Monitoringa ziņojums par slēgtajām iestādēm Latvijā
Latvijā ir aptuveni 100 slēgto iestāžu: 9 psihoneiroloģiskās slimnīcas, 31 sociālās aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, 15 ieslodzījuma vietas, 28 Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas, aizturēšanas kameras robežkontroles punktos, nelegālo imigrantu uzturēšanās nometne „Olaine”, un citas iestādes, kurās atrodas personas, kam ar varas sankciju atņemta brīvība. Projekta ietvaros tika veiktas 102 monitoringa vizītes, tajā skaitā 15 vizītes psihoneiroloģiskajās slimnīcās, 23 vizītes sociālās aprūpes centros personām ar garīga rakstura traucējumiem, 21 vizīte uz valsts un pašvaldību policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās, 22 vizītes cietumos un 21 vizīte vietās, kur tiek aizturēti nelegālie imigranti un izmitināti patvēruma meklētāji.
Latvijā tikpat kā nav pieejami sabiedrībā balstītas garīgās veselības aprūpes pakalpojumi, līdz ar to vairumā gadījumu psihiatrijas pakalpojumu lietotāji spiesti regulāri ārstēties psihoneiroloģiskajās slimnīcās vai pārcelties uz dzīvi sociālās aprūpes centrā.
Neatliekamās psihiatriskās hospitalizācijas jomā likumdošana nav sakārtota atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem – Latvija pārkāpj EP Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta prasības, jo nav izveidots pārsūdzības mehānisms piespiedu ārstēšanas gadījumiem.
Lielākās problēmas aizturēto nelegālo imigrantu un izmitināto patvēruma meklētāju tiesību jomā saistītas ar personu neinformētību par savām tiesībām, normatīvā regulējuma trūkumu, kā arī neskaidrajām iespējām realizēt tās tiesības, kas noteiktas normatīvajos aktos.
Lai arī Latvijā pēdējo gadu laikā ievērojami uzlaboti apstākļi daļā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu, vairākās apmeklētajās īslaicīgās aizturēšanas vietās sadzīves apstākļi ir nožēlojami un necilvēcīgi. Lielā skaitā īslaicīgās aizturēšanas vietu kameru nav sanitāro mezglu un aizturētās personas spiestas kārtot dabiskās vajadzības spaiņos, nereti citu personu klātbūtnē. Vairākos apmeklētajos izolatoros aizturētās personas, jo īpaši administratīvi arestētie, spiestas gulēt kopā uz koka lāvas.
Attiecībā uz cietumiem kā īpaši aktuāls izceļams nodarbinātības trūkums (Jēkabpils cietums – nodarbināti tikai 70 no 651 ieslodzītā; Pārlielupes cietums – nodarbināti 55 no 602 ieslodzītajiem).
Pēdējo gadu laikā pieņemti fundamentāli normatīvie akti, kas būtiski skar cietumu sistēmu (Kriminālprocesa likums, Apcietinājumā turēšanas kārtības likums u.c.). Diemžēl daudzviet ieslodzītajām personām ir ierobežota pieeja informācijai, kas tām liedz pilnvērtīgi īstenot praksē tajos garantētās tiesības.
Rīga, 2006
Autors: Latvijas Cilvēktiesību centrs
Finansējums: Eiropas Komisija
Attachments
Oпубликованный: 2006-09-24