Pētījumā secināts, ka zemais latviešu valodas zināšanu līmenis veido šķērsli integrācijai, daļēji samazinot nepilsoņu iespējas un vēlmi iegūt Latvijas pilsonību, ierobežojot saziņas spēju ar valsts struktūrām un līdzdarbošanos sabiedriskās un politiskās norisēs.
Sabiedrības līdzdalība politikas lēmumu pieņemšanā pakāpeniski kļūst par neatņemamu sabiedriskās politikas daļu. Tomēr pagaidām vispārējā iedzīvotāju pilsoniskā līdzdalība nav plaša un aktīva. Tādēļ nepieciešams rast atbildi uz jautājumu, kuri faktori ir tie, kas ietekmē iedzīvotāju līdzdalības iespējas un aktivitātes. Tie analizēti tikai retos no līdz šim Latvijā veiktajiem pētījumiem.
Šīs grāmatas uzdevums ir pēc iespējas pilnīgi raksturot mazākumtautību cilvēktiesības valodas lietojuma jomā. Tās galvenais mērķis ir sniegt juridiskas vadlīnijas.
Šajā pētījumā tiek izsekota situācija dažās no galvenajām dzīves jomām, kurās čigāniem citviet pasaulē nākas saskarties ar tiešu un netiešu diskrimināciju, kurā vainojami ne tikai indivīdi, bet arī valsts un tās iestādes.Pētījums ir tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu. Par pētījumā sniegto informāciju ir atbildīgs Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs. Pētījumā sniegtie viedokļi nav oficiālā SIF un ES nostāja.
Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta tiešajai un netiešajai diskriminācijai Latvijā pēc etniskās pazīmes.
