VEJDELAND UN CITI pret ZVIEDRIJU

Datubāze par naida runas un naida noziegumu jautājumiem » Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Gads: 2015 | Ievietošanas datums: jūnijs 19, 2015

VEJDELAND UN CITI  pret ZVIEDRIJU (iesniegums Nr.1813/07, 2012.gada 9.februāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums).

Kopsavilkums

Lietas fakti: Četri cilvēki kādā vidusskolā izplatīja apmēram simts skrejlapiņas, atstājot tās skolēnu skapīšos, līdz skolas direktors panāca, ka personas izraida no skolas teritorijas. Skrejlapiņās, cita starpā, bija apgalvojumi, ka homoseksualitāte ir „devianta seksuāla tieksme”, kurai ir „morāli graujošs iespaids uz sabiedrības būtību”. Skrejlapiņās bija apgalvots, ka homoseksualitāte ir viens no galvenajiem iemesliem HIV un AIDS izplatībai, un ka „homoseksuāļu lobijs” cenšas atainot pedofiliju maznozīmīgā gaismā. Skrejlapiņu izplatītājus Zviedrijā notiesāja par aģitāciju pret nacionālu vai etnisku grupu, kas izpaudās kā nicinājuma paušana pret personu grupu tās dzimumorientācijas dēļ, piemērojot vai nu nosacītu brīvības atņemšanu, vai naudas sodu. Iesniedzēji uzstāja, ka viņu notiesāšana bija uzskatāma par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz izteiksmes brīvību, kuras paredz Konvencijas 10.panta 1.punkts. Valdība savukārt uzstāja, ka iejaukšanās iesniedzēju tiesībās uz izteiksmes brīvību kalpoja likumīgam mērķim Konvencijas 10.panta 2.punkta izpratnē, īpaši uzsverot „citu cilvēku reputācijas un tiesību aizsardzību”, proti, homoseksuāļu kā grupas aizsardzību.

Spriedums: Tiesa, skatot, vai 10.pantā garantētās izteiksmes brīvības "ierobežojums" bija „nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā” un samērīgs ar izvirzīto likumīgo mērķi, vērtēja komentāru saturu, par kuriem iesniedzēji tika saukti pie atbildības, un kontekstu, kurā iesniedzēji šos komentārus pauda. Tiesas ieskatā personas skrejlapiņas bija izplatījušas ar nodomu uzsākt diskusiju par izglītības objektivitātes trūkumu zviedru skolās ([54]), kas pats par sevi ir pieņemams mērķis, tomēr skrejlapiņās izteiktie apgalvojumi bija nevajadzīgi aizskaroši.

Tādēļ Tiesa, atsaucoties uz spriedumu lietā Féret pret Beļģiju, vēlreiz uzsvēra, ka kūdīšana uz naidu var izpausties ne tikai kā aicinājums uz vardarbību vai citām noziedzīgām darbībām un ka tādi pret indivīdiem vērsti uzbrukumi, kā apvainojumi, izsmiešana vai atsevišķu sabiedrības grupu nomelnošana var būt pietiekami, lai dotu iemeslu valsts iestādēm cīnīties ar rasistisku naida runu, kas izpaudusies kā tiesību uz izteiksmes brīvību bezatbildīga izmantošana. Turklāt Tiesa paplašināja tās secinājumus Féret lietā, ietverot arī aizskarošus izteikumus, kas vērsti pret homoseksuāļiem. ([55]). Tiesa ņēma vērā to, ka skrejlapiņas tika atstātas skapīšos, kas piederēja skolēniem iespaidojamā un jūtīgā vecumā, un kuriem nebija dota iespēja atteikties tās pieņemt. Turklāt skrejlapiņas tika izplatītas skolā, kuru neviens no iesniedzējiem neapmeklēja un kuras teritorijai viņiem nebija brīva pieeja ([56]).

Balstoties uz augstākminēto, Tiesa vienbalsīgi lēma, ka Zviedrijas Augstākā tiesa bija rīkojusies pamatoti un samērīgi, piespriežot kriminālsodu, kas neizpaudās kā reāls cietumsods, un tādēļ nesaskatīja Konvencijas 10.panta pārkāpumu.

Spriedumam pievienoti vairāku tiesnešu piekrītošie viedokļi. Tiesneši Spielmann un Nussberger uzsvēra, ka tiesības un brīvības nāk roku rokā ar pienākumiem, viens no kuriem ir “izvairīties, ciktāl tas ir iespējams no apgalvojumiem, kas ir prettiesiski aizskaroši attiecībā uz citiem un apdraud to tiesības”. Tiesnesis Boštjan M. Zupančič savā piekrītošajā viedoklī norādīja, ka skolu teritorijasnoteikti ir uzskatāmas par aizsargātu vidi, kurā izplatīt informāciju drīkst tikai tie, kam tas ir atļauts, līdz ar to izcēla sprieduma 56.paragrāfa nozīmīgumu. Visbeidzot, tiesneši Yudkivska un Villiger uzsvēra, ka  homofobisku naida runu Konvencijas 10.pantam nemaz nevajadzētu aizsargāt, tomēr tiesnešu vairākums izvēlējās skrejlapās paustos apgalvojumus kvalificēt kā "nopietnus un aizspriedumainus apgalvojumus", nevis naida runu, attiecībā uz ko tiesneši minēja, ka "[n]aida noziegumu statistika parāda, ka naida propaganda vienmēr nodara kaitējumu, vienalga vai tas ir tūlītējs vai potenciāls. Nav nepieciešams gaidīt līdz naida runa kļūst par reālu un neizbēgamu draudu demokrātiskai sabiedrībai ([11]).

Spriedums ir iztulkots Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta „NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros, ko īsteno Latvijas Cilvēktiesību centrs kopā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda apakšprogrammas „NVO projektu programma” ietvaros.

Pielikumi

Pretdiskriminācijas datu bāze

Datu bāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datu bāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.