Notikusi konference par globāliem, reģionāliem un nacionāliem mehānismiem spīdzināšanas un nežēlīgas vai pazemojošas izturēšanās novēršanai

12.-13. novembrī Latvijas Cilvēktiesību centrs organizēja starptautisku konferenci "Globālie, reģionālie un nacionālie mehānismi spīdzināšanas un nežēlīgas vai pazemojošas izturēšanās novēršanai: dalāmies pieredzē. Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejai (CPT) - 25 gadi”. Konferenci finansiāli atbalstīja Eiropas Komisija, Eiropas Padome un Atklātās sabiedrības fonds.

Konferences mērķi bija izvērtēt dažāda līmeņa cilvēktiesību aizsardzības mehānismu ietekmi uz ieslodzījuma vietu un policijas aizturēšanas iestāžu situāciju Latvijā; veicināt izpratni par ANO Konvencijas pret spīdzināšanu Papildprotokolu (OPCAT) un Nacionālo preventīvo mehānismu modeļiem Eiropā; dalīties pieredzē, kā Baltijas valstīs tiek īstenots neatkarīgs brīvības atņemšanas vietu monitorings nacionālā līmenī; ka arī paaugstināt cietumu un policijas darbinieku zināšanas par CPT standartiem.

Par to cik efektīvi ir dažādu līmeņu cilvēktiesību mehānismi iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu novēršanā konferences ietvaros diskutēja pārstāvji no Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas, ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Skotijas, Nīderlandes un Slovēnijas.

Konferences pirmo dienu ar uzrunu atklāja Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, CPT prezidents Latif Huseynov un Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska. Konferenci vadīja Latvijas Cilvēktiesību centra projektu koordinatore, vienlaikus arī CPT locekle no Latvijas, juriste Ilvija Pūce. Neatkarīgā konsultante, bijusī CPT un ANO Spīdzināšanas novēršanas apakškomitejas (SPT) prezidente Silvia Casale uzstājās ar ievadrunu par globālajiem (SPT), reģionālajiem (CPT) un nacionālajiem neatkarīgajiem monitoringa mehānismiem: to lomu un nozīmi. Par CPT darbību attiecībā uz Latviju, ka arī CPT nākotnes perspektīvām runāja Latif Huseynov. LR Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile sniedza pārskatu par CPT ziņojumu un rekomendāciju ietekmi uz Latvijas cietumu sistēmas attīstību, savukārt LR Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs pievērsās CPT un citu Eiropas Padomes mehānismu ietekmei uz Latvijas policijas darbības attīstību. LR Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne uzstājās ar prezentāciju par Tiesībsarga biroja pieredzi, veicot brīvības atņemšanas iestāžu monitoringu. Konferences otrajā daļa notika paneļdiskusija par ANO Konvencijas pret spīdzināšanu Papildprotokola (OPCAT) ratifikāciju, nacionālo preventīvo mehānismu (NPM) modeļiem un efektīvu NPM darbību. Tajā piedalījās Latif Huseynov, Mari Amos, ANO Spīdzināšanas novēršanas apakškomitejas locekle no Igaunijas, kas vienlaikus darbojas kā Eiropas NPM kontaktpunkts, Ivan Šelih, Slovēnijas Ombuda vietnieks, Nacionālā preventīvā mehānisma vadītājs, Vincent Delbos, Francijas Brīvības atņemšanas vietu Ģenerālā kontroliera biroja pārstāvis, un Kristina Brazevič, Lietuvas Seima Ombudsmena biroja Cilvēktiesību nodaļas padomniece.

Otro konferences dienu atklāja Ilvija Pūce. Plašu pārskatu par CPT darbu, standartiem un galvenajiem vērtējamiem aspektiem cietumos un policijas iestādēs sniedza Michael Neurauter, CPT Sekretariāta nodaļas vadītājs. LR Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijāsKristīne Līce uzstājās ar prezentāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām pret Latviju uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. panta pamata. Par Norvēģijas pieredzi policijas darbinieku iespējamu vardarbības lietu efektīvā izmeklēšanā informēja Norvēģijas Policijas jautājumu izmeklēšanas biroja direktora vietniece, prokurore Guro Glaerum Kleppe. Konferences dienas otrajā daļā darbs turpinājās divās darba grupās. Darba grupu ieslodzījuma vietu pārvaldes un cietumu darbiniekiem par veselības aprūpi cietumos - drošu brīvības atņemšanas apstākļu garantu - vadīja Alan Mitchell, CPT medicīniskais eksperts, bijušais policijas ārsts un Skotijas Cietumu administrācijas Medicīnas nodaļas vadītājs. Otru darba grupu policijas darbiniekiem par to, kā novērst policijas vardarbību demonstrāciju laikā, vadīja Nīderlandes Nacionālās policijas Amsterdamas nodaļas Dienvidu rajona operāciju vadītājs, policijas komisārs Jan Swaan.

Pirmo konferences dienu apmeklēja 104, bet otru - 94 dalībnieki, tostarp pārstāvji no Valsts policijas (41), Ieslodzījumu vietu pārvaldes un ieslodzījuma vietām (37), prokuratūras (13), Tiesībsarga biroja (14), Tieslietu ministrijas (9), Ārlietu ministrijas (4), Iekšlietu ministrijas (3), Labklājības ministrijas, Valsts Prezidenta kancelejas, Satversmes tiesas, LR Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja, kā arī advokāti un NVO pārstāvji.

        

 

Konferenci finansēja:

- Eiropas Padome. EP Spīdzināšanas novēršanas komitejas 25 gadi.
- Eiropas Komisija (Tieslietu Ģenerāldirektorāta finansētais projekts Nr. JUST/2011/JPEN/AG/2933 „Eiropas Cietumu Observatorija. Apstākļi brīvības atņemšanas vietās Eiropas Savienībā”);
- Atklātās Sabiedrības Institūts (projekts „OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā”);

Attachments

Oпубликованный: 2014-11-21