Latvijas Cilvēktiesību centrs ir izdevis pārskatu “Cilvēktiesības Latvijā 2025.gadā”
Pārskata “Cilvēktiesības Latvijā 2025. gadā” mērķis ir sniegt neatkarīgu un objektīvu informāciju par cilvēktiesību situāciju Latvijā 2025. gadā.
Lai arī LCC pārskats nepretendē uz visaptverošu Latvijas cilvēktiesību ainas atspoguļojumu, tomēr mēs mēģinām izcelt progresu, aktuālās problēmas un galvenos attīstības virzienus jomās, kas ir LCC uzmanības lokā. Pārskatā uzmanība tiek pievērsta galvenokārt pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Pārskatā ir aptvertas tādas jomas kā tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai, kā arī cilvēktiesību problēmas ieslodzījumu vietās, diskriminācijas novēršana, naida noziegumi un naida runa, vārda brīvība, reliģijas un pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, vēlēšanu tiesības, mazākumtautību tiesības un integrācijas jautājumi, vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti novēršana, pilsonība un uzturēšanās tiesības, patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības.
Cilvēktiesību situāciju Latvijā 2025.gadā ietekmējuši gan iekšpolitiskie procesi, gan starptautiskie notikumi. Jau ceturto gadu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā, un Latvijā, bēgot no kara, turpināja ierasties Ukrainas civiliedzīvotāji. Saglabājās saspringta situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms aptvēra Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novada pagastus, Daugavpils valstspilsētu un Rēzeknes novada Kaunatas pagastu.
Padziļinājās valdības nestabilitāte, kad ZZS pievienojās vairāku opozīcijas partiju ierosinājumam izstāties no Stambulas konvencijas. Saeimas lēmums izstāties no Stambulas konvencijas izraisīja plašus sabiedrības protestus Latvijā un pat ārzemēs. Valsts prezidents E.Rinkēvičs Saeimas likumu neizsludināja un nosūtīja to atkārtotai caurskatīšanai. Saeima nolēma jautājuma izskatīšanu atlikt līdz jaunajam Saeimas sasaukumam. Eiropas Padomes (EP) Venēcijas komisija brīdināja, ka izstāšanās no starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem var vājināt cilvēktiesību aizsardzību. EP ekspertu grupa GREVIO no 2025. gada 3. līdz 7. novembrim veica savu sākotnējo novērtējuma vizīti Latvijā.
2025.gada 18.septembrī Saeima tiesībsardzes amatā apstiprināja Dr.iur. Karinu Palkovu.
Turpinājās jaunā Liepājas cietuma celtniecība. EP turpināja uzraudzīt, kā Latvija pilda spriedumu D. pret Latviju par ieslodzīto neformālās hierarhijas un savstarpējās vardarbības novēršanu. Arī EP Spīdzināšanas novēršanas komiteja publiskoja ļoti kritisku ziņojumu par 2024.gada ad hoc vizīti Latvijā un 3.martā ieradās Latvijā uz Augsta līmeņa sarunām. Slēgtu iestāžu uzraudzībai Tiesībsarga birojā izveidoja atsevišķu Nacionālā preventīvā mehānisma nodaļu.
Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 16. protokolu, kas ļaus Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai konsultatīvus atzinumus.
Valsts drošības dienests rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas Domes deputātu un partijas “Stabilitātei!” līderi A.Rosļikovu par naida un nesaticības kurināšanu starp latviešiem un krieviem. Decembrī Ģenerālprokuratūra nosūtīja brīdinājumu partijai “Stabilitāte”, t.sk., konstatējot, ka partijas darbība ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.
2025.gada sākumā saistībā ar ECT sprieduma D.Hanovs pret Latviju Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesību nozares ekspertiem aktualizēja skaidrojumu par naida noziegumu kvalifikāciju. Vairākas personas tika notiesātas par naida kurināšanu sociālajos tīklos. 2024.gada beigās Latvijas Žurnālistu asociācija izveidoja ziņošanas platformu naida runas, vardarbības un uzmākšanās gadījumiem mediju sektorā.
Senāts ierosināja kasācijas tiesvedību lietā par ārvalstīs noslēgtas viendzimuma laulības reģistrēšanu Latvijā.
Administratīvā apgabaltiesa atzina par prettiesisku NEPLP lēmumu par licences anulēšanu telekanālam "TV Rain". NEPLP iesniedza kasācijas sūdzību. Valdība apstiprināja Kultūras ministrijas izstrādāto “Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plānu 2025–2027”, kas veidots sadarbībā ar mediju un žurnālistu organizācijām, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm. Tā mērķis ir stiprināt mediju brīvību Latvijā, aizsargāt žurnālistus no vardarbības, draudiem un vajāšanas, kā arī nodrošināt stabilu tiesisko un institucionālo sistēmu viņu aizsardzībai.
Saeima pieņēma Dievturu sadraudzes likumu. Tiesa trim reliģiskās organizācijas “Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze” locekļiem par neatļautu ārstniecību mājdzemdībās, kuru rezultātā mira zīdainis un viņa māte, piesprieda brīvības atņemšanu no 2 gadiem un 7 mēnešiem līdz 2 gadiem un 10 mēnešiem.
Daudzu NVO finansiālo situāciju negatīvi ietekmēja pārmaiņas saistībā ar ASV atbalsta programmu, tai skaitā USAID, būtisku samazināšanu vai apturēšanu. “NVO fonda” 2025. gada projektu pieteikumu konkursā pieejamais finansējums bija 2,35 miljoni eiro. Valsts budžeta apspriešanā tika kritizēti priekšlikumi likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un samazināt finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem, taču tie netika atbalstīti.
2025. gadā pieauga pulcēšanās brīvības izpausmju skaits. 6. novembrī Rīgā un citās Latvijas pilsētās notika piketi pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lietās Rodina un Borisova pret Latviju, ECT par pamatotu atzina aizliegumu rīkot pasākumus, kas apdraud nacionālo drošību un ir pretrunā demokrātiskām vērtībām.
Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas nosaka pienākumu lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā, atbilst Satversmei.
2025.gada 1. septembrī Latvijā noslēdzās pakāpeniskā pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, pēdējām klašu grupām (3., 6. un 9. klasei) un pirmsskolai uzsākot mācības latviešu valodā. Plašā aptaujā secināts, ka 74% mazākumtautību skolēnu pilnībā vai lielākoties saprot mācības latviešu valodā, bet 24% joprojām ir grūtības pilnvērtīgi uztvert mācību saturu valsts valodā. Valdība piešķīra 2,035 miljonus eiro mazākumtautību valodas un kultūras apguvei.
Latvijas Radio 4 pārtrauca FM apraidi 2025. gada 31. decembrī. Atsevišķi Saeimas deputāti un sabiedriskie komentētāji pauda bažas par iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrības saliedētību un mediju daudzveidību, ierobežojot saturu krievu valodā. Pilnīga krievu valodas satura izslēgšana varētu mazināt piekļuvi pārbaudītai informācijai un veicināt dezinformācijas izplatību, īpaši kopienās, kas joprojām patērē krievu valodas medijus.
Nedaudz pieauga naturalizēto LR pilsoņu skaits. Vecumā no 0-5 gadiem nepilsoņu bērniem LR pilsonība kopš 2020.gada tiek piešķirta automātiski, taču vecuma grupā no 6-17 gadiem 1 036 bērni bija nepilsoņi. 76,9% no LR pilsonības pretendentiem nokārtoja zināšanu (vēstures) pārbaudi, savukārt latviešu valodas prasmes pārbaudi nokārtoja ap 44% LR pilsonības pretendentu. Turpinājās process saistībā ar Imigrācijas likuma grozījumiem, kas prasīja Krievijas Federācijas pilsoņiem pārformēt uzturēšanās atļaujas, lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Patvēruma meklētāju skaits 2025. gadā (1288) salīdzinājumā ar 2024. gadu (801) pieauga par aptuveni pusotru reizi. ECT lietā H.M.M. pret Latviju notika mutvārdu tiesas sēde, taču spriedums vēl nav pasludināts. Tiesa piesprieda 200 stundas sabiedriskā darba cilvēktiesību aktīvistei I. Raubiško.
Latvijas Cilvēktiesību centrs cer, ka pārskats veicinās plašākas sabiedrības informētību un izpratni par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, ļaus izvērtēt progresu/atkāpes dažādās cilvēktiesību jomās, kalpos kā informatīvs resurss izglītības iestādēm, valsts un pašvaldību iestādēm, NVO, plašsaziņas līdzekļiem un plašākai sabiedrībai. LCC cer, ka tas iedrošinās arī citas NVO sastādīt līdzīgus pārskatus savas darbības jomās.
Pārskats ir sastādīts projektā “Cilvēktiesību kultūras stiprināšana Latvijā”, kuru finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pārskata saturu atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs.
Attachments
Oпубликованный: 2026-10-20