Konferences “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību – aktuālie izaicinājumi un risinājumi naida runas un naida noziegumu mazināšanā” kopsavilkums
Šī gada 14. decembrī risinājās Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) rīkotā konference “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību – aktuālie izaicinājumi un risinājumi naida runas un naida noziegumu mazināšanā”.
Konferences mērķis bija aplūkot aktualitātes neiecietības, jo sevišķi naida runas un naida noziegumu mazināšanas jautājumos, kā arī apspriest pašreizējos izaicinājumus un iespējamos risinājumus. Konferencē tika aplūkota citu valstu prakse, dažādu iesaistīto pušu, tostarp tiesību aizsardzības, valsts, izglītības iestāžu un NVO loma un daudzveidīgas pieejas naida runas un naida noziegumu mazināšanai.
Konferenci apmeklēja 62 dalībnieki, tostarp dažādu NVO, valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvji. Konferencē piedalījās vairāki Valsts policijas pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji, kā arī Latvijas Republikas prokurori. Konference tika pārraidīta tiešraidē ziņu portālā lsm.lv, kā arī tās ieraksts ir pieejams platformā YouTube https://www.youtube.com/watch?v=YTDuo_pfnE0
Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Kultūras ministre Agnese Logina izcēla, ka cieņpilna, iecietīga vide un sabiedrība ir prioritāte viņas darbā Kultūras ministrijā, un apliecināja, ka ministrija nebaidīsies un nevairīsies runāt par šiem jautājumiem. Ansis Bērziņš, Aktīvo iedzīvotāju fonda vadītājs izcēla, ka pēdējo gadu laikā tieši cilvēktiesību joma ir viens no virzieniem, kuru donorvalstis (Islande, Norvēģija un Lihtenšteina) vēlējušās stiprināt Latvijā un atzīmēja, ka cilvēktiesību joma arī turpmāk ir jāizvirza kā viena no prioritātēm. Savukārt Anhelita Kamenska, LCC direktore, uzsvēra, ka šī konference ir veltīta visiem cietušajiem naida noziegumos.
Pirmā konferences sesija bija veltīta tiešsaistes naida runas jautājumiem. Tās ievadā Tommaso Chiamparino, Eiropas Komisijas, Tieslietu un patērētāju direktorāta pārstāvis, stāstīja par Eiropas Komisijas iniciatīvām un Digitālo pakalpojumu tiesību akta nozīmi naida runas apkarošanā.
LCC pārstāves Anhelita Kamenska un Jekaterina Tumule prezentēja pētījuma rezultātus par naida runas tendencēm Latvijā. Saskaņā ar tiem visvairāk Latvijā ir izplatīta naida runa pret LGBT+ kopienu (50%), naida runa uz tautības pamata (20%), un ksenofobiskā naida runa (18%). Viņas uzvēra dažādu interneta vietņu, tostarp Latvijas ziņu portālu atbildību prettiesiskās naida runas novēršanā.
Franziska Bondgen un Michael Worner-Schappert, Jugendschutz.net pārstāvji, iepazīstināja ar savu organizāciju, kas darbojas nepilngadīgo aizsardzībai internetā Vācijā. Jugendschutz.net pārstāvji plašāk pastāstīja par sava darba specifiku naida runas monitoringā un analīzē, jo īpaši pievēršoties lietotnei Telegram un to, kā viņiem izdevies panākt, lai šī vietne dzēstu naida runu.
Marta Cerava, lsm.lv galvenā redaktore, dalījās ar iemesliem, kādēļ ziņu portāls lsm.lv izvēlējies slēgt komentāru sadaļu savā mājaslapā. Viņa skaidroja, ka naida runas monitoringam nepieciešami lieli cilvēkresursi, jo redaktoriem jāseko līdzi ne tikai paša ziņu portāla komentāru sadaļai, bet arī komentāriem, kas atrodas ziņu portāla sociālo tīklu profilos.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvis stāstīja par ikdienas cīņu ar naida noziegumiem. Viņš atzīmēja, ka pamatā cīņai ar naida runu ir cilvēkresursi – īpaši apmācīti speciālisti. VP pārstāvis atzinīgi novērtēja Latvijas Cilvēktiesību centra pētījumu, izceļot, ka saskata līdzības savā un centra darbā, piemēram, metodoloģijas izvēlē. Pārstāvis atgādināja, ka Valsts policija darbojas arī internetā un seko līdzi cilvēku izteikumiem.
Otrajā konferences sesijā tika aplūkoti jautājumi, kas ir saistīti ar naida noziegumos cietušo tiesībām un atbalsta mehānismiem. To atklāja pieredzes stāsti no naida noziegumā cietušā un naida nozieguma liecinieces. Cietušais dalījās ar atziņu, ka psiholoģiskā trauma no uzbrukuma ir tik pat nozīmīgs pāridarījums kā fiziska vardarbība. Tāpat cietušais uzrunāja sabiedrību un aicināja nepadarīt vardarbību par normu. Lieciniece dalījās savā pieredzē par palīdzību rasistiskā naida noziegumā cietušam ārzemniekam Latvijā. Viņa stāstīja par problēmām, ar kurām saskārās, mēģinot palīdzēt cietušajam cīnīties par taisnību. Konkrētajā pieredzes stāstā tika pacelts jautājums par uzticību atsevišķu Valsts policijas pārstāvju darbam.
Heike Kleffner, Labējās, rasistiskās un antisemītiskās vardarbības cietušo konsultāciju centru asociācijas pārstāve, dalījās ar pieredzi naida noziegumu fiksēšanā Vācijā. H. Kleffner pastāstīja par standartiem, kas jānodrošina naida noziegumos cietušajiem, piemēram, atbalstu, piekļuvi kompensācijai un aizsardzību pret iebiedēšanu un atriebību, konfrontēšanas kā nopratināšanas metodes nepieļaujamību, kad cietušais sniedz liecība kopā ar uzbrucēju, cieņpilnai komunikācijai ar cietušo.
Miks Celmiņš, biedrības “Make Room Europe” vadītājs, skaidroja, ka, sniedzot atbalstu jauniebraucējiem Latvijā, svarīgs faktors ir uzticības veidošana, ko viņa pārstāvētā organizācija panākusi ar dažādu aktivitāšu organizēšanu. Viņš dalījās savā pieredzē, kļūstot par liecinieku naidā balstītā uzbrukumā ārzemniekam.
Santa Laimiņa, Atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītāja no biedrības “Skalbes”, atzīmēja, ka minoritāšu kopienas, kuras visbiežāk kļūst par naida noziegumos cietušajiem ir samērā noslēgtas un, visticamāk, ir gatavas uzticēties tikai jau iepriekš pazīstamām organizācijām.
Inese Ratfeldere, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece, izcēla, ka runājot par problēmatiku naida noziegumu izmeklēšanā, ir jāizvairās no vispārināšanas. I. Ratfeldere aicināja uz iejūtību pret visiem cietušajiem, kā arī, ja piedzīvota negatīva pieredze saskarē ar policiju, viņa mudināja par to neklusēt un ziņot, lai aizspriedumi pret likumsargiem neplestos plašumā. Pārstāve dalījās ar atziņu, ka noziegums ir tas brīdis, kad cietušajam dzīve tiek sadalīta divos posmos, kas ir dzīve pirms un pēc nozieguma, tādēļ, viņasprāt, svarīgākais cietušajam ir psiholoģiskais atbalsts.
Trešā paneļdiskusija, kuru moderēja biedrības “Līdzdalības platforma” izglītības programmu vadītājs Aleksandrs Milovs, bija veltīta jautājumiem, kas skar neiecietības mazināšanu un naida runas prevenciju bērnu un jauniešu vidū.
Olita Arkle, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte, skaidroja, Latvijas izglītības jomā ir uzsāktas dažādas reformas, lai veicinātu iekļaujošo izglītību, tostarp šobrīd tiek izstrādās trīs līmeņu algoritms, kas palīdzēs skolām identificēt un reaģēt uz neiecietības gadījumiem.
Jekaterina Tumule, LCC projektu vadītāja un juriste, atzīmēja, ka centrs ir saņēmis informāciju gan no skolotājiem, gan no skolēnu vecākiem, gan no pašiem jauniešiem, par dažādām neiecietības izpausmēm. Viņa atzīmēja, ka dažkārt pedagogiem ir bail vai nav zināms kādā veidā runāt par jūtīgiem jautājumiem ar skolēniem vai kā korekti reaģēt uz, piemēram, starpetniskiem konfliktiem klasē, lai situāciju nesaasinātu vēl vairāk. Tāpat nedz vecāki, nedz paši skolēni nav pietiekami informēti ko darīt un kur vērsties, saskaroties klasē vai skolā ar neiecietību, tostarp naida runu.
Vita Vīlistere, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas galvenā inspektore, skaidroja, ka, viņasprāt, Latvijas skolām ar Valsts policijai ir izveidojies labs kontakts un izpratne par to, kā un kad var vērsties pie policijas pārstāvjiem un meklēt palīdzību. Viņa minēja, ka, ja jaunieši nezina, kā vērsties pie policijas, viņi ziņo NVO, kas nepieciešamības gadījumā, savukārt, sazinās ar policiju. Pārstāve izcēla problēmu, ka kopš pandēmijas beigām un skolēnu atgriešanās pie mācībām klātienē, naida un neiecietību vadīti konflikti konstatēti jaunāku un jaunāku klašu skolēnu vidū.
Patrīcija Kleinberga, Jauniešu organizācijas “Klubs “Māja”” valdes locekle, viceprezidente ārlietās un starptautisku projektu koordinatore Latvijā, skaidroja, ka daļa skolu konfliktsituācijas nerisina, jo uzskata, ka runāšana par šiem jautājumiem var ietekmēt skolas vai skolotāju prestižu. Viņa atzīmēja, ka svarīga ir ne tikai Valsts policijas iesaiste, bet arī līdzcilvēku izvēle rīkoties vai nerīkoties, kad ir noskaidrots, ka bērns saskaras ar neiecietību.
Dr. Phill Gittins, izglītības programmu direktors “World Beyond War” (Lielbritānijas izglītības sistēmas labās prakses piemērs neiecietības novēršanai skolās), iepazīstināja ar stratēģijām cīņā pret neiecietības izpausmēm, kas tiek praktizētas Anglijas izglītības sistēmā. Viņš izcēla nepieciešamību apmācīt skolotājus un policijas darbiniekus par to, kā skaidrot un palīdzēt skolēniem konfliktos un situācijās, kuru pamatā ir naida izpausmes.
Iļja Ļenskis, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors izcēla, ka skolēniem būtu jāskaidro par naida runas un naida noziegumu ietekmi, tostarp ka tas šķeļ sabiedrību. Viņš atzīmēja nepieciešamību organizēt prevencijas pasākumus, kuru ietvaros skolēniem atgādināt, ka katrai cilvēka rīcībai ir atbilstošas sekas. I. Ļenskis atzīmēja arī politiķu izteikumu ietekmi uz sabiedrības domu, kas rezultējas neiecietības veicināšanā.
Karīna Krūmiņa, Rīgas Stradiņa universitātes ārvalstu studentu mentore, stāstīja par aktuālo problēmsituāciju, kas radusies viņas pārstāvētās augstskolas studentu konfliktiem saistībā ar Izraēlas un “Hamās” karu. Viņa pastāstīja kā universitāte risina dažādas neiecietības izpausmes, piemēram, nepieciešamības gadījumos sniedz studentiem psiholoģisko atbalstu un aicina nevis klusēt par konfliktiem, bet gan vērsties pie skolas vadības, lai tos atrisinātu.
Noslēdzot konferenci, Anhelitas Kamenska uzsvēra, ka mūsu ikdienas rīcība ir noteicošais faktors cīņā pret naida runu un naida noziegumiem. Viņa atgādināja, ka pats galvenais ir nebūt vienaldzīgiem un, izvērtējot savas drošības riskus, nevis palikt malā, bet iesaistīties.
Konference organizēta projektā “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību: informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība.” Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds".
Pielikumi
Publicēts: 2023-12-22