbā par garīgo darbinieku un reliģiskās organizācijas lēmums par garīgā darbinieka atcelšanu no amata neatkarīgi no tā pamatojuma ir pietiekams pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai, neatkarīgi no darba līguma nosacījumiem. Tiesa nekonstatēja diskriminācijas faktu.        

R.S. spriedumu pārsūdzēja, taču  Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2006. gada 23. oktobrī viņa prasību noraidīja. Tā uzskatīja, ka darba līguma noslēgšana ar evaņģēlistu, kurš ir garīgais darbinieks nav pretrunā ne Reliģisko organizāciju likuma, ne Baznīcas Satversmes normām. Tiesa uzskatīja, ka attiecībā pret draudzes garīgajiem darbiniekiem kā speciālais likums piemērojams Reliģisko organizāciju likums neatkarīgi no tā, vai draudze ir noslēgusi atsevišķu darba līgumu ar garīgo darbinieku, vai arī viņš savus pienākumus veic bez atlīdzības. Tiesa arī uzskatīja, ka atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums lietā nav pierādīts. Tiesu kolēģija nekonstatēja, ka darba attiecību pārtraukšana ar Prasītāju notikusi viņa invaliditātes dēļ.

R.S iesniedza kasācijas sūdzību un 2007. gada 11. aprīlī Augstākās tiesas Senāts pasludināja spriedumu ar kuru atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un lietu nodeva jaunai izskatīšanai. Senāts atzina, ka tā kā darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas uz darba līguma pamata, Darba likums un citi darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa. Apelācijas instances tiesa kļūdaini esot secinājusi, ka pušu noslēgtais darba līgums Atbildētājam Darba likuma noteiktā regulējuma aspektā nav saistošs. Senāts norādīja, ka apelācijas instances tiesas motīvs, ka atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums lietā nav pierādīts, ir pretrunā Darba likuma 29. panta trešās daļas noteikumiem, saskaņā ar kuriem, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi.

2007. gada 29. novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija apstiprināja mierizlīgumu, ar kuru tika noteikts, ka Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā draudze apņemas R.S. izmaksāt kompensāciju 3 000 LVL.[1]