Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā E.B. pret Franciju (lietas Nr. 43546/02)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 6, 2012

2008. gada 22. janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta ar 10 balsīm „par” un 7 balsīm „pret” pasludināja spriedumu lietā E.B. pret Franciju. ECT uzskatīja, ka ticis pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 14. pants (diskriminācijas aizliegums) kopā ar 8. pantu (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi).

1998. gadā Francijas pilsone E.B. pretendēja uz bērna adopciju un adopcijas pieteikumā atklāti minēja savu homoseksualitāti, kā arī no 1990. gada ilgstošo, stabilo kopdzīvi ar sava dzimuma partneri R.

Neskatoties uz to, ka Francijas kompetento iestāžu lēmumos par E.B. piemērotību adoptētājas lomai tika norādīts, ka viņai piemīt „neapšaubāmas personiskas dotības un spējas audzināt bērnus”, viņas pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz E.B. nespēju nodrošināt bērna audzināšanā tēva lomas atveidotāju un neskaidrību par viņas partneres R. attieksmi pret adopciju. E.B. uzskatīja, ka viņa ir piedzīvojusi diskriminējošu attieksmi, kas balstīta uz viņas seksuālo orientāciju un kas iejaukusies viņas tiesībās uz privāto dzīvi.

Francijas normatīvie akti paredz tiesības vienai personai adoptēt bērnus, tādēļ ECT savā spriedumā norādīja, ka prasība nodrošināt bērnam ģimenes lokā tēva lomas atveidotāju ir pretrunā ar šīm tiesībām. Savukārt prasību noskaidrot partneres attieksmi pret adopciju ECT atzina par pamatotu ar bērna interesēm.

Fakts, ka E.B. homoseksualitāte tik bieži tika minēta Francijas kompetento iestāžu apsvērumos, bija būtisks, neskatoties uz to, ka Francijas tiesas norādīja, ka seksuālā orientācija nebija iemesls adopcijas liegumam. Iestāžu atzinumi atklāja, ka E.B. homoseksualitāte vai viņas personas statuss ir bijis noteicošais atteikuma faktors, neņemot vērā to, ka normatīvie akti paredz tiesības vienai personai adoptēt bērnus.

Tādējādi ECT uzskatīja, ka pret E.B. tika piemērota atšķirīga attieksme. Tā kā konkrētajā lietā Francija nespēja pamatot atšķirīgo attieksmi uz seksuālās orientācijas pamata privātās dzīves aizsardzības jomā ar būtiskiem apsvērumiem, kas to attaisnotu, tā uzskatāma par diskrimināciju saskaņā ar Konvenciju.

Pielikumi

Datubāze

No 1. 01.2021 līdz 31.12.2022. datubāze par diskriminācijas un naida runa/naida noziegumu jautājumiem tiek papildināta projektā "Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība". Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds"

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datubāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.