Latviešu valodas zināšanas un sabiedrības integrācija
Pētījumā secināts, ka zemais latviešu valodas zināšanu līmenis veido šķērsli integrācijai, daļēji samazinot nepilsoņu iespējas un vēlmi iegūt Latvijas pilsonību, ierobežojot saziņas spēju ar valsts struktūrām un līdzdarbošanos sabiedriskās un politiskās norisēs.
Kaut arī daļai mazākumtautību pārstāvju nav nepieciešamības plaši lietot savas latviešu valodas zināšanas, to nozīme darba tirgū aizvien palielinās, un nepietiekamā latviešu valodas prasme ierobežo daudzu iedzīvotāju darba izvēli un konkurētspēju. Tomēr latviešu valoda ne vienmēr palīdz mazākumtautībām pārvarēt atsvešinātību, bet motivācija ekonomiski un politiski integrēties rada arī motivāciju apgūt un lietot valodu. Tādējādi latviešu valodas apguves veicināšanai jābūt sabalansētai ar citiem pasākumiem, kas veicina sabiedrības integrāciju.
Kaut arī latviešu valodas apguves veicināšanā ir iesaistījušās vairākas valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas, sarežģījumi ir saistīti ar saskaņotas rīcības trūkumu problēmas risiņāšanā, kā arī ar nedrošu finansējumu. Var secināt, ka sabiedrībā pastāv gan augsts, gan diferencēts pieprasījums pēc latviešu valodas apguves, un tas būtiski pārsniedz piedāvājumu.
Pētījums sniedz arī ieteikumus valdībai problēmas tālākam risinājumam.
Rīga, 2004
Autors: Svetlana Djačkova, PROVIDUS Sabiedriskās politikas analīzes stipendiāte
Finansētājs: Sorosa fonds-Latvija, Atvērtās sabiedrības institūta Juridiskās iniciatīvas programma un Pašvaldību un valsts pārvaldes reformu iniciatīvu programma
Pielikumi
Publicēts: 2004-04-20