Pamati, uz kādiem aizliegta diskriminācija
Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Diskriminācija » Diskriminācijas jomas un pamati
Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 5, 2012
Svarīgs aspekts, lai konstatētu diskrimināciju, ir aizliegta pamata pastāvēšana. Gadījumā, ja cilvēks uzskata, ka pret viņu vērsta atšķirīga attieksme, ir jānosaka pamats, kura dēļ tas noticis. Eiropas Savienības direktīvas un Lisabonas līgums[1] izceļ sešus galvenos aizliegtos diskriminācijas pamatus: dzimums, rase vai etniskā izcelsme, reliģiskā vai cita pārliecība, invaliditāte, vecums un seksuālā orientācija. Tomēr atsevišķi Latvijas likumi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta ietver daudz plašāku pamatu uzskaitījumu.
Latvijas Darba likums aizliedz diskriminēt cilvēkus, balstoties uz šādiem pamatiem: rase, ādas krāsa, dzimums, vecums, invaliditāte, reliģiskā, politiskā vai cita pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi.
Lai pret cilvēku vērstu atšķirīgu attieksmi, iemesls nedrīkst būt iepriekš nosauktie pamati. Dažos gadījumos diskriminācija var notikt arī kāda šajā uzskatījumā neminēta pamata dēļ (proti, citu apstākļu dēļ). Tomēr tas nenozīmē, ka citos apstākļos var iekļaut jebkuras pazīmes.