NH PRET ASSOCIAZIONE AVVOCATURA PER I DIRITTI LGBTI (2020)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Eiropas Savienības tiesas prakse

Gads: 2022 | Ievietošanas datums: jūnijs 1, 2022

NH PRET ASSOCIAZIONE AVVOCATURA PER I DIRITTI LGBTI – RETE LENFORD (lieta C-507/18, 2020. gada 23. aprīļa Eiropas Savienības Tiesas spriedums)

Lietas fakti:

NH ir advokāts un Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI – Rete Lenford (turpmāk – “Associazione”) ir advokātu apvienība, kas tiesā aizstāv lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI personas) tiesības. [16] NH radio intervijas laikā paziņoja, ka viņš savā advokātu birojā nevēlas nedz pieņemt darbā homoseksuālas personas, nedz ar tām sadarboties. [18] Associazione cēla prasību pret NH Bergamo tiesā (Tribunale di Bergamo)Itālijā, uzskatot, ka viņš ir izteicis diskriminējošus komentārus pret iespējamiem darba ņēmējiem viņu seksuālās orientācijas dēļ. [17] Associazioneapgalvoja, ka NH pārkāpa Leģislatīvā dekrēta Nr. 216 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu (diskriminācijas aizliegums). Leģislatīvais dekrēts Nr. 216 transponē Itālijas tiesībās Eiropas Savienības Padomes Direktīvu 2000/78 (turpmāk – Direktīva). Direktīvas mērķis ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju, tostarp seksuālās orientācijas dēļ attiecībā uz “nodarbinātību un profesiju.” [36]

Pirmās instances tiesa, atzina NH rīcību par prettiesisku un piesprieda NH samaksāt Associazione 10 000 EUR kā zaudējumu atlīdzību. [18] Tā kā NH apelācijas sūdzība tika noraidīta, viņš iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā kasācijas tiesā, (Corte suprema di cassazione)kas ir iesniedzējtiesa. [20] NH apgalvoja, ka radio intervijas laikā viņš izteica viedokli par advokāta profesiju nevis kā darba devējs, bet gan kā parasts pilsonis, un ka strīdīgie paziņojumi nebija saistīti ar nekādu faktisku profesionālo kontekstu. [20]

 Augstākā kasācijas tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Eiropas Savienības tiesai (turpmāk – Tiesa) šādus prejudiciālus jautājumus: [27]

1. Vai Direktīva ir jāsaprot tā, ka tai ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru apvienība kā Associazioneneatkarīgi no tās peļņas gūšanas mērķa ir automātiski tiesīga celt prasību tiesā pat, ja nevar noteikt cietušo personu? [59]
2. Vai Direktīvas jēdziens “nosacījumi darba [..] un profesijas iegūšanai” ietver paziņojumus kā NH paziņojumi, kuri izteikti, lai gan nenotika vai nebija plānota pieņemšana darbā? [29]

 Spriedums:

 Pirmais jautājums

Tiesa atzina, ka Direktīva nav jāsaprot tā, ka tai ir pretrunā Itālijas tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru Associazioneneatkarīgi no tās peļņas gūšanas mērķa ir automātiski tiesīga celt prasību tiesā pat, ja nevar noteikt cietušo personu. [65] Direktīvā nav noteikti nosacījumi, kuri apvienībai būtu jāizpilda, lai tā būtu tiesīga uzsākt tiesvedību par no Direktīvas izrietošo pienākumu izpildi, ja neviena cietusī persona nav nosakāma. [63]

Tādējādi dalībvalstis var pieņemt tādus noteikumus, kas ir labvēlīgāki vienlīdzīgas attieksmes principa aizsardzībai nekā Direktīvā paredzētie noteikumi. [62] Dalībvalstīm jāizlemj, ar kādiem nosacījumiem apvienības var uzsākt tiesvedību, lai konstatētu ar Direktīvu aizliegtu diskrimināciju. [64] Dalībvalstīm būtu svarīgi noteikt, vai apvienības peļņas gūšanas mērķa esamība vai neesamība ietekmē tās tiesības celt prasību tiesā. [64] Kā arī dalībvalstīm būtu jāprecizē sankcijas, kas var tikt piemērotas tiesas procesa rezultātā, kurām saskaņā ar Direktīvas 17. pantu ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. [64]

Otrais jautājums

Tiesa norādīja, ka lai gan radio intervijas brīdī nenotika nekādas pārrunas par pieņemšanu darbā, tas nenozīmē, ka paziņojumi kā tie, kurus izteica NH, neietilpst Direktīvas materiālajā piemērošanas jomā. [42] Lai jēdzienā “nosacījumi darba [..] un profesijas iegūšanai” ietilptu NH paziņojumi ir nepieciešams, lai saikne starp tiem un profesijas iegūšanas nosacījumiem, nebūtu hipotētiska. [43]

 Tiesa norādīja, ka, lai noteiktu vai pastāv šāda saikne, valsts tiesai, kas izskata lietu, būtu jāņem vērā, noteikti kritēriji. [44] Pirmkārt, Tiesa uzskatīja, ka ir jāpievērš uzmanība autora statusam un jāpierāda vai nu tas, ka autors pats ir potenciāls darba devējs, vai arī ka viņš spēj īstenot izšķirošu ietekmi uz darbā pieņemšanas politiku vai vismaz attiecīgā sabiedrība vai tās daļa var uzskatīt, ka viņam ir šāda ietekme. [44] Otrkārt, jāņem vērā paziņojumu raksturs un saturs; tiem ir jāattiecas uz darba nosacījumiem un jānosaka darba devēja nodoms īstenot diskrimināciju. [45] Treškārt, jāizvērtē konteksts, kādā attiecīgie paziņojumi ir tikuši sniegti, it īpaši to publiskais vai privātais raksturs. [46]

Tiesa noteica, ka, lai gan jēdziena “nosacījumi darba [..] un profesijas iegūšanai” interpretācija ierobežo vārda brīvību, tas nenozīmē, ka interpretācija būtu nepieņemama. [47] Vārda brīvības tiesības nav absolūtas un tās var tikt ierobežotas ar nosacījumu, ka ierobežojumi ir paredzēti tiesību aktos un tajos tiek ievērota šo tiesību būtība, kā arī samērīguma princips. [49] Šajā gadījumā ierobežojumi ir paredzēti tiesību aktos, jo tos paredz Direktīva. [51] Šādi ierobežojumi atbilst arī samērīguma principam, jo tiek aizliegti tikai paziņojumi, kas rada diskrimināciju nodarbinātības jomā. [52] Ja paziņojumi, kādus izteica NH, tiktu uzskatīti par pieņemamiem, jo tie tika pausti kā personīgs viedoklis un ārpus darbā pieņemšanas procedūras, tad Direktīvas piešķirtā aizsardzība darba jomā var kļūt iluzora. [54] Proti, šajā gadījumā darba devējs vai persona, kas tiek uzskatīta par tādu, varētu paust diskriminējošus paziņojumus nodarbinātības jomā, kas varētu atturēt personas, uz kurām tie attiecas, no pieteikšanās darbā. [55] Līdz ar to, iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai NH paziņojumus raksturojošie apstākļi pierāda, ka saikne starp tiem un piekļuvi darbam attiecīgajā advokātu birojā nav hipotētiska.

 Sprieduma pilnais teksts latviešu valodā ir pieejams: NH pret Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI – Rete Lenford

Sprieduma apkopojums angļu valodā ir pieejams: Court of Justice of the European Union

Press Release 48/20