D.D. pret SIA „LKB Līzings” (2007-2011)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Latvijas tiesu prakse

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: jūnijs 19, 2012

(2007., Rīgas Centra rajona tiesa, 2008., Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija, 2011., LR Augstākās tiesas Senāts)

Ar 2006. gada 21. decembra AS „Latvijas Krājbanka” (turpmāk tekstā – LKB) lēmumu D.D. tika iecelta par SIA „LKB Līzings” vienīgo valdes locekli. D.D. kā valdes loceklei bija noteikts atalgojums. Darba līgums, kā arī kāds cits civiltiesisks līgums, kas regulētu valdes locekles pienākumu pildīšanu ar D.D. netika noslēgts. LKB dalībnieku sapulce 2007. gada 23. jūlijā atsauca D.D. no valdes locekles amata un dalībnieku sapulces protokola izrakstu D.D. nosūtīja 24. jūlijā.

D.D. uzskatīja viņas atsaukšanu no valdes locekles amata par nelikumīgu, tostarp, ka darba devējs ir pārkāpis Darba likuma 109. panta pirmās un trešās daļas noteikumus, kas aizliedz uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, tostarp ar grūtnieci, jo viņa atradusies grūtniecības 11. nedēļā un vērsās ar prasību pret darba devēju tiesā. Kompānija apgalvoja, ka ar D.D. bija noslēgts pilnvarojuma līgums, nevis darba līgums kā to uzskatīja prasības pieteicēja.

Gan Rīgas Centra rajona tiesa ar 2007. gada 24. oktobra spriedumu, gan Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2008. gada 14. aprīļa spriedumu D.D. prasību noraidīja. Par apgabaltiesas spriedumu D.D. iesniedza kasācijas sūdzību. Augstākās tiesas Senāts sakarā ar šaubām par valsts tiesiskā regulējuma, kurā, aizliedzot atlaišanu grūtniecības dēļ, nav paredzēts nekāds ierobežojums attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekļa atsaukšanu samērīgumu ar ES tiesībām, vērsās Eiropas Savienības Tiesā lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu. ES Tiesa spriedumu šajā lietā pasludināja 2010. gada 11.novembrī.

2011. gada 19. janvārī Senāts[1] noraidīja D.D. kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu. Senāts nekonstatēja, ka D.D. atsaukšana no valdes locekles amata būtu saistīta ar grūtniecību, turklāt, apelācijas instances tiesa nav konstatējusi, ka darba devējs, pieņemot lēmumu par viņas atsaukšanu no amata, būtu zinājis par grūtniecību. Senāts secināja, ka atlaist (atsaukt no amata) grūtnieces laika posmā no viņu grūtniecības sākuma līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām aizliegts tad, ja ir acīmredzama atlaišanas iemesla saistība ar grūtniecību vai kāda iemesla dēļ, kas būtībā pamatots ar šo stāvokli. Tomēr šis aizliegums nav absolūts, jo grūtnieci var atlaist ar viņas grūtniecību nesaistītu iemeslu dēļ.