S.K. pret SIA "Palso" (2006)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Latvijas tiesu prakse

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 6, 2012

(2006., Jelgavas tiesa)

Valsts Cilvēktiesību birojs S. K. labā vērsās tiesā un lūdza konstatēt atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu un piedzīt no darba devēja kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu. Prasītāja ieguvusi izglītību latviešu valodā, un viņai ir pārdevējas amatam atbilstoša kvalifikācija. Nodarbinātības valsts aģentūra ar norīkojumu nosūtīja Prasītāju pie darba devēja uz pārrunām. Darba devējs neprasīja uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu atbilstību amatam, nepieņēma prasītāju darbā un norīkojumā kā atteikuma iemeslu norādīja: „Neatbilst prasībām akcenta dēļ.”

Prasītājs uzskatīja, ka darba devējs izvirzījis subjektīvu kritēriju – runāšana bez akcenta, kas norāda uz netiešu diskrimināciju pēc tautības, un atteikums pieņemt darbā tautības dēļ S.K. ir sagādājis morālas ciešanas kā čigānu tautības pārstāvei.

Atbildētāja pārstāvis prasību neatzina, uzskatot, ka atteikums ir pamatots un tā patiesais iemesls bijis tas, ka S.K. ieradusies pie darba devēja nevīžīgi ģērbusies. Norīkojumā minētais iemesls ticis norādīts pēc pašas S.K. lūguma.

Kā lieciniece tiesas sēdē piedalījās Valsts Nodarbinātības aģentūras pārstāve, kas liecināja, ka rakstījusi norīkojumu S.K. un atceras, ka S.K. norīkojuma saņemšanas dienā bija pieklājīgi ģērbusies.

Tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji. Tiesa secināja, ka Atbildētājs nav pierādījis objektīvus iemeslus darba atteikumam S.K., kā arī nav apstiprinājies apstāklis, ka atteikuma iemesls būtu norādīts pēc pašas S.K. lūguma. Tiesa secināja, ka atteikuma iemesls ir saistīts ar Prasītājas nacionālo izcelsmi, t.i. piederību pie čigānu tautības, jo, tiesas ieskatā, akcents rodas jebkuras citas tautības pārstāvjiem, runājot valodā, kas nav konkrētās personas dzimtā valoda. Tiesa secināja, ka netiešs pierādījums tam, ka atteikuma iemesls ir S.K. tautība, ir tas, ka pārrunās netika prasīti nekādi dokumenti, kas apstiprinātu viņas atbilstību piedāvātajam darbam. Atbildētājs norādījis diskriminējošu atteikuma iemeslu, kas saistīts ar Prasītājas piederību čigānu tautībai, un tādējādi pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, dibinot darba tiesiskās attiecības. Tiesa piesprieda par labu Prasītājai atlīdzību par morālo kaitējumu, atzīstot, ka 1000,00 latu, nevis 5000,00, kā lūgusi Prasītāja, ir taisnīga un samērīga atlīdzība, kas gan Prasītājai mazinātu tiesību aizskāruma sekas, gan būtu efektīva preventīvā nolūkā attiecībā uz citiem darba devējiem. Atbildētājs spriedumu pārsūdzēja, tiesa atstāja apelācijas sūdzību bez izskatīšanas, jo atbildētājs atkārtoti neieradās tiesā un nebija lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē. Stājās spēkā pirmās instances tiesas spriedums.

Pielikumi

Datubāze

No 1. 01.2021 līdz 31.12.2022. datubāze par diskriminācijas un naida runa/naida noziegumu jautājumiem tiek papildināta projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība". Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds"

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datubāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.