Mācību vizīte uz Slovēniju, lai iepazītos ar Slovēnijas Nacionālā preventīvā mehānisma pieredzi
Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) īstenotā un Atvērtās sabiedrības institūta palīdzības fonda (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta "ANO Konvencijas pret spīdzināšanu Papildprotokola ratifikācijas atbalstīšana Latvijā un Tiesībsarga biroja kā iespējama efektīva Nacionālā preventīvā mehānisma stiprināšana" ietvaros no 6. līdz 8. maijam notika mācību vizīte uz Slovēniju, kuru organizēja LCC un Slovēnijas Cilvēktiesību ombuda birojs. Vizītē piedalījās pārstāves no LR Tieslietu ministrijas, LR Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja un LR Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī LCC projekta koordinatore.
Mācību vizītes galvenais mērķis bija iepazīties ar Slovēnijas "NPM+" modeli, tā panākumiem, problēmām un iespējām. Vizītes dalībnieces tikās ar Slovēnijas Tieslietu ministrijas pārstāvi Peter Pavlin, lai uzzinātu, kā, ratificējot Papildprotokolu un izveidojot Nacionālo preventīvo mehānismu (NPM), tika mainīti/papildināti nacionālie normatīvie akti; kāpēc Slovēnija izvēlējās tieši "NPM+" modeli un kādas papildu saistības un pienākumus valsts institūcijām radījusi Papildprotokola ratifikācija. Vesela diena tika veltīta pārrunām ar Slovēnijas Nacionālā preventīvā mehānisma vadību un darbiniekiem par jautājumiem, kas saistīti ar NPM izveidi un darbību. Vizītes dalībnieces iepazinās arī ar Slovēnijas Cilvēktiesību Ombuda biroju un darba pusdienās tikās ar Slovēnijas Cilvēktiesību Ombudsmeni Vlasta Nussdorfer. Otrās dienas beigās prezentāciju par situāciju Slovēnijas ieslodzījuma vietās un Ieslodzījuma vietu administrācijas sadarbību ar NPM sniedza Slovēnijas Ieslodzījuma vietu administrācijas departamenta vadītāja Lucija Božikov. Vizītes pēdējā diena tika veltīta vizītei uz Ig cietumu. Nacionālā preventīvā mehānisma darbinieki un vizītei piesaistīto NVO pārstāvji kopā ar studiju vizītes dalībniecēm noklausījās Ig sieviešu cietuma direktores sniegto informāciju, uzdeva jautājumus, kā arī veica cietuma apskati un intervēja ieslodzītās.
Slovēnija, 2007. gadā pievienojoties ANO Konvencijas pret spīdzināšanu Papildprotokolam, deklarēja, ka Nacionālā preventīvā mehānisma spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās novēršanai uzdevumus pildīs Cilvēktiesību ombuds, kā arī, pamatojoties uz sadarbības līgumu ar Cilvēktiesību Ombudu, Slovēnijā reģistrētas NVO un organizācijas, kas Slovēnijā ieguvušas humanitāras organizācijas statusu. Šāds "NPM+" modelis tā izveides brīdī bija jaunums, taču tagad Slovēnijas pieredzi pārņem aizvien vairāk valstu.
Ņemot vērā, ka Slovēnija gan iedzīvotāju skaita, gan Ombuda biroja uzbūves ziņā līdzinās Latvijai, bija noderīgi uzzināt ar kādām grūtībām ir saskāries Ombuda birojs, NPM izveides un tā darbības laikā; kā biroja pārstāvji vērtē "NPM+" modeli: kādas ir tā priekšrocības un kādi - trūkumi. Septiņos darbības gados Slovēnijas Ombuda darbinieki, kuri veic NPM pienākumus, ir nonākuši pie secinājuma, ka NPM ir jāizdala kā atsevišķs departaments Ombuda birojā, kurš nodarbojas vienīgi ar NPM uzdevumiem. Ir gaidāms, ka pēc dažiem mēnešiem šāds departaments būs izveidots. Tāpat tika atzīts, ka lietderīgāk būtu slēgt vienošanos nevis ar nevalstiskajām vai humanitārajām organizācijām, bet gan ar konkrētiem ekspertiem, jo organizācijas ne vienmēr spēj nodrošināt viendabīgu kvalitāti. Gan Slovēnijas Cietumu administrācijas pārstāve un Ig cietuma direktore, gan arī paši Slovēnijas Cilvēktiesību ombuda darbinieki atzina, ka NPM darbība ir mainījusi situāciju Slovēnijas cietumos, gan uzlabojot ieslodzīto personu situāciju un liekot cietumu darbiniekiem un vadībai paraudzīties uz savu darbu no cita viedokļa, gan atbalstot Cietumu administrācijas vajadzības dialogā ar valdību.
Attachments
Oпубликованный: 2014-06-01