Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā D.H. un citi pret Čehijas Republiku (lietas Nr. 5732/00)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 6, 2012

2007. gada 13. novembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā Palāta ar 13 balsīm „par” un „4” pret pasludināja spriedumu lietā D.H. un citi pret Čehijas Republiku. ECT uzskatīja, ka romu skolēnu segregācija speciālās skolās ir prettiesiskas diskriminācijas forma, kas pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – „Konvencija”) 14. pantu (diskriminācijas aizliegums) kopā ar tās 1. protokola 2. pantu (tiesības uz izglītību).

Tiesa piesprieda EUR 4000 katram pieteicējam attiecībā uz nemantisko kaitējumu un kopā EUR 10000 attiecībā uz tiesas izdevumiem un izmaksām.

Spriedums tika pieņemts lietā, kuru pirms astoņiem gadiem ierosināja 18 romu bērnu vecāki, mēģinot tiesiskā ceļā novērst praksi, kas izplatīta Centrālajā un Austrumeiropā, ka romu skolēni, neatkarīgi no viņu intelektuālajām spējām, tiek ievietoti „speciālās” skolās bērniem ar mācīšanās grūtībām. Eiropas Romu tiesību centra (ERRC) pētījums parādīja, ka attiecībā uz romu skolēniem Ostravas pilsētā pastāvēja 27 reizes lielāka varbūtība, ka viņi var tikt ievietoti speciālās skolās, nekā attiecībā uz līdzīgos apstākļos dzīvojošiem citu etnisko grupu pārstāvjiem.

Spriedums ir inovatīvs vairākos aspektos, ieskaitot sekojošos:

  • Diskriminācijas veidi

Pirmo reizi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – „Tiesa”) ir konstatējusi Konvencijas 14. panta pārkāpumu attiecībā uz rasu diskriminācijas veidu konkrētā sabiedriskās dzīves sfērā, šajā gadījumā valsts pamatskolās. Tiesa uzsvēra, ka Konvencija ir piemērojama ne tikai specifiskiem diskriminācijas aktiem, bet arī sistēmiskai praksei, kas liedz rasu vai etniskajām grupām tiesību izmantošanu.

  • Segregācija ir diskriminācija

Tiesa izskaidroja, ka rasu segregācija rada diskrimināciju, pārkāpjot 14. pantu.

  • Romu vienlīdzīga piekļuve izglītībai ir pastāvīga problēma visā Eiropā

Tiesa norādīja, ka Čehijas Republika nav vienīgā valsts – diskriminējoši šķēršļi romiem izglītības jomā pastāv vairākās Eiropas valstīs.

  • Vienoti pret-diskriminācijas principi Eiropai

Spriedums padara Tiesas praksi attiecībā uz 14. pantu atbilstošu pret-diskriminācijas tiesību principiem, kas dominē Eiropas Savienībā.

Tiesa tālāk secināja, izskaidroja vai atkārtoti apstiprināja sekojošus principus:

  • Netiešā diskriminācija

Atšķirīga attieksme var izpausties kā vispārējās politikas vai pasākuma disproporcionāli aizspriedumaina ietekme. Lai arī formulēta neitrāli, šāda politika vai pasākums diskriminē rases vai etnisku grupu. Tiesa pirmo reizi skaidri atzina, ka šāda situācija var radīt „netiešo diskrimināciju”, kas ir Konvencijas pārkāpums.

  • Nolūks nav nepieciešams

Diferencēta izturēšanās bez objektīva un saprātīga attaisnojuma var pārkāpt 14. pantu pat diskriminējoša nolūka neesamības gadījumā. Tādējādi gadījumos, no kuriem redzams, ka normatīvie akti rada nepamatoti diskriminējošu ietekmi, nav nepieciešams pierādīt jebkādu diskriminējošu nolūku no atbildīgo iestāžu puses.

  • No izskata neatkarīgas tiesības

Pat gadījumos, kad attiecīgu normatīvo aktu formulējumi ir neitrāli, to disproporcionāla piemērošana atkarībā no rases bez attaisnojuma, kas nostāda konkrētas rases vai etniskās grupas locekļus ievērojami neizdevīgākā situācijā, var radīt diskrimināciju.

  • Statistika

Statistikas izmantošanai var būt nozīme, lai izvērtētu pasākuma vai prakses ietekmi uz personu vai to grupu. It sevišķi statistika, kas pamatojas uz kritisku izpēti un tāpēc ir uzticama un nozīmīga, būs pietiekama, lai nodrošinātu prima facie pierādījumus netiešai diskriminācijai. Tomēr tiesa apstiprināja, ka statistika nav priekšnoteikums netiešas diskriminācijas konstatēšanai.

  • Pierādīšanas pienākuma pāreja

Lai garantētu ne-diskriminācijas tiesību efektīvu aizsardzību, netiešās diskriminācijas gadījumos iespējamas piemērojami mazāk strikti pierādīšanas noteikumi. Ja pieteicējs, kas uzskata, ka notikusi netiešā diskriminācija, izsaka atspēkojamu pieņēmumu, ka pasākuma vai prakses ietekme ir diskriminējoša, pierādīšanas pienākums pāriet atbildētājvalstij, kurai jāpierāda, ka atšķirība izturēšanās veidā nav diskriminējoša.

  • Atteikšanās no tiesībām uz ne-diskrimināciju

Ņemot vērā rasu diskriminācijas aizlieguma fundamentālo svarīgumu, nav pieļaujama atteikšanās no tiesībām nebūt pakļautam rasu diskriminācijai. Tas būtu pretrunā svarīgām sabiedrības interesēm.

  •  Īpašā romu situācija

Vēstures rezultātā romi ir kļuvuši par sevišķa veida nelabvēlīgā stāvoklī esošu un neaizsargātu minoritāti, kurai nepieciešama īpaša aizsardzība. 

Pielikumi

Pretdiskriminācijas datu bāze

Datu bāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datu bāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.