Basu pret Vāciju (2023) - par etnisko profilēšanu tiesībsargājošo iestāžu pilnvaroto pārstāvju rīcībā

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse

Gads: 2023 | Ievietošanas datums: aprīlis 11, 2023

2023.gada 18.janvārī stājās spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Basu pret Vāciju (sūdzība Nr. 215/19), ar kuru tiesneši vienbalsīgi atzina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 14.panta kopsakarā ar 8.pantu pārkāpumu.

Sūdzība attiecas uz iesniedzēja identitātes pārbaudi, ko policija veica vilcienā. Iesniedzējs, kurš ir Indijas izcelsmes Vācijas pilsonis, apgalvoja, ka identitātes pārbaude tika veikta viņa tumšās ādas krāsas dēļ un līdz ar to diskriminējošā veidā, un ka iestādes nebija pietiekami izmeklējušas viņa apgalvojumus par rasu profilēšanu.

2012. gada 26. jūlijā divi policisti veica iesniedzēja un viņa meitas identitātes pārbaudi vilcienā, kas tikko bija šķērsojis robežu no Čehijas Republikas uz Vāciju. 2013. gada 19. jūlijā iesniedzējs cēla prasību Drēzdenes Administratīvajā tiesā, lai atzītu, ka identitātes pārbaude ir bijusi prettiesiska. No visām personām, kas atradās dažādos vilciena vagona nodalījumos, policisti bija pārbaudījuši tikai viņa un viņa meitas personas dokumentus. Kad viņš jautāja identitātes pārbaudes iemeslus, viens no policijas darbiniekiem paskaidroja, ka viņi veic izlases veida pārbaudi. Tāpat vēlāk policijas darbinieks bija piebildis, ka cigaretes šajā vilcienā bieži tiekot pārvadātas kontrabandas ceļā, taču apstiprināja, ka attiecībā uz iesniedzēju šajā sakarā nav bijušas nekādas īpašas aizdomas. Tomēr iesniedzējs apgalvoja, ka viņš un viņa meita tika izvēlēti pārbaudei, jo viņi bija vienīgās personas ar tumšu ādas krāsu, un tas bija diskriminējoši.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atkārtoti norādīja, ka noteiktos apstākļos varas iestāžu pienākums izmeklēt iespējamo rasistisko attieksmi var būt netieši ietverts to pienākumos saskaņā ar Konvencijas 14. pantu. Saistībā ar iespējamiem Konvencijas 14. panta pārkāpumiem kopsakarā ar 3. pantu, tā jo īpaši ir konstatējusi, ka valsts iestādēm ir pienākums veikt visus saprātīgos pasākumus, lai noteiktu, vai pastāv rasistiski motīvi, un noskaidrotu, vai etniskais naids vai aizspriedumi varētu būt vai nav bijuši attiecīgajos notikumos. Valsts iestādēm pamatoti un saprātīgi jārīkojas, lai savāktu un nodrošinātu pierādījumus, jāizpēta visi faktiskie apstākļi patiesības atklāšanai un jāpieņem pilnībā pamatoti, neatkarīgi un objektīvi lēmumi, neignorējot aizdomīgus faktus, kas varētu liecināt par rasistiski motivētu vardarbību. Saistībā ar konkrētās lietas apstākļiem par rasu diskrimināciju Eiropas Cilvēktiesību tiesa atkārtoti uzsvēra, ka Konvencijas 14. pantā aizliegtā rasu diskriminācija ir īpaši nopietns diskriminācijas veids un, ņemot vērā tās bīstamās sekas, no iestādēm prasa īpašu modrību un neatlaidīgu reakciju.

Nosakot, vai šajā gadījumā valsts iestādes ir izpildījušas savu pienākumu veikt visus saprātīgos pasākumus, lai noteiktu, vai identitātes pārbaudei nav rasistisku motīvu, Tiesa norāda, ka saskaņā ar valdības sniegto informāciju augstākā policijas iestāde bija veikusi notikušā incidenta iekšējo izmeklēšanu. Tomēr, ņemot vērā hierarhiskās un institucionālās saiknes starp izmeklēšanas iestādi un policijas darbinieku, kurš veica iesniedzēja identitātes pārbaudi, izmeklēšana šajā sakarā nevar tikt uzskatīta par neatkarīgu.

Attiecībā uz tiesvedību administratīvajās tiesās Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka šīs tiesas atteicās izskatīt pēc būtības iesniedzēja sūdzību par diskriminējošu attieksmi pret viņu identitātes pārbaudē. Neskatoties uz apgalvojumu, ka iesniedzējs varētu būt bijis rasu profilēšanas upuris, tiesas nepieņēma nepieciešamos pierādījumus, tostarp - neuzklausīja lieciniekus, kas bija klāt identitātes pārbaudes laikā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka valsts iestādes neizpildīja savu pienākumu veikt visus saprātīgos pasākumus, lai ar neatkarīgas institūcijas starpniecību noskaidrotu, vai identitātes pārbaudē ir bijusi vai nav bijusi diskriminējoša attieksme, un tādējādi neveica efektīvu izmeklēšanu šajā sakarā. Tādēļ Tiesa nevar secināt, vai iesniedzējam tika veikta identitātes pārbaude viņa etniskās izcelsmes dēļ. Ņemot vērā minēto, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina Konvencija 14.panta kopsakarā ar 8.pantu pārkāpumu.

Pilns spriedums pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22documentcollectionid2%22:[%22GRANDCHAMBER%22,%22CHAMBER%22],%22violation%22:[%2214%22],%22itemid%22:[%22001-220007%22]}