Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 11. jūlija spriedums lietā C-13/05 Sonia Chacon Navas pret Eurest Colectividades SA, Invaliditātes jēdziens

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Eiropas Kopienu Tiesas prakse

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 6, 2012

 

Tiesa skaidro „invaliditātes” jēdzienu direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, ietvaros. Tiesa secina, ka ilgstoša slimošana nav atzīstama par invaliditāti un attiecīgi ilgstoši slimojošas personas, kuras nav atzīstamas par invalīdiem, nebauda direktīvas garantētās tiesības.

 

Čakona Navasa strādāja sabiedriskās ēdināšanās uzņēmumā Eurest. 2003. gada 14. oktobrī viņai slimības dēļ darbs bija jāpārtrauc, un valsts veselības dienesti, kuri uzraudzīja viņas veselību, uzskatīja, ka viņa nav spējīga īsā laika posmā atsākt profesionālo darbību. 2004. gada 28. maijā Eurest paziņoja Čakonai Navasai par atlaišanu no darba, nenorādot atlaišanas iemeslu, bet atzīstot, ka atlaišana ir prettiesiska, un par to piedāvājot viņai izmaksāt pabalstu. 2004. gada 29. jūnijā Čakona Navasa cēla prasību pret Eurest, apgalvojot, ka atlaišana no darba nav spēkā, ņemot vērā pret viņu vērsto nevienlīdzīgo attieksmi un diskrimināciju, kas radusies sakarā ar viņas slimību.

Saņēmusi šādu prasību Madrides Sociālo lietu tiesa nolēma apturēt tiesvedību un vaicāt Tiesai: vai Direktīva 2000/78[1], kuras 1. pantā ir noteikta kopējā sistēma, lai apkarotu diskrimināciju invaliditātes dēļ, aizsargā darba ņēmēju, kas ir atlaista slimības dēļ?

Sniedzot atbildi uz šo jautājumu, Tiesa vispirms norāda, ka direktīvas regulējums, kura mērķis ir novērst diskrimināciju invaliditātes dēļ, attiecas arī uz atlaišanu no darba. Ņemot vērā to, ka jēdziens „invaliditāte” netiek definēts direktīvā, kā arī to, ka direktīva nesatur norādi uz nacionālajām tiesībām, jēdzienam „invaliditāte” ir jāpiešķir no dalībvalstu tiesībām neatkarīgs un vienveidīgs saturs. Direktīvas kontekstā „invaliditāte” ir jāsaprot kā ierobežojums, kas rodas fizisku, garīgu vai psihisku traucējumu dēļ un kas traucē personas piedalīšanos profesionālajā dzīvē.

Tomēr Tiesa turpina, norādot, ka, lietojot direktīvā jēdzienu „invaliditāte”, likumdevējs ir mērķtiecīgi izvēlējies formulējumu, kas atšķiras no jēdziena „slimība”. Sekojoši Tiesa secina, ka šo jēdzienu jēga ir atšķirīga. Tādēļ personas spēju ierobežojums ir uzskatāms par „invaliditāti” tikai tādā gadījumā, ja šāds ierobežojums varētu pastāvēt ilgstošā laika periodā. Attiecīgi Tiesa secina, ka uz personu, ko darba devējs ir atlaidis no darba tikai slimības dēļ, neattiecas kopējā sistēma, kas ar Direktīvu 2000/78 ir noteikta, lai apkarotu diskrimināciju invaliditātes dēļ 

[1] 2000. gada 27. novembra direktīva 2000/78/EK ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000 L 303, 16.lpp).

 Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu anotāciju sagatavojis Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu Tiesas departaments.