Konference "Pretdiskriminācija nodarbinātības jomā": kopsavilkums

2007. gada 13. jūnijā Rīgā norisinājās konference par pretdiskriminācijas jautājumiem nodarbinātības jomā. Tās mērķis bija veicināt informētību un diskusijas par pašreizējo situāciju, problēmām un aktuālākajiem pretdiskriminācijas jautājumiem nodarbinātības jomā.

Konferencē tika apspriesti Latvijas likumdošanas un politikas jautājumi, kā arī notika diskusijas par dažādu organizāciju lomu un savstarpējo sadarbību diskriminācijas novēršanā

Konference tika organizēta projekta „Latvija – vienlīdzība dažādībā II” ietvaros, kura mērķis ir veicināt informētību un izpratni par pretdiskriminācijas likumdošanu un politiku Eiropas Savienībā un Latvijā Projekts tiek īstenots ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu (ĪUMSILS) un Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu.

Konference aktualizēja Eiropas vienādu iespēju gada (2007) mērķi veicināt cilvēku informētību par viņu tiesībām baudīt vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas.

Konferencē tika aicināti piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras, arodbiedrību, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, kā arī atsevišķu ministriju, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji.

Atklājot konferenci, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Inga Liepa atzīmēja Latvijas paveikto pretdiskriminācijas jomā, saskaņojot Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Tajā pat laikā amatpersona arī atzina, ka iedzīvotāju zemā informētības līmeņa dēļ likumdošanā iestrādātos pretdiskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma principus ne vienmēr ir iespējams pilnībā iedzīvināt praksē. Tāpat tika uzsvērta plašāka dialoga nepieciešamība ar sociālajiem partneriem, īpaši – darba devējiem.

Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) direktore Ilze Brands-Kehre , komentējot konferences aktualitāti, norādīja, ka gan Latvijā, gan citviet Eiropā un pasaulē tieši nodarbinātība ir tā joma, kur cilvēkiem visbiežāk nākas saskarties ar diskrimināciju. Arī nelielais tiesas prāvu skaits, kas līdz šim Latvijā bijušas saistībā ar diskrimināciju, attiecināmas tieši uz nodarbinātības jomu. Līdztekus LCC direktore arī uzsvēra nepieciešamību attīstīt diskusiju par daudzveidības veicināšanu uzņēmumos un skaidrot šīs daudzveidības radīto pozitīvo pienesumu.     

Lai paplašinātu zināšanas un veicinātu diskusijas par arodbiedrību lomu diskriminācijas novēršanā, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas sekretāre Catalene Passchier iepazīstināja ar šīs organizācijas aktivitātēm pretdiskriminācijas jomā. Savā uzrunā Passchier uzsvēra, ka joprojām būtiski ir jautājumi par vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem, vienlīdzīgu darba samaksu un invalīdu integrāciju darba tirgū – kā redzēt to spējas un potenciālu, lai rekrutētu darba tirgū un pielāgotu darba vietas. Līdz ar ES paplašināšanos aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums, kā mūsu sabiedrībās integrēt migrantus, mobilos darba ņēmējus un viņu ģimenes, lai novērstu aizvien pieaugošo sociālo nedrošību. Tāpat Passchier norādīja, ka jāmainās arī pašām arodbiedrībām – tām jākļūst atvērtākām, daudzveidīgākām un savā starpā jāsadarbojas.  

Bijušais Eiropas Rasisma un ksenofobijas novērošanas centra izpildvaldes priekšsēdētājs Robert Purkiss konferences dalībniekiem sniedza ieskatu Lielbritānijas pieredzē, iedzīvinot pretdiskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma pamatprincipus nodarbinātības jomā. Pēc eksperta domām, šajā procesā ievērojama loma ir pozitīvi orientētai informācijai par to, kas un kā būtu maināms, lai mazinātu diskriminācijas izplatību. Tāpat eksperts uzsvēra pilsoniskās sabiedrības lomu gan informācijas izplatīšanā, gan arī esošās situācijas novērošanā. Konferences dalībniekiem tika sniegta arī informācija par galvenajiem principiem, kas ievērojami, izmantojot meditāciju kā alternatīvu nodarbinātības jomā radušos konfliktu risināšanai.

Faktu, ka diskriminācija uz dzimuma pamata ir problēma arī specifiski nodarbinātības jomā, apstiprināja gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora vietnieks Edgars Korčagins, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieceLīvija Marcinkēviča. Pēc abu sociālo partneru rīcībā esošās informācijas, darba tirgū vēl joprojām pastāv gan samērā liela nošķirtība starp tā dēvētajām vīriešu un sieviešu profesijām, gan arī atšķirības darba samaksā atkarībā no darbinieka dzimuma. LDDK pārstāvis pauda pārliecību, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir sabiedrībā valdošie stereotipi par dzimumu lomām, kas būtu izskaužami veicinot sabiedrības un jo īpaši jauniešu izglītošanu par šiem jautājumiem. Tikmēr arodbiedrības pārstāve uzsvēra, ka lielākā problēma pretdiskriminācijas jomā ir likumu nepilnīga un neobjektīva piemērošana.

LCC pētniece Svetlana Djačkova savas uzstāšanās laikā sniedza pārskatu par paveikto Latvijā pretdiskriminācijas jomā, iekļaujot savā ziņojumā gan informāciju par likumdošanas saskaņošanu ar ES prasībām, gan pretdiskriminācijas jomā strādājošām institūcijām.

ĪUMSILS Eiropas pretdiskriminācijas politikas departamenta direktors Deniss Hanovs informēja par ĪUMSILS realizētajām aktivitātēm pretdiskriminācijas un tolerances veicināšanas jomās.

Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas departamenta vadītāja Līga Biksiniece skaidroja nesen izveidotā Tiesībsarga biroja funkcijas diskriminācijas novēršanas jomā. Saskaņā ar biroja apkopotajiem statistikas datiem, pērn Tiesībsargs saņēmis kopumā 283 sūdzības par diskrimināciju uz dažādiem pamatiem, no kurām 151 bija sūdzība par diskrimināciju pēc dzimuma pazīmes.

Izvērtējot Valsts darba inspekcijas (VDI) redzeslokā esošo informāciju par diskrimināciju darba tirgū, VDI Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Inga Jonikāne atzina, ka pārsvarā darbinieki sūdzas par darba samaksas jautājumiem, proti, darba algu neizmaksāšanu, neapmaksātām virsstundām, arī nevienlīdzīgu darba samaksu par vienādas vērtības darbu. Tāpat VDI redzeslokā ir bijuši atsevišķi gadījumi par iespējamu diskrimināciju pēc rasu vai etniskās piederības, kā arī diskrimināciju uz dzimuma pamata.

Latvijas Sieviešu organizāciju sadarbības tīkla (tīklu veido vairāk kā 50 organizācijas) pārstāve Kristīne Dupate informēja par sabiedrisko organizāciju lomu diskriminācijas novēršanā gan veicot esošās likumdošanas analīzi un nākot klajā ar jaunām likumdošanas iniciatīvām, gan apstrīdot konkrētus diskriminācijas gadījumus tiesā. Izvērtējot situāciju pretdiskriminācijas jomā, referente atzina, ka atsevišķas ES tiesību normas pretdiskriminācijas jomā Latvijas Darba likumdošanā ir iestrādātas nepilnīgi vai arī nav iestrādātas vispār. Īpaši tas attiecināms uz normām, kas izriet no Eiropas Kopienu tiesas prakses. Kā būtiskāko nākotnē risināmo problēmu Kristīne Dupate minēja diskrimināciju uz vairākiem pamatiem.  

Konferences noslēgumā notika apaļā galda diskusija par diskrimināciju darba attiecībās uz dažādiem pamatiem. Vita Brakovska, LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” valdes locekle informēja, ka Latvijā līdz šim bijusi tikai viena tiesas prāva par diskriminācijas gadījumiem uz seksuālās orientācijas pamata un arī Tiesībsarga birojā šādu sūdzību praktiski nav. Kristine Dupate, resursu centra sievietēm „Marta” pārstāve, norādīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati skaidri pierāda dzimumu diskrimināciju darba tirgū, kas izpaužas gan vertikālā, gan horizontālā segregācijā. Kristofers Ejugbo, Afro-latviskās asociācijas AfroLat vadītājs, atzina, ka viņu rīcībā nav dokumentēti gadījumi par vizuāli atšķirīgo minoritāšu diskrimināciju darba tirgū. Tomēr ir jūtama tendence, ka šāda diskriminācija varētu būt un darba devēji baidās par sekām, kas varētu būt, ja tie pieņemtu darbā jauniebraucējus. Ejugbo norādīja, ka valstī trūks pozitīvo pasākumu – valstī nav izstrādāta integrācijas programma jaunienācējiem, sabiedrībā valda aizspriedumi un ignorance. Ieva Leimane-Veldmeijere, Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda” vadītāja, norādīja, ka līdz šim pieredze iesaistīt darba tirgū cilvēkus ar garīgiem traucējumiem ir neliela, tāpēc arī nav zināms neviens diskriminācijas gadījums. Leimane-Velmeijere izdalīja trīs galvenās problēmas: (1) darba vietas pielāgošana un elastīgs darba laiks; (2) daļējas rīcībspējas ieviešana un (3) darbnīcu izveide, kam šobrīd nav noteikti vienoti standarti. Raimonds Smagars, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” pārstāvis, atzina, ka, neskatoties uz to, ka darbaspēka trūkuma apstākļos, aizvien vairāk darba devēji kā būtisku resursu atzīst arī invalīdus, joprojām nepieciešams daudz darīt, lai mainītu darba devēju un sabiedrības uzskatus. 

Attachments

Oпубликованный: 2007-07-16