Kad valodas sardze pārvēršas par valodas māniju – Sprache über alles in der Welt!

Valsts valodas centra centieni ierobežot publiskas informācijas izplatīšanu drukātā veidā krievu valodā, ko sagatavojušas valsts iestādes, nav jaunums un pēdējā laikā tikai pieaug un kļūst veselam saprātam arvien neaptveramāki.

Nupat arī aizliedzot Nacionālajam veselības dienestam izplatīt drukātus ielūgumus krievu valodā, kuros sievietes aicinātas uz bezmaksas dzemdes kakla un krūts vēža veselības pārbaudēm. Līdzīgs aizliegums jau bija 2009.gadā. Laikraksts „Diena” kādā rakstā citēja ginekoloģi, kura bija saņēmusi daudzus zvanus no krievu sievietēm Daugavpilī, kuras nesaprata rakstisko uzaicinājumu latviešu valodā.[1]

Drukātas informācijas izplatīšana krievu valodā pretvēža kampaņas ietvaros, ko oktobra mēnesī veic Igaunijas Slimokase, šķiet nekādi neapdraud igauņu valodas pastāvēšanu.

http://www.haigekassa.ee/uploads/userfiles/HAK_plakat_RUS.JPG

VVC kļūdās, nepareizi interpretējot likumu normas

MK noteikumi atļauj valsts iestādēm veikt informācijas publisku izplatīšanu citās valodās arī ārkārtas situācijās un drošības nolūkos. Neskatoties uz to, 2012. gada beigās VVC uzsāka administratīvā pārkāpuma lietu pret Valsts policiju (VP), par to, ka VP vestibilā izvietoti bukleti (velosipēdistu drošība, drošības pasākumi pret dzīvokļa zādzībām, kā/kur sūdzēties par policijas pārkāpumiem, interneta drošība un narkotiku profilakse jauniešiem, brošūra par simulācijas spēli par narkotiku profilaksi skolotājiem un skolēniem) arī krievu valodā. Valodas inspektore norādīja, ka brošūras svešvalodās ir saņemamas pēc pieprasījuma, kā rezultātā brošūras tika izņemtas[2] un foajē novietota zīmīte latviešu/krievu/angļu valodās, ka informācija svešvalodās ir pieejama pēc pieprasījuma un norādīts kontakttelefons. Lai arī VVC izbeidza administratīvo lietu, atzīstot procesuālos pārkāpumus no valodas inspektores puses, un uzsvēra, ka lieta skar tikai vienu brošūru (simulācijas spēle), neviena no brošūrām krievu valodā, kuru izvietošanu pieļauj Valsts valodas likums (!), vairs nav publiski pieejama.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, valsts iestādes var sniegt publisku informāciju svešvalodā (t.sk. krievu valodā) statistiskās, socioloģiskās un medicīniskās aptaujās.

Pirms 2011. gada tautas skaitīšanas uzsākšanas, informāciju – aicinājumu piedalīties tautskaitē - līdzās latviešu valodai, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izplatīja arī krievu valodā. Pēc vairākām sūdzībām, VVC uzsāka administratīvo lietvedību. CSP norādīja uz nepieciešamību nodrošināt informācijas pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem un iespējami lielāku sabiedrības līdzdalību pētījumā. CSP atsaucās arī uz ANO Eiropas statistiķu konferences rekomendācijām par 2010. gada tautas un mājokļu skaitīšanu, kurās ir ieteikums valstīm masu izskaidrošanas darbā pēc iespējas vairāk izmantot valodas, kurās runā attiecīgās valsts iedzīvotāji. Tā norādīja arī uz citu valstu praksi – Lielbritāniju (informācija pieejama 56 valodās), Īrijā (21 valodā), Lietuvā (arī krievu un poļu), Igaunijā (arī krievu).[3] VVC nepiemēroja administratīvo sodu, jo konstatēja, ka informācija ir ievietota pastkastītēs, norādot, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka sodu var piemērot informācijas izplatīšanu sabiedrībai publiski pieejamās vietās.[4]

2013.gadā VVC reaģēja uz VP projekta ietvaros sastādītajām noziegumos cietušo aptaujas anketām, kuras tika izsūtītas arī krievu valodā, taču bija spiests atzīt, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem bez latviešu valodas VP ir tiesīga veikt aptaujas un izplatīt anketas arī krievu valodā.

Citi piemēri

2009. gadā Latvijas valdība, ekonomiskās krīzes ietekmē veica ievērojamus budžeta izdevumu samazinājumus, kas skāra arī pabalstu sistēmu. Labklājības ministrija (LM) izplatīja preses paziņojumu arī krievu valodā, kurā skaidroja par izmaiņām vecāku pabalstu aprēķināšanas sistēmā. LM amatpersonas vēlējās labāk izskaidrot iedzīvotājiem viņu tiesības viņiem saprotamā valodā, kā arī novērst iespējamus pārpratumus krieviski rakstošo mediju vidū. LM arī atsaucās uz (bijušā) Tiesībsarga R.Apsīša teikto, ka „tām valsts un pašvaldības iestādēm, kas nodarbojas ar integrācijas veicināšanu un cilvēktiesību uzraudzību, jābūt tiesībām sniegt informāciju citās valodās bez īpaša pieprasījuma.” Šī bija pirmā reize, kad LM pieņēma lēmumu izplatīt informāciju arī krievu valodā. Maija beigās VVC izteica mutvārdu aizrādījumu LM amatpersonām.[5]

Šī gada februārī VVC iesaistījās ar KNAB pretkorupcijas kampaņu saistīto plakātu lietā[6], jo iestāde informāciju tajos bija sniegusi gan latviešu, gan krievu valodā. Kampaņa bija plānota pret kukuļdošanu veselības aprūpē un plakātos pacienti tika aicināti “Neriskē! Pakalpojums jau ir apmaksāts!” Korupcija! Ziņo! Bezmaksas tālrunis 8002070”. Kampaņa tika organizēta pirms Krimināllikuma grozījumu, kas, cita starpā paredz kriminālatbildību par kukuļdošanu ārstiem, stāšanās spēkā 1. aprīlī. KNAB bija nodrukājis plakātus latviešu valodā un 200 eksemplārus abās valodās (krievu valodā sīkākā drukā). Saskaņā ar aptaujām korupcija ir visizplatītākā medicīnā. VVC atļāva izvietot divvalodīgos plakātus ārstu kabinetos, savukārt plakāti latviešu valodā tika izvietoti ārstniecības iestāžu foajē, koridoros un citās publiski pieejamās vietās. 

Pret VVC tiesājas

Pēdējā pusotra gada laikā pieaugusi tiesvedība pret Valsts valodas centru. VVC lēmumi ir atcelti vai lietvedības izbeigta četrās lietās. Nav grūti prognozēt, ka šāda VVC darbība tiesvedību vēl tikai veicinās.

Latvijā valsts valoda šķiet kļūst svarīgāka par sabiedrības drošību un veselību. Neoficiāla informācija liecina, ka VVC ir aizliedzis izplatīt arī informatīvas lapas krievu valodā par neatliekamās medicīniskās palīdzības iespējām. Negribas ticēt, ka tam gatavas piekrist arī valsts iestādes, šai gadījumā Veselības ministrija. Grūti iedomāties citu valsti, kurā tas notiktu. Vēl tikai paliek cerības uz saprātīgu plašākas sabiedrības reakciju, kuri neredz divvalodības draudus situācijās, kurā publiskas informācijas izplatīšana dažādās valodās ir ne tikai pamatota, bet arī nepieciešama.

Pretvēža kampaņas mērķis ir pārbaudīt veselību, nevis valsts valodas prasmi!

Rakstu sagatavoja Anhelita Kamenska, Latvijas Cilvēktiesību centra direktore

Oпубликованный: 2013-10-28